Teorija

Grieķu mitoloģijā dominē 12 dievi - Zevs, Hēra, Poseidons, Dēmetra, Atēna, Apollons, Artemīda, Arejs, Afrodīte, Hermejs, Hēfaists un Hestija. Reizēm šai grupai pievienojās arī Dionīss. Šie dievi bija saistīti ar Zevu, arī viņi dzīvoja Olimpa kalnā, tādēļ šos dievus dēvēja par olimpiešiem. Tā kā Aīds dzīvo pazemes valstībā, tad viņu neuzskata par Olimpa dievu.
19.jpg
Attēlā - Olimpa dievi, cilnis, 1.gs. p.m.ē. - 1.gs. m.ē.
 
Senie grieķi uzskatīja, ka dievi nav mūžīgi. Viņi gan ir nemirstīgi, taču mūžīgi nav. Dievi nav arī visuvareni, jo katra nākamā dievu paaudze gāž iepriekšējo.
Dievi ir arī ievainojami, jo dieviem, tā pat, kā cilvēkiem, ir ķermenis. Senie grieķi uzskatīja, ka dievi izskata ziņā līdzinās cilvēkiem un dabas parādībām, tikai viņi ir veidoti no smalkākas vielas - ētera. Dievi esot ēduši ambroziju, dzēruši nektāru. Dievi gan ir spēcīgāki, varenāki un skaistāki par cilvēkiem, taču rakstura un tikumisko īpašību ziņā viņi ne ar ko neatšķiras no cilvēkiem.
 
Zevs
20.jpg
Titānu Krona un Rejas jaunākais dēls, dievietes Hēras brālis un vīrs. Sengrieķu dievu, Olimpa kalna valdnieks. Debesu, zibens, pērkona, kārtības un likumu valdnieks. Šī dieva pārziņā atradās lietus, sniegs, vētras. Zeva ierocis - pērkons un zibens.
Zevu parasti attēlo sēdošu tronī. Šī dieva simboli - zibens bulta, ērglis, ozols, svari. Zevs bieži vien pārkāpa laulību, viņam bija daudz ārlaulības bērnu.
 
Hēra
21.jpg
Titānu Krona un Rejas jaunākā meita. Dievu valdniece, Zeva māsa un sieva. Laulību un ģimenes aizgādne. Šo dievieti simbolizē pāvs, dzeguze un govs.
Hēra bija vienīgā no dieviem, kura spēja mainīt Zeva gribu. Būdama laulību un ģimenes aizgādne, Hēra centās saglabāt savu laulību, tādēļ atriebās Zeva mīļotajām un viņa ārlaulību bērniem.
 
Poseidons
22.jpg
Titānu Krona un Rejas vidējais dēls, Zeva brālis. Jūras, zemestrīču un paisuma viļņu dievs. Šī dieva simboli - zirgs, vērsis, delfīns, trijžuburis (dakša ar trīs zariem).
Poseidonu attēloja kā melnīgsnēju vīrieti ar bārdu, kas bija mitra, piebirusi ar gliemežvākiem. Šis dievs dzīvoja jūrā gliemežvāku pilī. Viņš esot nomierinājis Zeva satrakotos vējus, ar savu trijžuburi nocēla no sēkļa kuģus. Poseidons pārvietojās ratos, kurus vilka jūras zirgi. Arī Poseidonam, tā pat, kā citiem sengrieķu dieviem, bija daudz sānsoļu.
 
Dēmetra
25.jpg
Titānu Krona un Rejas vidējā meita. Auglības, ražas, zemkopības, dabas un gadalaiku dieviete. Šīs dievietes pārziņā bija arī dzīves un nāves cikls. Dēmetra un viņas meita Persefone ir centrālie tēli Eleisīnas mistērijās (slepenās reliģiskās ceremonijās; Eleisīnas mistērijas saistītas ar gada auglīgā perioda sākšanos). Dēmetras simboli - magone, kvieši, lāpa, pārpilnības rags un cūka.
 
Atēna
28.jpg
Gudrības, gudras rīcības, drosmes, likuma un taisnības, matemātikas, literatūras, rokdarbu, zinātnes, kara stratēģijas dieviete. Atēnas simboli - pūce, olīvu zars.
Mīti vēsta, ka viņa esot piedzimusi no Zeva galvas jau kā pieaugusi sieviete, tērpusies bruņās un ar ieročiem rokās. Neraugoties uz draudīgo ietērpu, viņa vienmēr starp karu un mieru izvēlējās mieru. Atēnu bieži vien attēlo kopā ar sengrieķu varoņiem kā viņu padomdevēju.
 
Apollons
29.jpg
Zeva un Lēto, kuru vajāja sadusmotā Zeva sieva Hēra, dēls. Artemīdas dvīņubrālis. Gaismas, atklāsmes, iedvesmas, dzejas, mūzikas, mākslas, medicīnas un dziedniecības dievs. Šī dieva simboli - saule, lira, gulbis un pele.
Apollonam bija deviņas mūzas: Kalliope (episkās dzejas un daiļrunības mūza), Klio (mūza, kas padara slavenu, vēstures mūza), Melpomene (traģēdijas mūza), Eiterpe (poēzijas un mūzikas mūza), Erato (liriskās un mīlestības dzejas mūza), Terpsihora (dejas un kora dziedāšanas mūza), Talija (komēdijas mūza), Polihimnija (himnu mūza), un  Urānija (astronomijas mūza). Apollons bija visskaistākais no dieviem. Viņš apzinājās savu skaistumu, tādēļ sodīja ikvienu, kurš neapbrīnoja viņu. Viņa dēls - ārstniecības dievs Asklēpijs. Asklēpiju Zevs nogalināja, jo viņš prata atdzīvināt mirušos. Lai mierinātu Apollonu, Zevs uznesa Asklēpiju debesīs un padarīja par Čūskneša zvaigznāju.
 
Artemīda
30.jpg
Zeva un Lēto meita, Apollona dvīņumāsa. Medību, nevainības, loka šaušanas, mēness un visu savvaļas dzīvnieku dieviete, jaunu meiteņu aizstāve. Artemīdas simboli - mēness, briedis, medību suns, lācene, čūska, ciprese, loks un bultas. Artemīdu bieži vien attēlo kā mednieci ar loku un bultām. Šai dievietei upurēja briedi vai cipresi.
 
Arejs
31.jpg
Zeva un Hēras dēls. Kara, vardarbības un asinsizliešanas dievs. Areja simboli - mežacūka, čūska, suns, grifs, šķēps un vairogs.
Visi dievi, izņemot Afrodīti (Arejs mīlēja Afrodīti, viņiem piedzima seši bērni) viņu nicināja. Areja lielākā naidniece bija Atēna. Tā kā Arejs uzauga kopā ar titāniem, tad viņš bija iemācījies labi kauties. Arejs bija agresīvs, nežēlīgs un cietsirdīgs dievs. Arejs, atšķirībā no Atēnas, atbalstīja viltīgu, nodevīgu kara taktiku, karu paša kara dēļ. Areja pavadones - naida dieviete Erīda un asinskārā kara un iznīcības dieviete Enio, kas karavīros izraisīja mežonīgu niknumu.
 
Afrodīte
32.jpg
Par Afrodītes rašanos pastāv dažādi mīti. Viens mīts vēsta, ka Afrodīte esot radusies Kipras salā no jūras putām. Citā mītā vēstīts, ka Afrodītes vecāki ir Zevs un Dione (Urāna un Gajas meita).
Mīlas, iekāres un skaistuma dieviete. Afrodītes simboli - balodis, putns, ābols, bite, gulbis, mirte un roze.
Mīti vēsta, ka Zevs baidījās, ka dievi, Afrodītes skaistuma apburti, varētu uzsākt savstarpēju cīņu, tādēļ izprecināja viņu neglītajam dievu kalējam Hēfaistam. Hēfaists izkala Afrodītei daudz skaistu rotu, kas padarīja dievietes pievilcību vēl spēcīgāku. Afrodīte laulībā bija nelaimīga, tādēļ veica daudz sānsoļu, pārkāpjot laulību gan ar dieviem, gan cilvēkiem.
 
Hermejs
33.jpg
Zeva un nimfas Majas dēls. Dievu vēstnesis, ceļinieku, ganu, tirgotāju, peļņas, daiļrunības, arī atlētu dievs. Mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību. Hermeja simboli - kaduceja (zizlis, kuru apvij divas čūskas, augšpusi rotā divi spārni; šis zizlis spējis samierināt cilvēkus), spārnotas sandales un cepure, stārķis, bruņurupucis.
Dievs - triksters. Lai novērstu Hermeja vēlmi izjokot citus dievus, Zevs iecēla viņu par ziņnesi. Lai spētu ātri pārvietoties pa pasauli, Hermejam pie apaviem tika piestiprināti spārni. Mīti vēsta, ka Hermejs esot izgudrojis mērus, skaitļus, ābeci, un sniedzis šīs zināšanas cilvēkiem.
 
Hēfaists
34.jpg
Zeva un Hēras dēls. Dievu kalējs, neglīts, klibs, taču smalkākais amatu meistars. Uguns un smēdes aizbildnis, kalēju, amatnieku, tēlnieku dievs. Hēfaista simboli - uguns, lakta, cirvis, āmurs, knaibles, ēzelis, paipala.
Hēfaists izgatavoja ieročus visiem Olimpa dieviem.
 
Hestija
35.png
Krona un Rejas vecākā meita, Zeva māsa. Ģimenes pavarda un upurēšanas uguns aizbildne.
Hestija noraidīja Poseidona un Apollona bildinājumus un zvērēja saglabāt nevainību. Viņa nekad neapprecējās,  dzīvoja sava brāļa Zeva mājā. Zevs uzticēja Hestijai sargāt Olimpa kalna pavarda uguni.
Mīti vēsta, ka Hestijai ļoti nepatika Afrodītes dēkas.
Tā kā Hestija bija pirmā no Olimpa dievietēm, tad viņai vienmēr tika upurēts pirmajai, un tikai pēc tam upurēja pārējiem dieviem.
 
Dionīss
36.jpg
Zeva un mirstīgās sievietes Semeles dēls. Jaunākais no Olimpa dieviem, vienīgais dievs, kuram māte ir mirstīgais cilvēks. Vīnogu ražas, vīna, zemes auglības, svinību dievs. Teātra mākslas aizbildnis. Dionīsa simboli - vīnogulājs, efeja, kauss, tīģeris, pantera, leopards, kaza, priedes čiekurs.
Dionīss mācījis cilvēkiem audzēt vīnogas. Precējies ar Krētas princesi Ariadni.
Vēl viens dievs - triksters. Mīti vēsta, ka Dionīss esot kopā ar draugiem ēzeļa mugurā klejojis pa pasauli, visur izraisot neprātīgu jautrību.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 132.-133.lpp.
Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, 2.daļa/Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 2000. - 465 lpp. - :il.: 53.-55.lpp.
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians
https://lv.wikipedia.org/wiki/Apollons
https://ru.wikipedia.org/wiki/Apec
https://lv.wikipedia.org/wiki/Afrodīte
https://lv.wikipedia.org/wiki/Dionīss
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Greek_-_Procession_of_Twelve_Gods_and_Goddesses_-_Walters_2340.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Jupiter_Smyrna_Louvre_Ma13.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Hera_Campana_Louvre_Ma2283.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Hera_Barberini_Pio-Clementino_Inv254.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Mattei_Athena_Louvre_Ma530_n2.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Apollo,_lira,_dan_angsa.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Diane_de_Versailles_Leochares.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Ares_villa_Hadriana.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:NAMA_Aphrodite_Syracuse.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Hermes_Ingenui_Pio-Clementino_Inv544.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Vulcan_Coustou_Louvre_MR1814.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Hestia#/media/File:Hestia-meyers.png
https://en.wikipedia.org/wiki/Twelve_Olympians#/media/File:Dionysos_Louvre_Ma87_n2.jpg