Karogs
Latvijas karogs radīts, pamatojoties uz seno letgaļu karoga aprakstu, kas 13. gs. minēts Atskaņu hronikā.
Sena leģenda vēsta, ka savstarpējās cilšu cīņās tika smagi ievainots cilts virsaitis, kurš tika noguldīts uz balta audekla gabala. Sarkanās joslas karogā simbolizē šī virsaiša asinis, bet vieta, kur gulēja virsaitis, palika neskarta, balta.
19. gadsimta vidū sarkanbaltsarkano karogu lietoja Tērbatas universitātes latviešu studenti pēc tam, kad profesors Jēkabs Lautenbahs - Jūsmiņš Atskaņu hronikā uzgāja informāciju par seno letgaļu karogu.
Latvijas Republikas karogs tika apstiprināts 1923.gadā. Sarkanbaltsarkano joslu attiecība ir attiecīgi 2:1:2, tiek izmantota karmīnsarkanā krāsa.
Himna
Latvijas Republikas valsts himna ir Baumaņu Kārļa (1835-1905) dziesma "Dievs, svētī Latviju". Šī vīru kora dziesma tika sacerēta 1.Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā, kur to izpildīja dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama zālē.
Par Latvijas Republikas himnu tā tika apstiprināta 1920. gadā.
Piemineklis Baumaņu Kārlim
Ģerbonis
Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts 1921. gadā. Ģerboņa pamatmetu veidoja grafiķis Vilhelms Krūmiņš, savukārt korekcijas veica grafiķis Rihards Zariņš.
Latvijas Republikas ģerbonis
Latvijas Republikas papildinātais mazais ģerbonis
Latvijas Republikas mazais ģerbonis
Ģerbonis apvieno gan Latvijas nacionālā valstiskuma simbolus, gan arī senus vēsturisko novadu simbolus.
- Austošā saule simbolizē atdzimušo Latviju un tās 19 apriņķus (tos simbolizē saules stari).
- Sarkanā lauva simbolizē Kurzemi un Zemgali. Šī lauva ņemta no agrākā Kurzemes hercogistes ģerboņa, pirmo reizi lauva šajā ģerbonī parādījās 1569. gadā. Lauva simbolizē spēku, izturību.
- Sudraba grifs ar zobenu ķetnā simbolizē Vidzemi un Latgali. Grifs savukārt ņemts no Pārdaugavas hercogistes ģerboņa, šis elements Pārdaugavas hercogistes ģerbonī parādījās 1566. gadā. Grifa simboliskā nozīme - gudrība, rosīgums.
- Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces - Kurzemi ar Zemgali, Vidzemi un Latgali.
- Ozola zari simbolizē vīrišķību un izturību.
Nacionālais putns
Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava.
Par Latvijas nacionālo putnu tā tika atzīta 1969. gadā Tokijā, šo atzinumu apstiprināja Starptautiskā putnu aizsardzības padome.
Cielava ir viens no visbiežāk pieminētajiem putniem latviešu tautas pasakās un tautas dziesmās.
Baltā cielava
Valsts galvaspilsēta
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs, trešā lielākā pilsēta (aiz Sanktpēterburgas un Stokholmas) Baltijas jūras reģionā.
Rīgas vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Doma baznīca
Pētera baznīca un Melngalvju nams
Rīga ir ievērojama ar jūgendstila arhitektūru, kurai, pēc UNESCO uzskatiem, pasaulē līdzīgas nav.
Pirmsākumos vietā, kur vēlāk sāka veidot Rīgas pilsētu, atradās līvu apmetne ar ostu. Indriķa hronikā minēts, ka 1200. gadā Daugavas grīvas lībiešu vecākais ierādīja bīskapam Albertam vietu netālu no Daugavas ietekas jūrā, upes labajā krastā, lai tur varētu veidot apmetni. Rīga tika dibināta 1201. gadā. Par Rīgas dibinātāju pieņemts uzskatīt bīskapu Albertu. Pilsētas tiesības Rīga ieguva 1225. gadā.
Papildinformācija