Teorija

"Jebkura kultūras norise prasa naudas līdzekļus. Tāpēc arī naudas aprite ir viens no kultūras indikatoriem. Naudu kultūrā iegulda gan indivīdi, gan firmas, gan sabiedriskās organizācijas, gan valsts."1
 
Indivīda naudas ieguldījumi kultūrā
Indivīds savu naudu iegulda, izvēloties tos kultūras produktus, kuri atbilst šī indivīda gaumei. Cilvēks iegādājas mākslas darbus, grāmatas, mūzikas ierakstus, biļetes uz kultūras pasākumiem.
 
Pēdējā laikā vērojamas izmaiņas cilvēku ieradumos ieguldīt savus finanšu līdzekļus kultūras procesu baudīšanā. Pasaules attīstītākajās valstīs cilvēki aizvien biežāk izvēlas kultūras pasākumus baudīt ar mediju starpniecību - televīziju, radio, dažādas interneta mājas lapas. Tikpat aktuāls jautājums ir arī lasītāju skaita samazināšanās. Veiktie pētījumi rāda, ka Eiropā cilvēks aptuveni divas stundas dienā pavada pie televizora ekrāna, trīs stundas pie datora, aptuveni pusstundu velta laiku grāmatu lasīšanai, dalībai kādā kultūras pasākumā. Šie rādītāji mainās atkarībā no cilvēku vecuma grupas, taču kopumā var teikt, ka indivīda naudas ieguldījumiem kultūrā ir tendence samazināties.
 
Firmu finansiālo līdzekļu ieguldīšana kultūrā   
 
Šajā gadījumā firmas kultūras jomā darbojas pēc biznesa principiem. Uzņēmumus, kuri nodarbojas ar kultūras projektiem, dēvē par radošās industrijas pārstāvjiem. Šīs industrijas attīstības līmenis liecina par valsts kultūras attīstības līmeni. Radošās industrijas uzņēmumus iedala divās grupās - radošajās nozarēs (šajās nozarēs notiek kādas kultūras vērtības radīšana) un atbalstošajās nozarēs (šo nozaru darbība tiešā veidā ietekmē radošo industriju, piemēram, papīra ražotnes, veikalu tīkls tiešā veidā ietekmē radošo industriju - grāmatu rakstīšanu).  
 
Radošās industrijas uzņēmumus iedala divās grupās, vadoties pēc to pieejas biznesam:
  1. Definētā mērķa firma - izvēlas vienu konkrētu nozari, kurā tā darbosies (definē savu darbības jomu). Šīs firmas uzņem savā vidū savas jomas speciālistus, popularizē savu darbības jomu.
  2. Nedefinētā mērķa firma - iegulda naudu tur, kur var gūt peļņu. Šīs firmas strādā virspusēji, piesaista tos māksliniekus, par kuriem sabiedrībā konkrētajā brīdī ir lielāka interese.
 
Valsts finanšu ieguldījumi kultūrā
Valsts parasti naudu iegulda muzeju, teātru, arhīvu u.c. uzturēšanā, norisēs, kuras ir nācijas vai etnosa kultūras ikonas. Latvijā par vienu no svarīgākajām kultūras ikonām atzīti Dziesmu un deju svētki. Lai noteiktu citas kultūras vērtības, kopš 2007. gada Latvijā, tā pat, kā citās Eiropas valstīs, tiek veidots kultūras kanons. Kā paraugi tika izmantoti Dānijas un Nīderlandes kultūras kanoni.
 
Latvijas kultūras kanons.
 
Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas kultūras vērtību un mākslas darbu kopums, kas atspoguļo nācijas nozīmīgākos sasniegumus kultūras jomā. Šīs kultūras vērtības tiek iedalītas 7 grupās - tautas tradīcijas, vizuālā māksla, skatuves māksla, mūzika, literatūra, arhitektūra un dizains, kino. 
 
Grupā "Tautas tradīcijas" rodamas tādas kultūras vērtības kā latvju dainas, dziesmu teikšana vilcēju daudzbalsībā, kokles un koklēšana u.c.
 
Grupā "Vizuālā māksla" atrodamas šādas vērtības - Janis Rozentāls "Pēc dievkalpojuma" (1894), Vilhelms Purvītis "Pavasara ūdeņi" (1910), "Ziema" (1908), "Pavasarī" (1933-1934), Johans Valters "Peldētāji zēni" (1900) u.c..
 
13.jpg
Attēlā - Jaņa Rozentāla gleznas "Pēc dievkalpojuma" reprodukcija.
 
14.jpg
Vilhelms Purvītis "Pavasara ūdeņi"
 
15.jpg
Johans Valters "Peldētāji zēni"
 
Grupā "Skatuves māksla" ietvertas tādas kultūras vērtības kā Eduarda Smiļģa Dailes teātris (no 1920. gada līdz 1960. gadam), Alfrēda Jaunušana vadītais Nacionālais teātris (no 1967. gada līdz 1981. gadam), Alvja Hermaņa Jaunais Rīgas teātris (no 1993. gada).
 
Grupā "Mūzika" ietvertas tādas kultūras pērles kā Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis" (1904), Lūcijas Garūtas kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" (1943), Jurjānu Andreja dziesma jauktajam korim "Pūt, vējiņi!" (1884).
  
11.jpg
Attēlā - Emīls Dārziņš.
 
Savukārt grupā "Literatūra" iekļautas tādas kultūras vērtības kā Rūdolfa Blaumaņa noveles, luga "Indrāni" (1904), Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata" (1921), "Aija" (1911-1925), Jāņa Poruka "Pērļu zvejnieks" (1895).
 
Grupā "Arhitektūra un dizains" iekļauta latviešu viensēta un tās elementi 16.-21. gs., Vecrīgas siluets 13.-21. gs., fotoaparāts "Minox" (1936-1937).
 
8.jpg
 
Grupā "Kino" iekļautas tādas kultūras vērtības kā kinofilmas "Lāčplēsis" (1930), "Purva bridējs" (1966), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Vai viegli būt jaunam?" (1986).
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
1. Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 277.lpp.
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 277.-280.lpp.
http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/
Attēli:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Rozentals_Pec_dievkalpojuma.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/Vilhelms_Purv%C4%ABtis#mediaviewer/File:Vilhelms_Purv%C4%ABtis_-_Spring_Waters_%28Maestoso%29_-_Google_Art_Project.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Valters_Peldetaji_zeni.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:EmilsD%C4%81rzins.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Minox#mediaviewer/File:VEF_MINOX_1939_Publicity.jpg