Teorija

Hinduisms ir viena no senākajām reliģijām pasaulē, trešā lielākā reliģija sekotāju ziņā - aptuveni 940 miljoni cilvēku, no kuriem 96% dzīvo Indostānas pussalā.
 
1.jpg
Attēlā - Indostānas pussala
 
Hinduisms izveidojies Indijā 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Šo reliģiju izveidojuši priesteri, par pamatu ņemot indiešu mītu vēstījumus.
 
2.png
Attēlā - hinduisma vissvētākā zīme, sakrālais simbols Om
 
Šī reliģija pieļauj dažādu hinduistu kopu izveidi, kur katra kopa pielūdz citu dievu. Šīs reliģiskās grupas vieno vairāki kopīgi uzskati:
  • priekšstats par cilvēka nemirstību, par pēcnāves pāreju citā būtnē;
  • augstāko svētumu var sasniegt ar rituālu, askētisma un pārdomu palīdzību;
  • svētās grāmatas - Vēdas;
  • iecietība it visā;
  • uzskats, ka katrs cilvēks var sasniegt dievišķo stāvokli;
  • šajā reliģijā saglabājušās totēmisma un fetišisma iezīmes. Tiek godināti svētie dzīvnieki, dievs tiek attēlots kopā ar kādu dzīvnieku, kas simbolizē šo dievu (dievs Agni tiek attēlots kopā ar aunu, Šiva - ar vērsi, Brahma - ar pāvu, Višnu - ar čūsku). Tiek godinātas svētās upes, kalni, koki;
  • hinduisti akcentē meditatīvas atklāsmes, kas izpaužas kā intuīcija. Šo iezīmi hinduisti saista ar dievu Šivu;
  • sievietes savas pieres vidu rotā ar sarkanu punktiņu - bindi, kas simbolizē "trešo aci", tā ir taisnības zīme, garīgās uztveres simbols. Trešā acs saistās ar Šivu, kura trešā acs radīja postošu uguni. Tā ir Šivas varas simbols. Tradicionāli bindi izmanto precētas sievietes. Vīrieši, savukārt, uz sava ķermeņa zīmē īpašas zīmes, kuras simbolizē noteikt dievu - U formas zīme simbolizē Višnu, bet trīs horizontālas līnijas simbolizē Šivu.
 
6.jpg
Attēlā - hinduistu sieviete rotājusi pieri ar bindi
Trimurti
Hinduismā populārākie dievi ir trimurti (tas, kam ir trīs izskati) - Brahma (pasaules radītājs), Višnu (arī kā Krišna vai Rāma; pasaules kārtības uzturētājs) un Šiva (iznīcinošais spēks). Brahma tiek pielūgts salīdzinoši maz. Tas saistīts ar uzskatu, ka rašanās nav nekas īpašs, tā nes sev līdzi ciešanas. Nozīmīgāk tomēr ir kaut ko saglabāt, pielabināt iznīcības spēkus. Lielākā daļa hinduistu ir Šivas vai Višnu pielūdzēji.
 
7.jpg
Attēlā - trimurti Brahma, Šiva un Višnu
Brahmans
Hinduisti uzskata, ka pasauli radījusi vienotā dvēsele - Brahmans. Tā visam piešķir enerģiju un formu. Dievi ir tikai Brahmana daļa.
Maija
Maija ir materiālā pasaule, kas ir tikai ilūzija. Maiju cilvēks uztver ar saviem maņu orgāniem. Materiālā pasaule ir mainīga un nepastāvīga. Materiālā pasaule aizsedz tās patieso būtību. Cilvēks pieķeras materiālām vērtībām, kas ir iznīkstošas. Šī pieķeršanās sagādā cilvēkam ciešanas, vilšanos, cilvēks vēlas atkal un atkal atgriezties ilūziju pasaulē, kuru uzskata par reālu. Tādējādi viņš nolemj sevi mūžīgai pārdzimšanai - reinkarnācijai. Uzskats, ka cilvēku pēc viņa nāves negaida tiesa, bet tikai jaunas dzīves iespēja, daļā cilvēku radīja sajūtu, ka nav vērts uztraukties vai īpaši tiekties pēc kāda mērķa. Šis uzskats izpaužas austrumnieku bezrūpībā un zināmā pasivitātē, konservatīvismā, kas traucē attīstībai un jauninājumu ieviešanai.
Ātmans
Ātmans - nemirstīgā cilvēka dvēsele. Ātmans rodas no brahmana, nonākot dzīvības aplī jeb sansārā.
Sansāra
Sansāra - piedzimšanas un miršanas ķēde. Dzīvības apli veido daudzkārtēja piedzimšana (ātmana iemiesošanās kādā ķermenī - reinkarnācija), dzīve, nāve (ātmans ķermeni atstāj) un jauna piedzimšana (ātmans iemiesojas citā ķermenī).
 
4.jpg
Attēlā - uzskata par reinkarnāciju attēlojums
 
Sansārā cilvēka dvēsele atrodas līdz brīdim, kad cilvēks ar savu rīcību to ir attīrījis. Katram cilvēkam savas dzīves laikā ir jāpilda ticīgā pienākums - dharma.
Dharma
Dharma ir mūžīgie morāles likumi, cilvēka pareizas dzīves principi, pienākumi. Ja cilvēks šos pienākumu ir labi pildījis, tad dvēsele iegūst labu karmu un nākamajā reizē piedzimst jau labākā vidē. Tā tas turpinās līdz brīdim, kad dvēsele kļuvusi tīra. Tad tā kļūst par mokšu - tādu, kas atbrīvots no sansāras. Tad dvēsele var apvienoties ar Brahmanu. Katra ticīga cilvēka mērķis ir kļūt par mokšu, sasniegt svētuma stāvokli.
 
3.png
Attēlā - Dharmas ritenis (riteņa spieķi simbolizē 24 Dharmas morāles principus; Dharmas ritenis attēlots arī Indijas karogā)
Karmas likums
Karma - liktenis. Cilvēka daudzās dzīves, kuras viņš izdzīvo katru reizi citā ķermenī, citā vidē un citā izskatā, ir savstarpēji saistītas. Cilvēka likteni nosaka karmas likums - visi notikumi ir saistīti ar cēloņa un seku mijiedarbību. Cilvēka dzīve, sasniegumi, sabiedriskais stāvoklis, ciešanas un prieks saistīti ar viņa paša rīcību šajā vai iepriekšējās dzīvēs. No karmas atkarīgs, par ko cilvēks pārdzims nākamajā dzīvē.
Ahimsa
Ahimsa - uzskats par nevardarbīgu izturēšanos pret citām būtnēm. Jebkāda veida vardarbība izraisa negatīvas karmiskas sekas. Dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, arī ir dvēseles, kas attīstās un pārceļo no viena ķermeņa citā. Ja dzīvo būtni nogalina, tad tās attīstības posms tiek pārtraukts un viņam šādā dzīvības formā jāatgriežas atkārtoti, lai pabeigtu savu attīstības posmu un dvēsele varētu pārcelties uz citu dzīvo būtņu veidu.
 
Par to, kā cilvēkam ikdienā jārīkojas, lai dvēsele būtu tīra, ir dažādi uzskati. Daļa hinduistu uzskata, ka dvēseli var attīrīt, ievērojot ahimsa - atturēties no dzīvās radības nogalināšanas, pārtikā neizmantot dzīvnieku izcelsmes produktus. Šie cilvēki ir veģetārieši, viņi nepiedalās dzīvnieku upurēšanas rituālos. 
Joga
Cita hinduistu grupa uzskata, ka dvēseles tīrību var iegūt ar jogas palīdzību (veicot fiziskus un garīgus vingrinājumus). Joga ir filozofiska disciplīna. Pastāv dažādas jogas formas - hatha joga (saistīta ar fizisko attīstību), bhakti joga (mīlestības, pielūgsmes joga), karma joga (akcentē nesavtīgu kalpošanu citiem cilvēkiem), jņāna joga (filozofijas un zināšanu joga), rādža joga (akcentēta apziņas attīstība; šo jogu izveidoja hinduistu jogs Patandžali; 2. gs. pirms mūsu ēras).
 
8.jpg
Attēlā - Patandžali skulpturālais tēls
 
Joga nozīmē sasaistīt savus garīgos spēkus, lai sasniegtu noteiktu mērķi. Joga domāta, lai atbrīvotu cilvēku no prāta radītajām pārmaiņām un ciešanām. Cilvēks var iegūt laimi un apskaidrību, ja pakļauj apziņas kontrolei savu prātu un fizisko ķermeni. Lai to paveiktu, cilvēkam jāprot sevi disciplinēt.
 
Jogas posmi:
  1. Atturība. Atturēšanās no ļaunām vēlmēm, domām, darbības; atteikšanās no visa, kas cilvēkam nav nepieciešams.
  2. Noteikumu ievērošana - veģetārā uztura lietošana, izturības attīstīšana, attīrīšanās procedūras, svēto rakstu studēšana, meditācija, pakļaušanās Dieva vadībai.
  3. Fizisko vingrinājumu pozu (asanu) izpildīšana - ķermeņa kontroles attīstīšana.
  4. Elpošanas regulācija - ķermeņa kontroles veicināšana, kas sagatavo psihi nākamās pakāpes prāta kontroles vingrinājumiem.
  5. Maņu orgānu kontrole - trenē spējas apzināti "atslēgt" savus maņu orgānus.
  6. Uzmanības kontrole - spēja koncentrēt savu uzmanību uz vienu priekšmetu vai punktu, kas atrodas telpā.
  7. Meditācija - nepārtrauktas un pilnīgas uzmanības pievēršana kādam objektam, lai tas pilnībā atklātu sevi meditētājam.
  8. Samadhi stāvoklis - cilvēka prāts "pazūd", izšķīst meditācijas objektā, pašapziņa zūd, cilvēks ir sevi zaudējis. Attiecīgi galamērķis ir sasniegts, jo cilvēka materiālā aktivitāte ir beigusies, ātmans ir sasniegts. Cilvēka fiziskie procesi un domāšanas procesi ir beigušies. Vārds samadhi tulkojumā nozīmē kaps.
 
5.jpg
Attēlā - Šiva meditē, sēžot lotosa pozā
  
Četri dzīves posmi
Cilvēkam savas dzīves laikā jāiziet cauri četriem dzīves posmiem jeb ašramām.
  • Brahmačarjas posmā cilvēks kāda skolotāja vadībā mācās dzīves gudrības. Cilvēks ievēro celibātu, dzīvo tīru dzīvi, sagatavo ķermeni un prātu turpmākajiem dzīves pienākumiem.
  • Grihastas posmā cilvēkam jāapgūst kāds amats, jāapprecas un jārada bērni. Cilvēks šajā posmā apmierina savas vēlmes (kāma) ģimenes jomā un profesionālajā izaugsmē.
  • Vānaprasthas posmā cilvēkam jānodod nākamajai paaudzei savi sasniegumi, jāattālinās no dzīves. Šajā posmā notiek pakāpeniska atteikšanās no materiālās dzīves, laiks tiek pavadīts, apcerot patiesības jautājumus, cilvēks dodas svētceļojumos.
  • Sanjāsa posmā cilvēks pilnībā nododas garīgai dzīvei. Tiek pamesta sabiedrība, cilvēks dodas uz kādu vientuļu vietu, lai ar jogas meditāciju palīdzību mierpilni atstātu savu ķermeni un sāktu jaunu dzīves posmu.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 156.-157.lpp.
Kultūras vēsture. Senie laiki (Indijas, Ķīnas, Japānas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas tradicionālā kultūra)/Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 1998. - 224 lpp. - il.: 129.-130.lpp.
Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām/Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Vera Bartoševska, Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 1998. - 292 lpp. - il.:90., 101.-102.lpp.
Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē/Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 1998. - 404 lpp. - il.: 268.-269., 272.-275.lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Hinduisms
https://lv.wikipedia.org/wiki/Darma
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ahimsa
https://lv.wikipedia.org/wiki/Joga
https://lv.wikipedia.org/wiki/Patandžali
Attēli:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Indostāna#/media/File:India_relief_location_map.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Hinduisms#/media/File:Om_symbol.svg
https://en.wikipedia.org/wiki/Bindi_(decoration)#/media/File:Kullu_Himachal_Pradesh_India_Woman.jpg
https://fr.wikipedia.org/wiki/Trim%C5%ABrti#/media/File:Brahma_Vishnu_Mahesh.jpg 
https://es.wikipedia.org/wiki/Reencarnaci%C3%B3n#/media/File:Reincarnation_AS.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Darma#/media/File:Ashoka_Chakra.svg
https://de.wikipedia.org/wiki/Patanjali#/media/File:Patanjali.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Joga#/media/File:Sivakempfort.jpg