Teorija

Korāns
Musulmaņu svētākā grāmata ir Korāns. Vārds Korāns tulkojumā no arābu valodas nozīmē viņš vēstīja. Islāma mācība rakstiskā formā tika apkopota Svētajos Rakstos pēc Muhameda nāves 632. gadā. Pastāv uzskats, ka šo mācību devis pats Allāhs. Šie vēstījumi ar Džibrīla starpniecību tika nodoti Muhamedam. Tas ir iemesls, kādēļ šie teksti nav tulkojami un grozāmi, tos nedrīkst pētīt un skaidrot. Musulmaņi uzskata, ka Korāns ir Dieva pēdējā atklāsme cilvēkiem.
 
27.JPG
Attēlā - Korāns
 
Korāns cilvēkam dots tādēļ, lai viņš spētu sakārtot un pareizi uzturēt attiecības ar Allāhu, pats ar sevi un sabiedrību, kurā viņš dzīvo, tādējādi izpildot Dieva doto uzdevumu. Musulmaņi uzkata, ka sekošana Korānā paustajām atziņām sniedz cilvēkam laimi un piepildījuma sajūtu, savukārt novēršanās no Korāna ir visu nelaimju cēlonis.
 
Korāna struktūra
 
Korānu veido 114 nodaļas jeb sūras. Garākā sūra arābu valodā ir aptuveni 20 lapas gara, bet īsākā sūra - vienu rindiņu gara. Katra sūra sastāv no pantiem. Pantu dēvē par aju. Arī ajas var būt vairākas rindiņas garas vai arī to veido viens vārds.  
 
26.jpg
Attēlā - Korāna pirmā sūra
 
Korāns sastāv no aptuveni 6200 pantiem - ajām. Aptuveni 100 no tiem veltīti rituāliem, 70 personīgajiem likumiem, 70 civilajiem likumiem, 30 kriminālajiem likumiem, 20 panti - tiesu iekārtai un liecināšanai.  Šie panti runā par vispārējiem jautājumiem, nevis detalizētiem likumiem - taisnību, laipnību, labdarību. Tiesību panti tiek skaidroti ar emocijām, ticību Dievam.
 
Teksts Korānā nav sakārtots hronoloģiskā secībā, kā Muhameds saņēmis atklāsmes, vai pa noteiktām tēmām. Katru Korāna daļu veido skaidrojumi par Dieva vienotību un cēlumu, noteikumi un likumi, apraksti par atalgojumu un sodu Tiesas dienā. Tādējādi Korānā paustais vēstījums tiek pastiprināts ar katru nodaļu, tās viena otru papildina un nostiprina izpratni par pamatnostādnēm.  
 
Korāna saturs
 
Korāns vēsta par notikumiem Arābijas pussalā 7. gadsimtā. Korānā tiek aprakstīti notikumi, kas saistīti ar politeisma izpausmēm vietējā kultūrā, politeisma piekritēju reakciju uz Muhameda aicinājumu pievērsties monoteismam. Šeit apkopota informācija par Arābijas pussalu apdzīvojošo cilšu un tautu vēsturi,  jūdaisma piekritēju reakciju uz faktu, ka gaidītais pravietis nācis no arābu tautas. Šie Svētie Raksti sniedz norādījumus, kuri veicināja pārmaiņas arābu sabiedrībā sociālā, ideoloģiskā un reliģiskā jomā.  
 
19.jpg
Attēlā - Korāna manuskripts
 
Islāma Svētajos Rakstos apskatīti dažādi teoloģiski jautājumi - viendievības nepieciešamība, politeisma bezjēdzība, Dieva personvārdi, Apslēptās pasaules pastāvēšana (tajā dzīvo džini un eņģeļi, šo būtņu nozīme cilvēka attiecību veidošanā ar Dievu), Pasaules gals, Tiesas diena, cilvēka dzīve pēc nāves.
 
Korāns ir arī islāma jurisprudences galvenais avots, jo Svētajos Rakstos rodama informācija par darījumu regulējumu sociālajā un finansu jomā, strikti norādītas robežas starp atļauto un aizliegto dažādās ikdienas situācijās. Korāns sniedz atbildes arī uz tādiem jautājumiem, kas skar laulību, šķiršanos, attiecības ģimenē un sabiedrībā, tieslietu pamatjautājumus, politiskās attiecības, tiesību un pienākumu normas.
 
Musulmaņu Svētie Raksti ir avots morāles un uzvedības normām. Tajā vēstīts par Dieva praviešu un viņu sekotāju rakstura īpašībām, morāli, godīgumu, ziedošanos, stingro Dieva likumu ievērošanu. Korāns aicina visus cilvēkus pievērsties viendievībai, atteikties no politeisma izpausmēm. Šie aicinājumi pamatoti ar argumentiem no teoloģiskā un racionālā viedokļa.
 
Korāna izveide
  
Korāna izveides vēsturi var iedalīt divos posmos - pravieša Muhameda dzīves laikā tapušie teksti (Mekas un Medīnas posms) un teksti, kas tapuši pēc Muhameda nāves (teksti apkopoti Abu Bakra un Osmāna Ibn Afāna - Taisni vadīto kalifu valdīšanas laikā).
 
18.jpg
Attēlā - 96. sūra
 
Muhameds atklāsmes saņēma teksta veidā - dažkārt vienu vai divas rindiņas vienā reizē, citreiz - garus tekstus. Saņemtās atklāsmes Muhameds nodiktēja tiem cilvēkiem, kuri tajā brīdī bija klāt. Klātesošie šos citātus iemācījās no galvas un nodeva mutvārdos tālāk citiem cilvēkiem. Muhameda tuvākie sekotāji šos tekstus pierakstīja (kopā esot bijuši 29 rakstītāji). Vēstot jaunu atklāsmi, Džibrīls Muhamedam deva norādes - kur šī daļa ievietojama kopīgajā rakstu krājumā. Muhameda dzīves beigās viss Korāns tika pierakstīts vairākās atsevišķās daļās. Daudzi Muhameda sekotāji zināja šos tekstus no galvas, zināja arī Korāna daļu pareizo sakārtojumu.
 
25.jpg
Attēlā - Korāna teksts, rakstīts ar zelta krāsu, pēcāk rakstu zīmes apvilktas ar brūnu tinti
 
Otrajā gadā pēc Muhameda nāves notika Jamamas kauja, kuras laikā gāja bojā daudzi Korāna zinātāji. Radās bažas, ka šāda pēkšņa Korāna pārzinātāju aiziešana no dzīves var novest pie atsevišķu Korāna daļu izzušanas. Tādēļ Muhameda pēctecis, pirmais kalifs Abu Bakrs lika apkopot visus Korāna tekstus un noglabāt pie viņa. Islāma valstij plešoties plašumā, trešais kalifs Osmāns Ibn Afāns pavēlēja izgatavot oficiālas Korāna kopijas un izsūtīt pa atsevišķām valsts daļām. Šīs kopijas uzskata par autentiskiem Korāna rakstiem.
 
24.jpg
Attēlā - bagātīgi dekorēta Korāna lappuse
 
Korānu lasa skaļi, vārdus izdziedot - lasot rečitatīvā. To uzskata par rituālās pielūgsmes veidu.
 
Ikdienā Korānu izmanto dažādās situācijās, kuras oficiāli islāms nedz nosaka, nedz aizliedz - Korānu cilvēks nēsā visur sev līdzi, tādējādi cerot uz īpašu aizsardzību, zvēresta došanas laikā liek roku uz Korāna, Svēto Rakstu zīmes izmanto telpu rotājumos, lietišķajā mākslā.
 
20.jpg
Attēlā - islāma vārsmas kaligrāfijā
 
21.jpg
Attēlā - islāma vārsmas ēkas sienas dekorā
 
23.jpg
Attēlā - islāma vārsmas mošejas sienu dekoros
Sunnas
Svētie nostāsti jeb sunnas vēstī par to, kā dažādās dzīves situācijās rīkojās Muhameds, lai ticīgie varētu sekot viņa paraugam. Sunnas tika nodotas no paaudzes paaudzē mutvārdos. Pierakstītos sunnu stāstus sauc par hadīsiem. Tajos pierakstīti Muhameda teicieni, svētrunas, stāsti par viņu. Katra hadīsa sākumā minēti cilvēki, kuri apstiprina, ka Muhameds konkrētajā situācijā tiešām rīkojies tā, kā noteiktajā stāstā minēts. Sunnas ir cieši saistītas ar Korānu, tās paskaidro un papildina Korāna tekstus.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Kultūras vēsture. Viduslaiki un renesanse/Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 2003. - 152 lpp. - il.: 30.lpp.
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 153.lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Korāns
https://lv.wikipedia.org/wiki/Hadīti
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:Quran_rzabasi4.JPG
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:FirstSurahKoran_(fragment).jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:Birmingham_Quran_manuscript.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:Iqra.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:4.8-17-1990-Guld-koranside-recto-og-verso.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:Muhammad_ibn_Mustafa_Izmiri_-_Right_Side_of_an_Illuminated_Double-page_Incipit_-_Walters_W5771B_-_Full_Page.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:Brooklyn_Museum_-_Calligraphy_-_3.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:Quran_inscriptions_on_wall,_Lodhi_Gardens,_Delhi.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Quran#/media/File:Mausol%C3%A9es_du_groupe_nord_(Shah-i-Zinda,_Samarcande)_(6016470147).jpg