9. Kristietība. Garīdzniecība. Romas katoļu baznīca (diakons, priesteris, bīskaps)

 

Romas katoļu baznīcai ir visstingrākā garīdzniecības organizācija.

 

Viena no Romas katoļu baznīcas tradīcijām, kas jāievēro garīdzniecībai - celibāts (noteikums, ka garīdzniecības pārstāvji nedrīkst slēgt laulības). Par katoļu baznīcas garīdznieku var kļūt tikai vīrietis.

Diakons - zemākā garīdzniecības pakāpe. Diakons ir priestera palīgs. Viņa uzdevums - palīdzēt priesterim un  bīskapam dievkalpojuma ceremoniju laikā, sprediķot, sludināt evanģēliju. Par diakonu var kļūt kristīts vīrietis, kurš pieņem priesterības (ordinācijas) sakramentu jeb apustuliskā kalpojuma sakramentu.

 

Ikdienā diakons nēsā sutanu. Sutana izgatavota no melnas krāsas auduma, kas simbolizē Kristus ciešanas, nāvi, upuri par pasaules pestīšanu. Nēsājot sutanu, tiek sludināta brīvprātīga piederība Kristum. Tērpa piegrieztne atgādina kleitu, sutana nosedz visu valkātāja augumu. Sutanai ir 33 pogas, kas simbolizē Jēzus Kristus nodzīvotos 33 gadus.

 

 

 

Dievkalpojuma laikā diakons virs sutanas apģērbj albu - garu, baltu lina auduma tērpu, kas sniedzas līdz zemei. Apģērbs tiek apjozts ar jostu. Tērpa baltā krāsa simbolizē dvēseles tīrību un sirdsskaidrību.

 

Virs albas diakons nēsā stolu. Stola - no auduma šūta lenta, kurai abos galos uzšūtas krusta zīmes vai kāds cits kristietības simbols. Diakons stolu nēsā pāri kreisajam plecam, tā novietota šķērsām pāri krūtīm un mugurai, stolas gali tiek sastiprināti pie labajiem sāniem.

 

 

Piedaloties procesijās, asistējot Svētajā Misē, diakons virs sutanas un albas apģērbj dalmatiku - platu, baltu virstērpu. Dalmatiku rotā divas paralēlas, platas joslas, kas no pleciem tērpa abās pusēs stiepjas līdz tērpa apakšdaļai gan priekšpusē, gan mugurpusē.

 

Priesteris - nākamā garīdzniecības pakāpe pēc diakona. Priesteris, kuru ordinē bīskaps, vada ticīgo draudzes, kuras arī nozīmē bīskaps. Viņa pārziņā ir dievkalpojumu, liturģijas rituālu, kā arī kristīgās draudzes dzīves vadīšana. Par priesteri var kļūt vīrietis, kad viņš sasniedzis 25 gadu vecumu.

 

Priesteriem pastāv sava hierarhija.

 

 

Priesteris ikdienā valkā liturģisku apģērbu - sutanu. Ap kaklu tiek likta balta apkaklīte. Garīgā semināra audzēkņi sutanu simboliski saņem no bīskapa rokām reizi mūžā, tas notiek ieģērbšanas svētkos Svētā Jāzepa svētku laikā. Vēlāk sutanu priesteris pasūta pats pēc nepieciešamības.

 

 

Arī priesteri virs sutanas nēsā fasciju. Priesteriem tā ir melnā krāsā.

 

Dievkalpojuma laikā un Svētās Mises laikā priesteris virs sutanas apģērbj albu, stolu un ornātu. Stolu priesteris uzliek uz pleciem tā, lai tās abi gali būtu redzami priekšpusē. Stolu nēsā nesasietu, tās abi gali ir vienādā garumā. Stolas krāsa atkarīga no sakramenta, kura laikā tā tiek uzvilkta. Grēksūdzes laikā tiek uzlikta violeta stola, kas simbolizē grēku piedošanas varu.

 

 

Albas vietā priesteris var uzvilkt komžu vai kora svārkus. Komža ir balts, plats linu auduma tērps, kas sniedzas līdz ceļgaliem ar garām, platām piedurknēm. Ikdienas komžas ir vienkāršākas, svētku - greznākas, rotātas ar mežģīnēm. Baltā komžas krāsa simbolizē sirds skaidrību, dvēseles tīrību.

 

 

Ornāts - virstērps, kuru apģērbj virs albas un stolas. Ornātu izgatavo no ekskluzīviem audumiem, lai akcentētu tā nozīmību. Parasti ornātu izgatavo no zīda, samta vai brokāta. Priestera ornātas krāsa atkarīga no tā, kādā liturģijā (dievkalpojuma posmā) jāpiedalās.

 

  

Piuska jeb pileolus - katoļu garīdznieku galvassega. Tā cieši pieguļ galvai. Piuska izgatavota no mīksta auduma, sastāv no astoņiem kopā sašūtiem auduma elementiem, cepures vidū izveidota maza cilpiņa. Vēsturiski piusku sāka izmantot garīdznieki, kuriem veikts tonzūras jeb matu apriešanas rituāls (galvasvidū apļa veidā tiek noskūti mati), lai pasargātu galvu no aukstuma. Laika gaitā piuska kļuva par obligātu liturģiskā tērpa sastāvdaļu. Piusku valkā zem biretes. Priesteru piuska ir melnā krāsā. Mūsdienās piusku priesteri izmanto ļoti reti.

 

 

Birete - katoļu garīdznieka galvassega. No iekšpuses tā ir apaļa un mīksta, bet no ārpuses tā veidota četrstūra formā, no stingra materiāla. Šai cepurei nav naga un apmales. Cepures augšējā daļā pie cepures stūriem piešūti trīs vai četri stingra auduma pusapļa formas elementi, kuri savienoti cepures centrā. Tie veido krusta formu. Centrā piestiprina pušķi. Bireti uzliek apbedīšanas ceremonijas laikā, kā arī dievkalpojumu laikā. Priestera birete ir melnā krāsā ar melnas krāsas pušķi.

 

Augstāka pakāpe par priesteriem un diakoniem ir bīskapi. Bīskapus amatam iesvēta Pāvests. Pēc ordinācijas (iekļaušanas kādā kārtā, šajā gadījumā - bīskapu kārtā) bīskaps tiek iekļauts bīskapu kolēģijā, kļūst par viņam uzticētās Baznīcas galvu. Bīskapa pārziņā ir plašāka apgabala draudzes - bīskapam nozīmē diecēzi (draudžu apgabalu) vai metropoliju (provinci), kura būs jāvada. Bīskapam tiek piešķirta katedrāle, kurā tiek rīkots viņa ingress (svinīga ieiešana katedrālē, ievešana jaunajā amatā). Ingresa laikā priesteri saliek paklausības solījumu jaunajam bīskapam. Šajā katedrālē atrodas viņa katedra jeb bīskapa sēdeklis.

 

Bīskapu, saskaņā ar Kristus iedibināto kārtību, uzskata par apustuļu pēcteci. Tādēļ bīskapam kā Kristus vietniekam ir pienākums pret sev uzticēto diecēzi vai metropoliju. Bīskaps tiek aicināts koleģiāli rūpēties arī par citiem teritoriālajiem apgabaliem. Bīskapi ir pakļauti Romas Pāvestam, kuru uzskata par Svētā Pētera pēcteci.

 

 

 

Piusku bīskaps valkā ikdienā, vai arī zem biretes, mitras. Bīskapa piuska ir violetā krāsā.

 

 

Galero - vēl viena no bīskapa galvassegām. Galero ir zema, hūtei līdzīga cepure ar ļoti platām malām, izgatavota no stingra auduma. Abās pusēs galero malām piestiprinātas auklas, kuru galos atrodas no bārkstīm izgatavoti pušķi. Bīskapa galero ir zaļā krāsā ar 12 pušķiem - katrā galero pusē atrodas aukla ar 6 pušķiem. Savukārt arhibīskapa galero kopā ir 20 pušķi, pa 10 pušķiem katrā galero pusē. Galero attēlo bīskapa ģerbonī.

 

 

Bīskapam ir savas īpašās amata zīmes jeb insignijas: gredzens, gana zizlis, mitra, krūšu krusts. Arhibīskapi un metropolīti nēsā arī palliju. Ievēlot bīskapu par kardinālu, viņš saglabā savas insignijas.

 

Gredzens simbolizē uzticību un laulību ar baznīcu. Bīskapa ordinācijas laikā gredzens tiek uzvilkts viņa labās rokas zeltnesī, sakot īpašus vārdus. Gredzena uzvilkšana norāda uz bīskapa saikni ar viņam uzticēto diecēzi. Bīskaps šo gredzenu valkā vienmēr, izņemot Lielo Piektdienu. 

 

 

Gana zizlis simbolizē Labā gana kalpošanu, kuru veic bīskapam uzticētās tautas vidū, rūpējoties par savas draudzes ticību un morāli. Katrs bīskaps gana zizli var lietot tikai savā diecēzē. Atrodoties citā diecēzē, jāsaņem vietējā bīskapa piekrišana, lai izmantotu savu gana zizli. Šo zizli neizmanto Lielajā Piektdienā.

 

 

Mitra ir bīskapa galvassega, kuru viņš lieto liturģijas laikā. Mitra sastāv no divām vienādām daļām, izgatavotām no stingra auduma, mitras aizmugurē piestiprinātas divas lentes. Mitra simbolizē skaidra prāta saglabāšanu un šķīstību, to veidojošās divas daļas simbolizē Veco un Jauno Derību, kā arī Dieva un tuvākā mīlestību.

 

 

Pastāv divu veidu mitras - vienkāršā un vērtīgā mitra.

Vienkāršo mitru izgatavo no balta linu auduma, tai nav rotājumu. Lenšu gali tiek papildināti ar sarkanām lentēm. Vienkāršo mitru lieto bērēs, Lielajā gavēnī, Pelnu trešdienā, Lielajā Piektdienā, mirušo piemiņas dienā, svinot liturģiju.

 

 

Vērtīgā mitra rotāta ar izšuvumiem, dārgakmeņiem, lenšu galos tiek izšūts bīskapa ģerbonis. Vērtīgo mitru lieto īpašos gadījumos - izsakot apsveikumus, paziņojumus, veicot sakramentālus žestus, ejot procesijā, svinīgi dodot svētību tautai.  

 

 

Krūšu krusts simbolizē piederību Kristum, pauž paļāvību uz spēku, kuru sniedz Pestītāja krusts. Liturģijas laikā bīskaps krustu iestiprina zaļā un zelta krāsas auklā, bet ikdienā to nēsā, iestiprinātu ķēdītē.

 

 

Pallijs, kuru nēsā arhibīskapi un metropolīti. Pallijs ir apļveidīga, aptuveni 5 cm plata balta jēra vilnas lenta, kuru rotā seši melni zīda krusti. Trijos no šiem krustiem iesprauž naglveidīgas zelta brošas.

 

 

Pallijs simbolizē zudušo avi, kuru arhibīskaps vai metropolīts nēsā uz saviem pleciem. Seši melnie zīda krusti, kuri agrāk tika darināti sarkanā krāsā un simbolizēja Kristus asinis, simbolizē ticīgos jeb avis Kristus ganāmpulkā. Trijos krustos iespraustās naglveidīgās brošas simbolizē Kristus ciešanas.

 

 

Palliju izgatavo no divu baltu jēru vilnas, kurus katru gadu svētī Svētās Agneses piemiņas dienā 21.janvārī pie viņas kapa vietas Romā.

Palliju valkā virs ornāta. Arhibīskapiem un metropolītiem palliju piešķir Pāvests, to var piešķirt tikai vienu reizi mūžā. Ja pallijs tiek nozaudēts, atkārtoti to iegūt nav iespējams. Palliju attēlo metropolīta ģerbonī.

 

Bīskapiem pastāv sava hierarhija.