Teorija

Par laiku, kurā tieši sāka izpausties globalizācijas iezīmes, zinātnieki nav vienojušies. Daļa pētnieku uzskata, ka globalizācijas iezīmes vērojamas lielajās, senajās impērijās, piemēram, Romas impērijā (1.-5. gs.). Citi zinātnieki savukārt uzskata, ka īstā globalizācija sākās tikai līdz ar interneta ieviešanu 20. gadsimta beigās.
 
Zinātnieku uzskati
Andrē Gunders Franks (1929-2005), vācu ekonomists, sociologs un politologs, valstu savstarpējās attīstības atkarības teorijas pamatlicējs, uzskatīja, ka globalizācijas iezīmes tika vērojamas Mezopotāmijā, kad šumeri izveidoja tirdzniecības saites ar Indas ielejas civilizāciju 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
 
16.png
Attēlā - Mezopotāmijas karte.
 
Tomas Lorens Frīdmans (1953), amerikāņu žurnālists un rakstnieks, iedala globalizācijas vēsturi 3 periodos.
  • 1. globalizācijas posms attiecas uz laika periodu no 1492. gada līdz 1800. gadam,
  • 2. globalizācijas posms attiecināms uz laika periodu no 1800. gada līdz 2000. gadam,
  • 3. globalizācijas posms attiecas uz laika periodu no 2000. gada līdz šim brīdim.
 
Viņaprāt, 1.globalizācijas posmā tika savstarpēji saistītas valstis, 2.globalizācijas posmā savstarpēji tika saistīti uzņēmumi, bet 3.globalizācijas posmā tiek savstarpēji saistīti cilvēki. 
 
Globalizācijas attīstības posmi
Agrīnā globalizācija
  
Agrīnā globalizācijas forma, kad savstarpēji tika saistīta dažādu valstu kultūra un ekonomika, attiecināma uz Hellēnisma periodu (senās Grieķijas vēstures posms no 336. g.p.m.ē. līdz 30. g.p.m.ē., kad Grieķija nonāca Romas impērija pakļautībā).
 
Hellēnisma periodā, pateicoties Aleksandra Lielā karagājieniem, grieķu kultūra izplatījās un nostiprinājās tālu aiz Grieķijas robežām.
 
7.jpg
 
Pilsētas, kuru centros attīstījās grieķu kultūra, atradās dažādu valstu teritorijās no Spānijas līdz pat Indijai (piemēram, Aleksandrija Ēģiptē, Antiohija Turcijā).
  
8.jpg
Attēlā - Aleksandra Lielā izveidotā impērija.
 
Šajā laika posmā radās doma par kosmopolītisku kultūru (cosmopolis tulkojumā no grieķu valodas nozīmē pasaules pilsēta).
 
Citi zinātnieki uzskata, ka globalizācijas pirmsākumi rodami tirdzniecības ceļu izveidē starp Romas impēriju, Partas valsti un Ķīnu. Šo valstu savstarpējā tirdzniecība rosināja Zīda ceļa izveidi, kas sākās Ķīnas rietumos un sniedzās līdz pat Romas impērijai.
 
9.jpg
Attēlā - zīda un garšvielu tirdzniecības ceļi.
 
Protoglobalizācija
  
Protoglobalizācijas (agrīnais modernās globalizācijas) posms saistīts ar Eiropas valstu kuģniecības jomas attīstību. Šis laikaposms attiecināms uz 16.-17. gadsimtu, kad par pirmajām jūras lielvalstīm kļuva Portugāle un Spānija, vēlāk arī Nīderlande un Lielbritānija.
 
17. gadsimtā globalizācijas procesi kļūst par sava veida privātā biznesa sastāvdaļu. Šajā laikā tika izveidotas privileģētas kompānijas, piemēram, Britu Austrumindijas kompānija (akciju sabiedrība, izveidota 1600. gada 31. decembrī; ar karalienes Elizabetes 1. dekrētu ieguva  privilēģijas tirdzniecības darbībai Indijā; pārtrauca savu darbību 1874. gadā; šī kompānija bija pirmā multinacionālā kompānija).
 
11.png
Attēlā - Britu Austrumindijas kompānijas karogs.
 
Vēl viena šāda kompānija bija Nīderlandes Austrumindijas kompānija (dibināta 1602.gadā; Nīderlandes parlaments piešķīra monopoltiesības veikt koloniālās darbības Āzijā; pirmā kompānija, kas izdevusi akcijas; bankrotēja un tika likvidēta 1800.gadā).
 
12.png
Attēlā - Nīderlandes Austrumindijas kompānijas firmas zīme.
 
Abas šīs kompānijas veica tirdzniecību ar citām valstīm, kontaktēja ar svešām kultūrām.
 
Šis atklājumu laikmets veicināja globalizācijas procesus, šajā laika posmā notika kultūras apmaiņa starp Eirāziju, Āfriku un Jauno pasauli.
 
15.png
Attēlā - zaļā krāsā iekrāsota Jaunā pasaule.
 
Lielā kultūru apmaiņa notika 15. gadsimta nogalē, kad Kristofors Kolumbs (1451-1506) 1492. gadā nokļuva Amerikā. Globalizācijas procesu norise paātrinājās līdz ar eiropiešu došanos uz jaunatklāto kontinentu.
 
Līdz ar jauno zemju apgūšanu notika strauja Rietumu un Austrumu pusložu kultūras procesu apmaiņa (kultūras tradīciju, dzīvnieku, augu, pārtikas, cilvēku apmaiņa).
 
14.JPG 
Attēlā - Jaunās pasaules augi: kukurūza, tomāts, kartupelis, vaniļa, tabaka, kakao, gumijkoks.
 
Šis bija viens no nozīmīgākajiem globālajiem notikumiem vēsturē, kas skāra ekoloģiju, lauksaimniecību un kultūru.
 
Modernā globalizācija
 
Modernā globalizācija aizsākās 19. gadsimtā un turpinās mūsdienās. Pastiprinās pasaules valstu savstarpējā tirdzniecība, šajā procesā tiek iekļautas arvien jaunas teritorijas, piemēram, Klusā okeāna salas.
 
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 267.lpp.
http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_globalization
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_Mesopotamia#mediaviewer/File:Karte_Mesopotamien.png
http://en.wikipedia.org/wiki/Hellenistic_period#mediaviewer/File:BattleofIssus333BC-mosaic-detail1.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/Hellenistic_period#mediaviewer/File:MacedonEmpire.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_globalization#mediaviewer/File:Silk_route_copy.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/East_India_Company#mediaviewer/File:Flag_of_the_British_East_India_Company_%281801%29.svg
http://en.wikipedia.org/wiki/Dutch_East_India_Company#mediaviewer/File:VOC.svg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Jaun%C4%81_pasaule#mediaviewer/File:OldNewWorld_v2.png
http://en.wikipedia.org/wiki/Christopher_Columbus#mediaviewer/File:Portrait_of_a_Man,_Said_to_be_Christopher_Columbus_2.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_globalization#mediaviewer/File:New_World_Domesticated_plants.JPG