Teorija

Liela loma kristīgās baznīcas šķelšanās procesos ir reformācijai. Reformācija - pārmaiņas, kas risinājās 16. gadsimtā ar mērķi reformēt katoļu baznīcu Eiropā. Reformācijas rezultātā notika baznīcas šķelšanās, izveidojās vairākas konfesijas (luterisms, anglikānisms u.c.). 16. gadsimtā reformas turpināja vācietis Mārtiņš Luters, šveicietis Ulrihs Cvinglijs, francūzis Žans Kalvins. Šo reformu rezultātā izveidojās luterāņu baznīca un kalvinistu baznīca.
 
Par reformācijas sākumu uzskata 1517. gadu, kad Mārtiņš Luters pienagloja pie Vitenbergas baznīcas durvīm 95 tēzes, vērstas pret indulgencēm.
 
Reformatoriem bija vairāki kopīgi uzskati, piemēram:
  • Bībeli lasīt un izprast var ikviens cilvēks;
  • cilvēks ticībā pats var glābt savu dvēseli, tādēļ nav nepieciešamas svētbildes, gavēņi, mūku ordeņi, baznīcas hierarhija;
  • pār cilvēka dvēseli valda Dievs;
  • mācītājs ir no draudzes vidus izvēlēts dievkalpojuma vadītājs;
  • dievkalpojumi jānotur draudzes cilvēku dzimtajā valodā;
  • starp cilvēku un Dievu nevar būt nekādi starpnieki. 
16. gadsimta vidū veidojās jauna kristīgās baznīcas forma - konfesionālisms. Konfesionālismam raksturīga norobežošanās teoloģiskās mācības, liturģisko rituālu, baznīcas dzīves organizācijas ziņā. Konfesijas gan sludināja vienu un to pašu kristīgo mācību, bet katra pretendēja uz savu patiesību, darot visu tās aizsardzībai. Šāda nostāja veicināja šķelšanos katoļu, protestantu vidū, kā arī saasināja pretrunas un neiecietību protestantisko novirzienu vidū.
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (1483-1546) - Vitenbergas universitātes teoloģijas profesors. Luterisma pamatlicējs. Viņa tēzes ir citu protestantisma novirzienu pamatā. Luterisms izplatījās Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, kā arī daļēji vairākās Ziemeļeiropas valstīs.
 
49.jpg
Attēlā - Mārtiņš Luters
 
Luters protestēja pret vairākām Romas katoļu baznīcas tradīcijām, viņš aizsāka kustību, kura tagad pazīstama kā reformācija. Mārtiņš Luters vēlējās atjaunot kristietību tās sākotnējā tīrībā, viņaprāt, tikai Svētajos Rakstos bija rodama dievišķā patiesība. Jāatceras, ka laikā, kad dzīvoja Mārtiņš Luters, pastāvēja indulgences (tās ļāva atpirkties no grēka gan pašam maksātājam, gan viņa radiniekiem), baznīcas amatus varēja nopirkt par lielu naudas summu, par starpnieku starp draudzes pārstāvi un Dievu tika uzskatīts draudzes priesteris; garīdzniecības pārstāvji vairāk pievērsās laicīgiem jautājumiem, reizēm arī grēcīgām nodarbēm (uzturēja krogu, iesaistījās augļošanā un tirdznieciskos darījumos). Luters uzskatīja, ka priesteri sava īpašā stāvokļa dēļ nebūt neatrodas tuvāk Dievam. Viņaprāt, nevis rituāli nodrošina cilvēkam grēku piedošanu, bet gan Dievs, kurš to dara par velti, nevis sniedz grēku piedošanu par cilvēka labajiem darbiem.
 
51.jpg
Attēlā - māja Vitenbergā, kurā dzīvoja Mārtiņš Luters
 
Mārtiņš Luters pienagloja pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm 95 tēzes, kas vērstas pret indulgencēm (tā bija reakcija pret Maincas arhibīskapa Alberta organizēto indulgenču tirdzniecību pēc pāvesta pavēles). Šīs tēzes tika rakstītas latīņu valodā, tās varēja izlasīt un saprast tikai garīdzniecība. Taču šīs tēzes drīz vien tika pārtulkotas vācu valodā un strauji izplatījās visā reģionā un ārpus tā. Luters guva visdažādāko sabiedrības slāņu atbalstu.
 
52.JPG
Attēlā - Vitenbergas baznīcas durvis, kurās iegravētas Mārtiņa Lutera tēzes
 
Mārtiņu Luteru pasludināja par ķeceri. Viņš ilgus gadus slēpās Vartburgas pilī, kur uzsāka garo un atbildīgo darbu - Bībeles tulkošanu vācu valodā (līdz šim Bībeles teksti tika rakstīti tikai latīņu valodā, attiecīgi šos tekstus parastie cilvēki nespēja izprast, jo viņi nemācēja latīņu valodu), kas ilga no 1521. gada līdz 1534. gadam. Luters vēlējās, lai ikviens cilvēks varētu piekļūt Dieva vārdam bez citu cilvēku (priesteru) starpniecības. Par pamatu savam Bībeles tulkojumam Mārtiņš Luters izvēlējās grieķu oriģinālu.
 
50.jpg
Attēlā - Mārtiņa Lutera istaba Vartburgas pilī
 
48.jpg
Attēlā - Mārtiņa Lutera tulkotā Bībele
 
Līdztekus Bībeles tulkošanai Luters radīja virkni sacerējumu, ar kuriem viņš vērsās pie vācu kristīgās muižniecības, priesteriem, kristiešiem, lai skaidrotu savus uzskatus un uzsāktās reformas mērķus.
 
Mārtiņa Lutera nostādnes krasi atšķīrās no Romas katoļu baznīcas nostādnēm dažādos jautājumos. Piemēram:
  • Romas katoļu baznīca uzskatīja, ka "baznīca ir institūcija, kas iemieso sevī Dieva klātbūtnes principu un realizē starpniecību starp Dievu un cilvēkiem. Tāpēc tai pieder prioritāte noteikt un reglamentēt garīgās dzīves jautājumu risināšanas gaitu."¹ Savukārt Luters uzskatīja, ka "baznīca nav apveltīta ar pārpersonisku spēku, bet gan pilda ticīgo apvienības funkciju. Dievs nepakļaujas ne reliģiskajai, ne laicīgajai hierarhijai, ko cilvēki radījuši uz zemes."¹
  • Romas katoļu baznīca uzskatīja, ka "garīgās dzīves jautājumu risinājumu nosaka baznīcas tradīcijas un ieskati, kā arī Svētie Raksti".¹ Savukārt Mārtiņš Luters uzskatīja, ka "vienīgi Svētie Raksti uzskatāmi par augstāko autoritāti visos garīgās dzīves jautājumos. Ikvienam kristietim jāseko pirmām kārtām Svēto Rakstu patiesībām, ne baznīcas doktrīnām".¹
  • Romas katoļu baznīca uzskatīja, ka "cilvēku no pazušanas var glābt ticība, kas jāapliecina ar labajiem darbiem (ziedojumi, grēksūdze, atturība, mūku dzīvesveids, svētceļojumi, baznīcas noteikto normu ievērošana)."¹ Mārtiņa Lutera uzskati šajā jautājumā bija šādi - "cilvēku no pazušanas var glābt nevis viņš pats ar saviem labajiem darbiem, bet gan vienīgi Dieva neizmērojamā žēlsirdība. Nozīme ir tikai īstai, patiesai, neviltotai ticībai, nevis formālai darbībai baznīcas noteiktajos ietvaros. Tāpēc kā atmetamu uzskatīja gan gavēni, gan svētceļojumus, relikviju godināšanu. Zuda klosteru jēga. Atteicās no celibāta."¹
  • Romas katoļu baznīca noteica, ka "Dieva žēlastība pie ticīgajiem nonāk ar baznīcas praktizēto svēto sakramentu starpniecību."¹ Mārtiņš Luters uzskatīja, ka "ja viss atkarīgs no Dieva žēlastības, tad baznīca nevar kļūt par atpestīšanas garantu. Dieva žēlastību neietekmē ne sakramenti, ne citas reliģiskās ceremonijas, tāpēc atstājami tikai divi sakramenti - kristīšana un svētais vakarēdiens-, kā tas izriet no Svētajiem Rakstiem".¹
  • Romas katoļu baznīca uzskatīja, ka "Svēto rakstu interpretēšana un skaidrošana atļauta vienīgi baznīcas autoritātēm".¹ Savukārt Luters uzskatīja, ka "katram kristietim ir tiesības skaidrot Bībeli. Mārtiņš Luters ierosināja dievkalpojumus noturēt nevis latīņu, bet gan vācu valodā, lai ikvienam būtu saprotama dievkalpojuma jēga".¹
  • Romas katoļu baznīca uzskatīja, ka "priestera pienākumus var uzticēt vienīgi šim darbam speciāli ordinētiem garīdzniekiem".¹ Mārtiņš Luters savukārt uzskatīja, ka "ikviens ticīgais var pretendēt uz mācītāja statusu, jo patiesais garīguma nesējs ir draudze, nevis ordinētu garīdznieku apvienība".¹
 
Reformācija nenoritēja gludi, pastāvēja dažādas iekšējās pretrunas. Bībelē paustās atziņas tika dažādi interpretētas, kas radīja dažādus novirzienus protestantismā. Kā piemēru varētu minēt anglikānismu, kalvinismu.
Anglikānisms
Anglikānisms - reformācijas rezultātā Anglijā izveidojies protestantisma virziens.
"1531. gadā pēc karaļa Henrija VIII iniciatīvas angļu baznīca tika pasludināta par vienīgi karalim pakļautu, neatkarīgu, nacionālu institūciju. Ņemot vērā karaliskās varas nomaiņas īpatnības, anglikānisms tapa par savdabīgu kompromisa variantu starp katolicisma un protestantisma nostādnēm. 1571. gadā parlaments oficiāli atzina anglikāņu baznīcu."²
 
53.png
Attēlā - Anglikāņu sadraudzības karogs ar saukli "Patiesība Tevi atbrīvos", rakstītu grieķu valodā
 
Lielākā anglikāņu daļa ir apvienota Anglikāņu sadraudzībā, kuru veido 44 autonomas nacionālās baznīcas. Šīs baznīcas saistītas ar Anglijas Baznīcu, kas ir vadošā kristiešu baznīca Anglijā. Baznīcas formālais vadītājs ir Apvienotās Karalistes monarhs, tās arhibīskaps (vecākais jeb galvenais bīskaps) ir Kenterberijas arhibīskaps.
 
54.JPG
Attēlā - anglikāņu Sv. Pētera baznīca Rīgā
 
Anglikānisms ietver sevī daļu Romas katoļu tradīciju un daļu reformātu tradīciju. Tik pat liela nozīme kā Bībelei ir arī baznīcas tradīcijām. No 1867. gada Anglikāņu Baznīca rīko Lambetas konferences, kurās spriež par nozīmīgiem jautājumiem. Konferences notiek reizi 10 gados.
Cvinglijisms
Šī virziena dibinātājs ir Cīrihes (Šveices) garīdznieks un filozofs Ulrihs Cvinglijs (1484-1531). Cvinglijs bija reformācijas līderis Šveicē.
 
55.jpg
Attēlā - Ulrihs Cvinglijs
 
Ulrihs Cvinglijs atbalstīja Mārtiņa Lutera uzskatus, ka baznīcas greznībai nav nekāda sakara ar īsteno ticību, tā ir katoļu garīdzniecības izdomājums. Viņš uzskatīja, ka baznīcai jāatsakās no saviem īpašumiem, svētkiem, procesijām, dārglietām, svētbildēm. Viņaprāt, dievkalpojuma laikā nedrīkst spēlēt arī ērģeles. Cvinglijs uzskatīja, ka Bībele ir vienīgā autoritāte reliģiskos jautājumos, ka Jēzus Kristus ir vienīgais starpnieks starp cilvēku un Dievu, ticība ir vienīgā cilvēka glābšanās iespēja, ka baznīca ir visu ticīgo savienība. Ulrihs Cvinglijs dievkalpojumus noturēja nevis latīņu valodā, bet vācu valodā.
 
Cvinglijisma virziena reliģiskie uzskati balstījās uz Lutera atziņām, bet atšķīrās nostādnes par Kristus klātbūtni svētajā vakarēdienā. Cvinglijs uzskatīja, ka Kristus klātbūtne ir tikai simboliski uztverama, nevis reāla. Pēc Ulriha Cvinglija nāves šis virziens zaudēja savu ietekmi, laika gaitā saplūstot ar kalvinismu.
Kalvinisms
Šī virziena pamatlicējs ir franču protestants Žans Kalvins (1509-1564).
 
56.png
Attēlā - Žans Kalvins
  
Kalvins uzskatīja, ka Mārtiņa Lutera mācība nav pilnīga, tādēļ radīja pats savu teoloģisko sistēmu. Kalvinisma pamatprincipi apkopoti darbā "Kristīgās ticības pamatprincipi".
 
Žans Kalvins uzskatīja, ka ikvienam kristietim jācenšas dzīvot Dieva gaismā, ar savu dzīvi un darbiem slavinot Dieva majestātiskumu. Katra kristieša mērķis ir taisna dzīve Dievam par godu, nevis Dieva labvēlības iekarošana savas dvēseles glābšanas nolūkos. Īpašajai attieksmei pret dievišķo kārtību bija jāizpaužas gan valsts pārvaldes formās, gan cilvēka ikdienas dzīves norisēs. Žans Kalvins vēlējās izveidot tādu baznīcu un laicīgās varas organizatorisko sistēmu, kas uzraudzītu ikviena draudzes locekļa reliģisko un laicīgo dzīvi. Kalvins vērsās pret pasaulīgām izpriecām - kroga apmeklējumiem, dejošanu, teātra izrādēm, kāršu spēli u.c. Izveidoja īpašu tikumisko tiesu, kas izmantoja dažādas metodes - gan rājienu, naudas un miesas sodu, gan arī spīdzināšanu un sodīšanu ar nāvi.
 
Kalvinisti uzskatīja, ka Dievs ir visuvarens, viņa vara nav izmērojama. Bībeles skaidrošanā izmanto citus Bībeles fragmentus, nevis vadās pēc garīdzniecības autoritātes uzskatiem konkrētajā jautājumā. Kalvinisti neveidoja klosterus, kuros vīrieši un sievietes atsakās no laicīgās dzīve, kļūstot par mūkiem un mūķenēm, jo Dievs radījis vīrieti un sievieti, lai viņi veidotu ģimeni, laistu pasaulē bērnus. Lai cilvēks tiktu glābts, nav nepieciešama garīdzniecības palīdzība. Cilvēks glābšanu var iegūt tikai ticot Jēzum Kristum.
 
Kalvinisms, par kura centru Eiropā kļuva Ženēva, izplatījās dažādās Eiropas zemēs. Skotijā kalvinisma atbalstītājus dēvē par prezbiterāņiem, Francijā par hugenotiem, Anglijā - par puritāņiem. Nīderlandē kalvinisti izveidoja holandiešu reformātu baznīcu.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
1. Kultūras vēsture. Viduslaiki un renesanse/Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 2003. - 153 lpp. - il.: 97.lpp.
2. Kultūras vēsture. Viduslaiki un renesanse/Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 2003. - 153 lpp. - il.: 98.lpp.
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 148.lpp.
Kultūras vēsture. Viduslaiki un renesanse/Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 2003. - 153 lpp. - il.: 94.-99.lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Reformācija
https://lv.wikipedia.org/wiki/Anglikānisms
https://lv.wikipedia.org/wiki/Anglijas_Baznīca
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/anglikani.html
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ulrihs_Cvinglijs
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Martin_Luther#/media/File:Lucas_Cranach_d.%C3%84._-_Martin_Luther,_1528_(Veste_Coburg)_(cropped).jpg
https://fr.wikipedia.org/wiki/Martin_Luther#/media/File:Lutherhaus-Wittenberg.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Martin_Luther#/media/File:Wittenberg_Thesentuer_Schlosskirche.JPG
https://de.wikipedia.org/wiki/Martin_Luther#/media/File:WartburgLutherstube1900.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Martin_Luther#/media/File:Lutherbibel.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Anglican_Communion#/media/File:Anglican_rose.svg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Anglik%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca#/media/File:Anglikan_Church_Riga.JPG
https://en.wikipedia.org/wiki/Huldrych_Zwingli#/media/File:Ulrich_Zwingli.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/John_Calvin#/media/File:John_Calvin_by_Holbein.png