Teorija

Persejs
 
109.JPG
 
Perseja dzimtā puse ir Peloponēsa, kalnaina pussala Grieķijas dienvidos. Peloponēsas ziemeļaustrumu daļā pletās plašs auglīgs un saulains līdzenums. Senos laikos šo apgabalu dēvēja par Argolīdu. Argosa bija šī apgabala galvaspilsēta.
 
Argosā valdīja valdnieks Akrisijs. Viņš ļoti ilgojās pēc dēla, bet viņam piedzima meita - skaistule Danaja. Danaja bija valdnieka vienīgais bērns. Valdnieks vērsās pēc padoma pie Delfu orākula, lai uzzinātu - vai viņam būs arī dēli. Pēc tikšanās ar orākulu Akrisijs jutās nelaimīgs, jo orākuls bija pareģojis, ka viņam lemts iet bojā no mazdēla rokas. Bailēs no pareģojuma, Akrisijs pavēlēja ieslodzīt Danaju vara tornī, lai meita nesatiktu nevienu vīrieti un nevarētu apprecēties.
 
110.jpg
Attēlā - "Danaja", Rembrants, 1636. g.
 
Tomēr liktenis lēma savādāk. Skaisto meiteni iemīlēja dievs Zevs, kurš pie Danajas ieradās zelta lietus izskatā. Danajai piedzima dēls, kuru viņa nosauca par Perseju.
 
Akrisijs nevēlējās izsaukt dievu dusmas, nogalinot Zeva dēlu, tādēļ, bailēs par savu dzīvību, pavēlēja Danaju un viņas dēlu ieslēgt šķirstā un iemest jūrā. Dievi parūpējās par to, lai Danaja un Persejs neietu bojā. Šķirsts tika izskalots krastā Serīfas salā, kur to atrada zvejnieks Diktis. Viņš pieņēma Danaju un Perseju savās mājās un izaudzināja Perseju kā savu dēlu.
 
121.jpg
Attēlā - Danajas izglābšanās.
 
Laiks ritēja. Salas valdnieks Polidekts iemīlējās Danajā, bet viņš baidījās no Perseja, kurš bija izaudzis par spēcīgu, glītu jaunu vīrieti. Persejs bija pret savas mātes un valdnieka laulībām. Polidekts kala plānus, kā atbrīvoties no Perseja. Viņš izlikās sirsnīgs un draudzīgs, aicināja Perseju pie sevis, stāstīja viņam par dažādiem slaveniem varoņiem, viņu varoņdarbiem, tādējādi modinot Persejā slavaskāri. Kādu dienu, kad pie valdnieka bija sapulcējušies viņa draugi un paziņas, tostarp arī Persejs, Polidekts paziņoja, ka viņš vēloties precēt Elīdas valdnieka Oinomaja meitu. Visi klātesošie tūdaļ sāka uzskaitīt dāvanas, kuras viņi pasniegs jaunlaulātajiem viņu kāzu dienā. Persejs jutās neērti, jo viņš bija trūcīgs un viņam nebija nekā, ko valdniekam dāvināt. Tādēļ, kad pienāca viņa kārta, Persejs apsolīja Polidektam uzdāvināt gorgonas Medūzas galvu. Polidekts klusībā priecājās par šādu dāvanu, jo bija pārliecināts, ka Persejs ies bojā, cenšoties iegūt apsolīto.
 
Gorgonas bija trīs briesmīga izskata māsas, jūras dievības Forkija un viņa māsas Keto meitas. Divas gorgonas - Evriāla un Steno - bija nemirstīgas, bet trešā, jaunākā māsa Medūza bija mirstīga. Gorgonām matu vietā auga indīgas čūskas, kas locījās un šņāca, gorgonām bija ilkņi kā meža cūkām, viņu ķetnas bija no bronzas, bet spārni - no zelta.
 
114.jpg
Attēlā - Medūza.
 
Viņas, mirdzot zelta spārniem, lidoja augstu debesīs. Šo būtņu ķermeņus klāja spožas un izturīgas zvīņas, kuras nespēja pārcirst neviens zobens, izņemot Hermeja sirpi. Gorgonu acu skatiens pārvērta ikvienu dzīvu būtni, kura ieskatījās gorgonām acīs, par akmeni. Šīs būtnes dzīvoja tālajos Rietumos. Gorgonas bija drakona Ladona, kurš sargāja Hesperīdu zelta ābolus, māsas.
 
Persejs deva solījumu atnest Medūzas galvu, bet pats nezināja, kur Medūzu atrast. Dieviete Atēna, varoņu aizgādne, ieteica Persejam doties pie trim māsām grajām (vecām, sirmām sievietēm) un uzzināt - kā nokļūt pie Medūzas. Grajas, gorgonu māsas, dzīvoja alā, kurā nekad neiespīdēja saules gaisma, viņas bija sirmas kopš dzimšanas (sengrieķu mitoloģijā šīs būtnes simbolizēja vecumu). Vienu no māsām dēvēja Deino (baiļu trīsas), otru - Pemfredo (trauksme), bet trešo - Enio (niknums, šausmas). Viņām pa trijām bija tikai viena acs, viens zobs, kurus māsas viena otrai aizdeva. Persejs nozaga šo aci un zobu un neatdeva sirmajām māsām tik ilgi, līdz grajas pastāstīja, kā nokļūt pie gorgonām. Persejs ieguva arī bruņu cepuri, kas spēja valkātāju padarīt neredzamu, spārnotas sandales, kuras spēja nest savu valkātāju pa gaisu. No Hermeja Persejs ieguva sirpi, ar kuru viņš spētu nogalināt Medūzu.
 
Persejs atrada gorgonas. Tās gulēja okeāna krastā. Lai uzveiktu gorgonu, Persejs izmantoja gudrību - viņš nostājās pret gorgonām ar muguru, lai kontrolētu savu darbību, lūkojās vara vairogā, kurā atspīdēja Medūzas ķermenis. Persejs pieveica Medūzu, nocirta tai galvu, ielika to savā somā un lidoja projām. No Medūzas kakla izšāvās spārnotais zirgs Pegazs.
 
115.jpg
Attēlā - Pegazs.
 
Medūzas māsas pamodās un sāka dzīties Persejam pakaļ, bet Persejs uzlika galvā burvju ķiveri, tādēļ gorgonas nevarēja viņu ieraudzīt. Persejs aizbēga.
 
Atgriežoties mājās, Persejs lidoja pāri Etiopijai, kur viņš jūras krastā pamanīja kailu jaunavu, kura gulēja, piekalta pie klints, un skaļi raudāja. Persejs vēlējās uzzināt - kas noticis. Jaunava uzticēja Persejam savu bēdu stāstu - viņu sauc Andromeda, viņa ir šīs zemes valdnieka meita. Andromedas māte Kasiopeja esot lielījusies, ka viņas meita ir skaistāka par nereīdām (jūras nimfām). Nereīdas pasūdzējušās Poseidonam, kurš appludinājis Etiopiju un uzsūtījis pūķi, kurš postījis šo zemi. Lai glābtu Etiopiju no posta, tika lemts atdot valdnieka meitu pūķim aprīšanai. Tiklīdz Andromeda bija izstāstījusi savu stāstu Persejam, jūras dzelme sāka mutuļot. No jūras viļņiem, šņākdams, iznira pūķis. Persejs metās aizstāvēt Andromedu no briesmoņa, un nogalināja to.
 
117.jpg
Attēlā - Persejs, Andromeda un pūķis.
 
Viņš atbrīvoja piekalto Andromedu un aizveda uz valdnieka pili. Valdnieks, pateicībā par meitas un valsts izglābšanu no posta, pateicībā atdeva Andromedu Persejam par sievu.
 
116.jpg
Attēlā - Andromedas tēvs pateicas Persejam par meitas izglābšanu.
 
Pēc kāzām Persejs kopā ar Andromedu atgriezās Serīfas salā. Tā kā Danaja nevēlējās precēties ar valdnieku Polidektu, valdnieks pavēlēja viņu ieslodzīt tumšā pagrabā pie maizes un ūdens. Persejs uzzināja par savas mātes likteni. Viņš devās uz Polidekta pili, nostājās tas priekšā un izņēma no somas Medūzas galvu. Valdnieks un viņa galms steidza lūkoties - kas notiek pils priekšā, taču viņi visi, Medūzas nāvējošā acu skata skarti, pārakmeņojās un sastinga kā marmora statujas.
 
120.jpg
Attēlā - Persejs atvedis Polidektam Medūzas galvu.
 
Persejs, Andromeda un Danaja nolēma doties atpakaļ uz Argosu, lai satiktu valdnieku Akrisiju. Viņi ieradās Argosā, kur tajā dienā tika rīkotas sporta spēles. Arī Persejs nolēma piedalīties sacīkstēs. Viņš grasījās mest disku, taču tas nejauši izslīdēja viņam no rokām un trāpīja Akrisijam. Tādējādi piepildījās orākula pareģojums.
 
Persejs atlikušo mūžu nodzīvoja kopā ar Andromedu, viņiem bija septiņi bērni - viena meita un seši dēli. Leģenda vēsta, ka Persejs, ar kiklopu palīdzību, esot uzcēlis grieķu pilsētu Mikēnas. Viņa vecākais dēls Perss tiek uzskatīts par persiešu ciltstēvu.
 
Pirms savas nāves Persejs atdeva Medūzas galvu dievietei Atēnai, kura to novietoja sava vairoga vidū kā biedinājumu ienaidniekiem.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Mitoloģija/Jans Parandovskis. - Rīga: Zinātne, 1976. - 293 lpp. - il.: 170.-174.lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Persejs
https://en.wikipedia.org/wiki/Perseus
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Perseus#/media/File:Firenze.Loggia.Perseus02.JPG
https://en.wikipedia.org/wiki/Dana%C3%AB#/media/File:Rembrandt_Harmensz._van_Rijn_026.jpg
https://it.wikipedia.org/wiki/Perseo_%28mitologia%29#/media/File:JohnWilliamWaterhouse-Danaja.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Medusa#/media/File:Medusa.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Pegasus#/media/File:Winged_horse_Dodona_Louvre_Br149.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Andromeda_%28mythology%29#/media/File:Frederic,_Lord_Leighton_-_Perseus_and_Andromeda_-_Google_Art_Project.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Cassiopeia_%28mythology%29#/media/File:Mignard-Andromeda_and_Perseus.jpg
https://es.wikipedia.org/wiki/Perseo#/media/File:Illustration_of_Perseus_Delivering_Medusa%27s_Head.jpg