Luterisms (luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā. Luterticībai pievērsušies aptuveni 60 miljoni pasaules iedzīvotāju, no kuriem 38 miljoni dzīvo Eiropā. Galvenās mītnes zemes - ASV, Vācija un Skandināvija. Nozīmīgākās starptautiskās organizācijas ir Pasaules luterāņu federācija, Starptautiskā luterāņu sinode.
Attēlā - luterānisma izplatība pasaulē (2013. gads). Vistumšākais tonis - vairāk nekā 10 miljoni ticīgo, visgaišākais tonis - vairāk nekā 100 tūkstoši ticīgo.
Luterisma simbols ir Lutera roze, kas sākumā tika attēlota Mārtiņa Lutera zīmoggredzenā, kuru viņam uzdāvināja Saksijas princis Johans Frīdrihs I.
Attēlā - Lutera roze
Mārtiņš Luters piedalījās zīmoga dizaina izveidē, paskaidrojot katra elementa simbolisko nozīmi:
- centrā attēlotais krusts simbolizē ticību Jēzum, kurš tika sists krustā;
- sarkanā sirds simbolizē kristieša sirdi, kuru dzīvu saglabā ticība;
- baltā roze, kuras centrā atrodas sirds, norāda uz līksmību, iepriecinājumu un mieru, ko dod ticība, baltā krāsa simbolizē garu un eņģeļus, savukārt roze simbolizē Jēzu, tās piecas ziedlapiņas norāda uz piecām brūcēm, kuras Jēzus guva pirms sišanas krustā;
- debeszilais fons norāda uz dzīvi debesīs pēc nāves ;
- zelta krāsas ietvars - zelta gredzens - norāda uz debesu svētlaimes mūžīgo raksturu, jo zelts ir dārgākais un cēlākais no visiem metāliem.
Luterisms ir trešā senākā kristīgā konfesija Latvijā. Latvijā luterāņi veido trīs Baznīcas, kurām ir atšķirīga pieeja baznīcu sadraudzības vai baznīcu nošķiršanas jautājumiem: Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (dibināta 1922.gadā, 288 draudzes), Latvijas Konfesionāli luteriskā baznīca (dibināta 1999.gadā, 8 draudzes) un Evaņģēliski luteriskā brīvbaznīca Latvijā (4 draudzes). Latviešu luterāņus ārpus Latvijas vieno Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas.
Mācītājs
Agrāk ikdienā mācītāja pamattērps bija sutana, bet mūsdienās mācītājs apģērbj uzvalku, melnas krāsas kreklu, ap kaklu apliekot balto garīdznieka apkaklīti.
Attēlā - mācītājs, aplicis balto garīdznieka apkaklīti
Garīdznieka apkaklīte izgatavota no stingra baltas krāsas auduma, tās aizdare atrodas mugurpusē. Dažkārt šo apkaklīti izgatavo no baltas plastmasas.
Attēlā - garīdznieka baltā apkaklīte, izgatavota no plastmasas
Mācītāja amata tērps ir talārs - melns, garš, plats tērps, kuru velk virs ikdienas apģērba. To apģērbj vadot dievkalpojumus vai tiekoties ar draudzes pārstāvjiem. Talāram ir platas piedurknes.
Attēlā - mācītājs talārā
Mācītājs, kurš ieguvis doktora grādu teoloģijā, drīkst rotāt talāra piedurkni ar atšķirības zīmēm - trīs V veida uzšuvēm vai lentveida uzšuvēm, kas izgatavotas no melna vai sārta samta. Šīs atšķirības zīmes norāda uz tērpa īpašnieka īpašo statusu.
Uzvelkot talāru, ap kaklu tiek aplikta balta apkaklīte ar divām vertikālām lentām. Šī apkaklīte papildina balto garīdznieka apkakli.
Attēlā - apkaklīte, kuru valkā, uzģērbjot talāru
Attēlā - mācītājs talārā, aplicis balto apkaklīti
Vēl mācītājs dievkalpojuma laikā ap kaklu apliek stolu - no auduma šūtu lentu, kuras abos galos uzšūtas krusta zīmes.
Prāvests
Prāvests ir viens no vadošajiem amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā. Prāvests ir vecākais mācītājs savā iecirknī, kurš pakļauts bīskapam. Šis vārds cēlies no latīņu valodas vārda praeponere, kas tulkojumā nozīmē novietot priekšā.
Prāvesta pārziņā atrodas baznīcas pārvaldes iecirknis un šī iecirkņa mācītāji. Prāvesta galvenie pienākumi - vizitācijas (apmeklējumi), jauno mācītāju ievešana amatā, iecirkņa mācītāju sanāksmju vadīšana. Prāvestam reizi trīs gados jāveic vizitācija visos sava iecirkņa dievnamos.
Bīskaps, arhibīskaps
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps - Jānis Vanags (kopš 1993. gada).
Attēlā - Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags
Papildinformācija