Kardināls
Iecelšanu kardināla kārtā veic pāvests. Kardināla iecelšana tiek veikta divos posmos - ieskaitīšanā un izsludināšanā. Ieskaitīšana var notikt divējādi. Viens veids - pāvests informē kandidātu, ka viņš ir iecelts kardināla kārtā, un nosauc datumu un laiku, kad notiks izsludināšana. Otrs veids - tā dēvētā ieskaitīšana sirdī (in pectore), kad pāvests uzskata, ka šī persona ir kardināla titula cienīga un uzskatāma par kardinālu, bet pastāv kaut kādi objektīvi šķēršļi, kas traucē viņu izsludināt par kardinālu. Šajā gadījumā kandidāts par to iepriekš neuzzina, bet uzzina tikai tad, kad viņš tiek izsludināts par kardinālu.
Attēlā - Jānis Pujats, Romas katoļu baznīcas kardināls (in pectore kopš 1998. gada, izsludināts 2001. gadā), pilnais amata nosaukums - Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Jānis Kardināls Pujats
Kardinālam tiek piešķirta titulbaznīca Romā. Titulbaznīcā tiek novietots šī kardināla ģerbonis un portrets vai fotogrāfija. Kad kardināls ierodas Romā, viņš savā titulbaznīcā notur dievkalpojumus. Kardināli ir pāvesta līdzstrādnieki un padomnieki.
Kardinālam, tā pat, kā bīskapam, ir savas insignijas (amata zīmes) - sutana, kardināla cepure (piuska, birete, galero), gredzens, fascija.
Sutana - kardinālam tā tiek šūta no purpursarkanas krāsas auduma. Purpursarkanā krāsa norāda piederību kardināla kārtai. Šī sarkanā krāsa simbolizē gatavību aizstāvēt savu Baznīcu, ja nepieciešams - pat izliet savas asinis par Baznīcu.
Attēlā - kardināla sutana ar pelerīnu
Sutana var būt arī melnā krāsā ar purpursarkanām nošuvēm un pogām. Kardināls var nēsāt arī sutanu ar pelerīnu jeb simāru (cimāru).
Attēlā - kardināls sutanā ar pelerīnu
Fascija - no purpursarkana muāras auduma (zīda samta) izgatavota auduma josta, rotāta ar bārkstīm. Fasciju apliek virs sutanas nedaudz virs jostas vietas, jostas sējuma vieta atrodas kreisajā ķermeņa pusē, tās gali brīvi krīt uz leju.
Attēlā - kardināls sutanā, kas apjozta ar fasciju
Piuska - viena no kardināla cepurēm. Tā ir ikdienas cepure, kuru nēsā arī zem biretes vai mitras. Kardināla piuska ir purpursarkanā krāsā.
Birete kardinālam izgatavota no purpursarkanas krāsa auduma. Kardināla birete ir bez pušķa.
Attēlā - kardināla birete
Galero - kardinālam šī galvassega izgatavota no purpursarkanas krāsas auduma. Galero abās pusēs atrodas 15 no bārkstīm izgatavoti pušķi, kopā - 30 pušķi. Kopš 1969. gada galero nelieto kā liturģisko galvassegu, taču kardināli to var izmantot privātā kārtā. Tradicionāli, kardinālam nomirstot, galero pakāra pāri mirušā kapavietai līdz brīdim, kamēr miesa nepārvēršas pīšļos. Tādējādi tiek atgādināts par cilvēka niecību zemes virsū.
Attēlā - galero kardināla ģerboņa pamatā
Gredzens - kardināls nēsā kardināla gredzenu. Iecelšanas kardināla godā laikā notiek ceremonija, kad kardināls saņem gredzenu no pāvesta, kas simbolizē īpašu vienotību, kopību, kardinālu saista ar Kristu un pāvestu.
Arī kardināls liturģijas laikā lieto galvassegu mitru.
Kardināla ģerbonis - tajā vienmēr attēlo kardināla galero, zem tā - arhibīskapa krustu, kuru dēvē arī par lotaringiešu krustu. Ja kardināls ir metropolīts, tad ģerbonī attēlo arī palliju, kas apņem vairogu. Vairogā atrodas katram kardinālam personīgi izstrādāts attēls, zem tā - kardināla devīze.
Attēlā - kardināla Jāņa Pujata ģerbonis
Svētā Kardinālu kolēģija
Kolēģija - personu apvienība, kura pārzina kādu noteiktu amatu vai reliģisko kultu. Svētā Kardinālu kolēģija izveidota 1150. gadā. Kardinālu kolēģijas pārstāvji ir kardināli no visām pasaules valstīm. Tās funkcijas - dekāna (Kardinālu kolēģijas vadītāja) vadībā konklāvā (no ārpasaules slēgtā telpā notikušās sapulces laikā) ievēlēt pāvestu, pāvesta prombūtnes laikā vadīt Baznīcas dzīvi. 1973. gadā Romas pāvests Pāvils 6 noteica, ka Kardinālu kolēģijas dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 120 personas. 21. gadsimta sākumā bija 183 kardināli, no kuriem Kolēģijā balstiesīgi bija 117 kardināli.
Pāvests
Attēlā - Romas pāvests Francisks I ievēlēts 2013. gada 13. martā
Romas pāvests ir ne tikai Katoļu baznīcas Virspriesteris, bet arī Vatikāna pilsētvalsts vadītājs. Vatikāns - pilsētvalsts, kas atrodas Romas centrā. Tā ir mazākā valsts pasaulē. Vatikānam apkārt uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža.
Attēlā - Vatikāna karte
Par Vatikāna un pāvesta drošību atbild Šveices gvarde. Gvardiem jāatbilst vairākiem nosacījumiem - tiem jābūt katoļticīgiem Šveices pilsoņiem, kuri dienējuši Šveices armijā, vecumā no 19 līdz 30 gadiem, augumā vismaz 174 centimetri gariem.
Attēlā - sardze pie Vatikāna vārtiem
Vatikānā atrodas Svētā Pētera bazilika, kas ir Romas pāvesta mājvieta. Vietā, kur uzcelta šī bazilika, Romas impērijas laikā ar nāvi esot sodīts Svētais Pēteris. Bazilika nosaukta šī svētā vārdā. Svētā Pētera bazilika būvēta laika posmā no 1506. gada līdz 1615. gadam.
Attēlā - Svētā Pētera bazilika Romā
Pāvests ir Svētā Krēsla suverēns (suverēns - persona, kurai pieder augstākā vara) un monarhs. Svētais Krēsls - Romas Katoļu baznīcas jurisdikcija (juridiskās pilnvaras veikt noteiktas darbības), atrodas Vatikānā. Svētais Krēsls pārstāv Vatikānu, uzturot diplomātiskās attiecības ar citām valstīm. Svētais Krēsls runā un rīkojas visas Katoļu baznīcas vārdā. Pāvestam kā valsts vadītājam ir savi sūtņi - legāti, un Svētā Krēsla diplomāti - apustuliskie nunciji.
Attēlā - Svētā Krēsla emblēma
Pāvestu ievēl uz mūžu. Pāvesta ievēlēšanā piedalās kardināli. Vēlēšanas notiek konklāvā (slēgtā telpā, latīņu valodā cum clave - zem atslēgas), mūsdienās - Siksta kapelā. Kardināli kapelu var atstāt tikai pēc tam, kad pāvests tiek ievēlēts. Katrs kardināls uz īpašās lapas uzraksta tā kristieša vārdu, kurš, pēc viņa domām, ir cienīgs kļūt par pāvestu. Vārds jāraksta tā, lai pēc rokraksta nevarētu noteikt rakstītāju. Par vienu kandidātu jāsaņem vismaz 2/3 balsu. Ja balsu skaits nav pietiekams, vēlēšanas biļetenus savāc, pievieno tiem sveķus un sadedzina tos kapelas kamīnā. Pa skursteni paceļas melni dūmi, kas Sv. Pētera bazilikas laukumā esošajiem ticīgajiem parāda, ka pāvests vēl nav ievēlēts. Kad pāvests tiek ievēlēts, Kardinālu kolēģijas vadītājs oficiāli lūdz kandidāta piekrišanu ieņemt šo amatu. Ja kandidāts piekrīt, vēlēšanas biļeteniem pievieno salmus un tos sadedzina kapelas kamīnā. Skurstenī paceļas balti dūmi kā zīme, ka pāvests ir ievēlēts.
Attēlā - baltie dūmi kā zīme, ka pāvests ir ievēlēts
No Sv. Pētera bazilikas balkona ticīgajiem tiek paziņots jaunā pāvesta vārds, bet jaunievēlētais pāvests no bazilikas balkona apustuliski svētī pilsētu un pasauli.
Pēc pāvesta ievēlēšanas konklāvā jaunais pāvests izvēlas sev vārdu. Vārdu var papildināt arī kārtas skaitlis, norādot, kuru reizi pēc kārtas šis vārds tiek izraudzīts. Parasti izvēlas kāda priekšgājēja vārdu, lai viņu godinātu. Vārdi var ietvert sevī ideoloģisku informāciju, piemēram, vārds Pijs saistās ar konservatīviem uzskatiem. Jaunie pāvesti neizvēlas vārdu Pēteris, jo Pēteris bija pirmais Romas pāvests. Balstoties uz viduslaiku pravietojumiem, Pēteris II būšot pēdējais Romas pāvests pirms pasaules gala atnākšanas. Nepastāv oficiāla aizlieguma izvēlēties šo vārdu, taču pāvesti ievēro šo nerakstīto nosacījumu.
Pāvesta amata zīmes - insignijas: tiāra, Zvejnieka gredzens, ferula.
Tiāra jeb trīskāršais kronis. Ovālas formas galvassega, kuru veido trīs kārtas. Par kārtu simbolisko nozīmi ir vairākas versijas. Piemēram, agrāk uzskatīja, ka trīs kārtas simbolizē pāvesta varas trīs līmeņus - garīgo varu pasaulē, laicīgo varu Romā un varu pār valdniekiem; viduslaikos tās simbolizēja pāvesta varu pār trim sfērām - debesīm, zemi un pazemi, kā arī trim pasaules daļām - Āziju, Āfriku un Eiropu. Cits skaidrojums norāda uz baznīcas ciešanām, cīņu un uzvaru. Mūsdienās uzskata, ka trīs kārtas simbolizē pāvesta varu kā Baznīcas tēvam, valdniekam uz zemes un Kristus vikāram.
Attēlā - pāvesta tiāra
Trīskāršā kroņa virsotnē atrodas krusts, savukārt kroņa apakšējā aizmugurējā daļā piestiprinātas divas lentas. Tiāra tiek valkāta svinīgu procesiju laikā, pilsētas un pasaules svētīšanas laikā Ziemassvētkos un Lieldienās. Liturģijas laikā tiāra tiek aizstāta ar mitru.
Attēlā - pāvests Jānis XXIII svētī tautu
Tiāru attēlo Vatikāna ģerbonī un Svētā Krēsla ģerbonī, dažkārt arī pāvestu ģerboņos.
Attēlā - pāvesta Jāņa Pāvila I ģerbonis
Zvejnieka gredzens - katram pāvestam tiek izgatavots īpašs zīmoggredzens, uz kura attēlots Pēteris laivā, kurš ar tīklu ķer zivis.
Attēlā - pāvesta Leo XIII Zvejnieka gredzena zīmējums
Šis gredzens kalpo kā atgādinājums, ka pāvests ir Pētera, kurš bija zvejnieks, sekotājs. Arī Jēzus Kristus savulaik sacīja, ka viņa mācekļi kļūs par cilvēku dvēseļu zvejniekiem. Gredzenu izgatavo no zelta, uz tā, apkārt attēlam, tiek iegravēts jaunā pāvesta vārds.
Attēlā - Zvejnieka gredzens
Jaunievēlētais pāvests Zvejnieka gredzenu saņem kronēšanas ceremonijas laikā. Pēc pāvesta nāves vai viņa atteikšanās no amata kardināls - kamerārijs (augstākais ierēdnis) citu kardinālu klātbūtnē iznīcina šī pāvesta gredzenu, lai kāds to ļaunprātīgi neizmantotu dokumentu viltošanai laikā, kamēr tiek izvēlēts jauns pāvests. Simboliski tas norāda uz mūžībā aizgājušā pāvesta varas beigām.
Ferula jeb Pāvesta krusts - zizlis, kura virsotni rotā latīņu krusts ar trīs šķērskokiem. Šāda veida krustu dēvē par Pāvesta krustu. Trīs šķērskoki simbolizē pāvesta trejādo uzdevumu. Dažkārt zizli rotā krucifiks - krustā sistā Kristus tēls, vai latīņu krusts.
Attēlā - ferula ar krucifiksu
Attēlā - ferula latīņu krusta veidā
Pāvesta tērps
Pāvesta krāsa ir baltā krāsa, kas simbolizē dvēseles tīrību, sirdsskaidrību. Ikdienā pāvests valkā baltas krāsas sutanu ar pelerīnu jeb simāru. Sutanas pogas ir baltā krāsā. Virs jostas vietas tiek apjozta baltas krāsas muāra (zīda samta) auduma josta - fascija, kurai abi gali rotāti ar pāvesta ģerboni. Arī pāvests nēsā krūšu krustu, kuru iestiprina zelta auklā. Galvā tiek likta baltas krāsas piuska.
Attēlā - pāvests simārā
Formālākos gadījumos pāvests apliek garu, sarkanu apmetni ar kapuci. Dažkārt valkā arī īso apmetni ar kapucimocettu, kurš apklāj tikai plecus. Šis apmetnis var būt baltā krāsā ar baltu kažokādas apdari vai sarkanā krāsā ar baltu kažokādas apdari.
Attēlā - pāvests Benedikts XVI, tērpies īsajā apmetnī
Atrodoties ārpus telpām pāvests var likt galvā cepuri ar platām malām, kuru dēvē par capello romano (romiešu cepure). Šai cepurei nav ceremoniālas nozīme, tai ir praktisks pielietojums. Šo galvassegu nekad nelieto liturģisko ceremoniju laikā. Pāvesta cepure ir sarkanā krāsā, tās malas rotātas ar zelta diegu apdari.
Attēlā - pāvests Benedikts XVI cepurē
Arī pāvesti, tā pat, kā bīskapi, lieto mitru. Šo galvassegu dažkārt attēlo pāvestu ģerboņos.
Attēlā - pāvesta mitra
Attēlā - pāvesta Franciska ģerbonis, kurā attēlota mitra
Vēl pāvesti lieto palliju - baltu jēra vilnas lentu, kuru rotā izšūti seši melni vai sarkani krusti, trijos no šiem krustiem iestiprinātas krustveida naglas.
Attēlā - pāvests Benedikts XVI, ap kaklu - pallijs
Viens no pāvesta apģērbiem ir falda - īpašs tērps ar garu apakšmalu, kuru velk virs albas. Tērpa apakšējās malas ir tik garas, ka staigājot nepieciešama palīdzība - tērpa malas nes pāži. Pāvests virs faldas un albas velk ornātu. Īpašos gadījumos ap pleciem tiek aplikts grezns apmetnis cappa magna sarkanā vai baltā krāsā.
Papildinformācija