Teorija

Senie grieķi uzskatīja, ka viens no varoņu vecākiem vienmēr bija Olimpa dievs, bet otrs - mirstīgais cilvēks. Varoņi tika apveltīti ar milzīgu spēku, pārcilvēcīgām spējām, taču viņi bija mirstīgi, tā pat, kā citi cilvēki. Varoņu uzdevums - uz zemes pildīt dievu gribu, ieviest cilvēku dzīvē kārtību un taisnīgumu. Ar savu dievišķo vecāku palīdzību varoņi veica visdažādākos varoņdarbus. Varoņus godāja, leģendas par tiem cilvēki nodeva no paaudzes uz paaudzi. Savs leģendārais varonis bija katrai lielākajai Grieķijas pilsētai.
 
Ahillejs
Ahillejs ir sengrieķu dzejnieka Homēra eposa "Iliāda" galvenais varonis. Ahillejs dzimis Tesālijā, viņš ir valdnieka Pēleja un jūras nimfas Tetīdas (kentaura Hīrona meitas) dēls. Zevs sākumā pats vēlējās precēt Tetīdu, taču tad, kad uzzināja, ka šajā laulībā dzimtu dēls, kurš kļūtu varenāks par savu tēvu un gāztu viņu no troņa, nolēma izprecināt Tetīdu mirstīgajam valdniekam Pēlejam.
 
66.jpg
Attēlā - Pēlejs nolaupa Tetīdu.
 
Pareģojumi vēstīja, ka Pēleja un Tetīdas laulībā dzims dižens varonis. Kāzās dievi valdniekam Pēlejam uzdāvināja bruņas, kuras viņš atdeva savam dēlam Ahillejam.
 
Tetīda vēlējās padarīt sava dēla miesu neievainojamu un nemirstīgu, tādēļ iemērca viņu pazemes valstības upes Stiksas ūdenī. Tā kā Tetīda, peldinot dēlu Stiksā, turēja viņu aiz papēža, tad papēdis bija vienīgā vieta, kura palika viegli ievainojama.
 
67.jpg
Attēlā - Tetīda peldina Ahilleju Stiksā.
 
Ahilleju audzināja un skoloja gudrais kentaurs Hīrons (sengrieķu mitoloģijā kentaurs ir meža un kalnu dēmons, mežonīga būtne ar nesavaldīgu dabu; kentaura galva, rokas un rumpis bija kā cilvēkam, bet vēders un kājas - kā zirgam). Hīrons (titāna Krona un titāna Okeāna meitas Filīrijas dēls), atšķirībā no citiem kentauriem, bija gudrs un labsirdīgs. Hīrons dzīvoja Pēlija kalnā, viņa skolotāji bija Apollons un Artemīda. Hīrons, savukārt, skoloja daudzus grieķu varoņus, piemēram, Jāsonu.
 
68.jpg
Attēlā - Hīrons māca Ahillejam šaut ar loku.
 
Moiras (likteņa dievietes) piedāvāja Ahillejam izvēlēties - dzīvot greznībā ilgu mūžu vai arī agri krist Trojas karā un iemantot nemirstīgu slavu. Ahillejs izvēlējās slavu un devās karā.
 
Trojas kara cēlonis - valdnieka Agamemnona brāļa sieva Helēna aizbēga kopā ar Parīdu, Trojas valdnieka Priama jaunāko dēlu, uz Troju; Agamemnons vadīja apvienoto grieķu karaspēku, lai atriebtu šo nodarījumu. Trojas aplenkuma laikā Ahillejs atteicās turpināt cīņu, jo grieķu vadonis Agamemnons vēlējās atņemt Ahilleja gūstekni Briseīdu. Grieķi palika bez sava drosmīgākā karotāja, tādēļ trojieši, kurus vadīja valdnieka Priama vecākais dēls Hektors, piespieda viņus atkāpties.
 
Patrokls, Ahilleja draugs, pierunāja Ahilleju aizdot viņam savas bruņas, lai trojieši nodomātu, ka Ahillejs atgriezies kaujas laukā. Hektors Patroklu nogalināja, tādēļ Ahillejs atgriezās kaujas laukā, lai atriebtu sava drauga nāvi. Viņš vajāja Hektoru, apdzīdams to trīs reizes ap Trojas mūriem, tad divcīņā Hektoru nonāvēja. Ahillejs trojiešiem atdeva Hektora līķi tikai pēc tam, kad dievi pierunāja viņu pieņemt izpirkuma maksu no Hektora tēva Priama.
 
65.jpg
Attēlā - Ahilleja uzvara pār Hektoru.
 
Ahilleju nonāvēja Hektora brālis Parīds, iešaujot viņam papēdī, vienīgajā ievainojamajā vietā, bultu. Pēc Ahilleja nāves viņa bruņas tika nodotas citam sengrieķu varonim - Odisejam.
 
Hērakls
 
Šo varoni grieķi godāja visvairāk. Hērakls bija sengrieķu dieva Zeva ārlaulības dēls. Kad Hērakls piedzima, Zeva sieva Hēra, nogurusi no vīra sānsoļiem, aizsūtīja divas čūskas, lai tās mazo Hēraklu nožņaugtu, bet jaundzimušais bērns bija tik spēcīgs, ka tās nogalināja.
 
70.jpg
Attēlā - mazais Hērakls un čūska.
  
Hēra ļoti ienīda Hēraklu, tādēļ uzsūtīja viņam ārprātu. Tas bija iemesls Hērakla nesavaldīgumam. Viņš tika sodīts divas reizes par to, ka prāta aptumsumā izdarījis divas slepkavības. Hērakls nogalināja arī savu sievu un bērnus.
 
Hērakls vēlējās attīrīties no saviem grēkiem, tādēļ vērsās pie Delfu orākula pēc padoma. Orākuls nolēma, ka Hēraklam jākalpo savam brālēnam - titānam Evrisfejam, Perseja mazdēlam - un jāpilda visas viņa pavēles. Vēl orākuls sacīja, ka Hēraklam jāpaveic 10 varoņdarbi. Tā kā divus no tiem Evrisfejs neieskaitīja kā labi paveiktus, tad Hērakls paveica vēl divus varoņdarbus, kopumā paveicot 12 varoņdarbus. Hērakls Evrisfejam nokalpoja 12 gadus.
 
Hērakla 12 varoņdarbi
1. Ieguva Nēmejas zelta lauvas ādu.
  
71.JPG
 
Nēmejas lauva - milzīga auguma lauva ar neticami biezu ādu, kuru nespēja caururbt neviens ierocis, tādēļ šo dzīvnieku nebija iespējams nomedīt.
 
Mikēnu valdnieks Evrisfejs pavēlēja Hēraklam nogalināt šo dzīvnieku un atnest viņa ādu kā pierādījumu paveiktajam varoņdarbam. Hērakls mēģināja nomedīt lauvu, šaujot uz viņu bultas, taču tās atleca no neiedomājami biezās ādas, neatstājot lauvai ne skrambiņas. Hērakls lauvu nožņaudza ar savām rokām, šī dzīvnieka ādu atnesa valdniekam Evrisfejam kā pierādījumu savam spēkam. Pēcāk Hērakls pats valkāja šo zelta zvērādu.
 
2. Nogalināja Lernas hidru.
  
72.jpg
 
Lernas hidra - čūskveidīgs nezvērs ar indīgu elpu, kura dzīvoja pazemes ūdeņos. Šai būtnei bija viens ķermenis un daudz galvu. Ja nocirta vienu galvu, tad tās vietā izauga trīs jaunas galvas, no kurām viena bija nemirstīga.
Pēc valdnieka Evrisfeja pavēles Hērakls un viņa palīgs devās meklēt Lernas hidru, lai to nogalinātu. Atēna Hēraklam deva padomu, kā šo nezvēru pieveikt.
 
Hidra dzīvoja pie Lernas ezera. Zem šī ezera ūdens atradās ieeja Aīda valstībā. Hidra sargāja šo ieeju. Lernas hidra slēpās klints alā, no kurienes iznāca, lai uzbruktu apkārtējām apmetnēm. Hērakls izdzina hidru no alas, raidot turp liesmojošas bultas. Kad hidra iznāca no slēptuves, Hērakls sāka cīņu ar šo briesmoni. Viņš centās nocirst hidrai galvas, bet viņa palīgs nocirstās vietas piededzināja ar uguni, lai tajās neizaugtu jaunas galvas.
 
Lai arī hidra tika nogalināta, Evrisfejs neieskaitīja šo uzvaru kā paveikto varoņdarbu, jo Hērakls to nepaveica viens, bet ar palīga līdzdalību.
 
3. Aizdzina Stimfālas putnus.
  
73.jpg
 
Stimfālas putni - sengrieķu mitoloģijā plēsīgi putni, kuri dzīvoja Stimfālas pilsētas tuvumā. Šiem putniem knābji, spārni un nagi bija no vara. Putni uzbruka visai dzīvai radībai. Uzbrukumos viņi izmantoja savas vara spalvas, kuras tika raidītas uz zemi kā asas bultas. Stimfālas putni apēda visu ražu, ko zemnieki bija izaudzējuši, dažkārt ēda arī cilvēkus.
 
Arī šo grūto uzdevumu Hēraklam palīdzēja paveikt Atēna - viņa iedeva Hēraklam divus vara timpānus, kurus tika izgatavojis Hēfaists. Atēna lika Hēraklam novietot šos timpānus kalna virsotnē, netālu no briesmīgo putnu ligzdošanas vietas, un rībināt tos. Timpānu apdullinošais troksnis izbiedēja putnus, tie cēlās spārnos, bet Hērakls raidīja viņu virzienā bultas. Daļa šo putnu tika nogalināta, bet izdzīvojušie putni pameta Grieķiju un aizlidoja uz Melnās jūras krastiem.
 
4. Noķēra Kirēnes briežu māti.
  
75.jpg
 
Kirēnes briežu māte - brīnumaina, nenogurdināma Artemīdas briežu māte ar zelta ragiem un vara nagiem. Artemīda sūtīja šo būtni uz Arkādiju (vietu, kura valdīja laimīga un bezrūpīga dzīve), lai sodītu cilvēkus - šī briežu māte apēda visu ražu, ko cilvēki izaudzēja uz lauka.
 
Evrisfejs pavēlēja Hēraklam atvest šo brīnumaino būtni uz Mikēnām dzīvu. Šis bija ļoti grūts uzdevums, jo notvert dzīvnieku, kurš nekad nenogurst, ir neiespējami. Hērakls sekoja šim brīnumainajam dzīvniekam veselu gadu, līdz panāca to kādā tālā ziemeļu valstī. Hērakls centās briežu māti notvert, taču viņa izvairījās un metās bēgt atpakaļ uz dienvidiem. Hērakls ievainoja briežu māti kājā un tikai tādējādi spēja šo būtni notvert un dzīvu aizvest uz Mikēnām.
 
5. Noķēra Erimanta mežakuili.
  
77.jpg
 
Erimanta mežakuilis - milzīgs dzīvnieks, kurš dzīvoja Erimanta kalnā, iztukšodams Psofīdas pilsētas apkaimi.
Hērakls izsekoja mežakuili, iedzina viņu dziļā sniegā, notvēra, sasēja un aiznesa uz Mikēnām valdniekam Evrisfejam.
 
6. Iztīrīja Augeja staļļus.
  
78.jpg
 
Augejs - Elīdas valdnieks, kuram piederēja neskaitāmi ganāmpulki. Šiem dzīvniekiem tika uzbūvēti milzīgi staļļi, kuros mitinājās lielākoties kazas un vērši. Teikas vēsta, ka staļļi netika tīrīti gadiem.
 
Hērakla uzdevums bija iztīrīt šos staļļus vienas dienas laikā. Hērakls paveica šo darbu, izlaužot laidara, kurā atradās šie staļļi, pretējās sienas un novirzot uz šo vietu divu upju straumes.
 
Pēc norunas, Augejam vajadzēja atdot Hēraklam desmito daļu no saviem ganāmpulkiem par paveikto darbu, taču Augejs savu solījumu neturēja. Evrisfejs neieskaitīja šo varoņdarbu, jo Hērakls neiztīrīja staļļus pats, bet izmantoja upju straumju palīdzību.
 
7. Noķēra Krētas vērsi.
  
79.jpg
 
Krētas vērsis - Krētas valdnieka Mīnoja vērsis. Teika vēsta, ka šo vērsi uz zemi atsūtīja Poseidons. Šo vērsi vajadzēja upurēt vienam no dieviem, taču Mīnojam bija žēl upurēt tik izcilu vērsi, tādēļ viņš upurēja dieviem vienu no sava ganāmpulka vēršiem. Poseidons sadusmojās par šādu rīcību un uzsūtīja šim vērsim ārprātu. Satrakojies šis vērsis skrēja pa salu un iznīcināja visu savā ceļā.
 
Evrisfejs pavēlēja Hēraklam notvert šo vērsi un atvest uz Mikēnām. Hērakls, ar Mīnoja atļauju, notvēra vērsi. Viņš sēdās vērsim mugurā un no Krētas pārpeldēja jūru uz Peloponēsu, lai atdotu to valdniekam Evrisfejam. Vērsi palaida brīvībā. Trakuma pārņemtais dzīvnieks skrēja cauri visai Peloponēsai, līdz nonāca Atikā.
 
8. Sagūstīja Diomēda ķēves.
  
81.jpg
 
Diomēda ķēves piederēja valdniekam Diomēdam, kurš dzīvoja Trāķijā. Tie bija neaprakstāmi skaisti dzīvnieki, kurus neviens nespēja savaldīt. Lai ķēves neaizbēgtu, tās tika piekaltas ķēdēs savos steliņģos. Diomēds savas ķēves baroja ar cilvēka gaļu.
 
Valdnieks Evrisfejs pavēlēja Hēraklam atvest uz Mikēnām brīnumainās ķēves - cilvēkēdājus. Heraklam izdevās savaldīt šos dzīvniekus un aizvest uz savu kuģi. Taču krastā Hēraklu panāca Diomēds ar saviem kareivjiem. Hērakls stājās pretī valdniekam un viņa karaspēkam un uzvarēja šajā cīņā. Bet, kad Hērakls atgriezās uz kuģa, viņš uzzināja šausminošu jaunumu - kamēr Hērakls cīnījās ar Diomēdu, mežonīgās ķēves saplosīja Hērakla labāko draugu Abderu, kuram viņš uzticēja sargāt šos neparastos dzīvniekus. Hērakls apglabāja savu labāko draugu, un līdzās viņa atdusas vietai dibināja pilsētu, kuru nodēvēja par Abderu.
 
Hērakls atveda ķēves - cilvēkēdājas valdniekam Evrisfejam, kurš pavēlēja tās palaist brīvībā. Ķēves aizskrēja uz kalniem, kur tās saplosīja plēsīgie dzīvnieki.
 
9. Ieguva amazoņu valdnieces Hipolites jostu.
 
Hipolite - amazoņu valdniece. Areja un amazoņu valdnieces Otreras meita.
 
Par amazonēm sengrieķu mitoloģijā dēvēja sieviešu grupu, kuras dzīvoja nošķirti no vīriešiem; viņas, savas valdnieces vadībā, devās karagājienos. Amazones izveidoja savu valsti ar stingru pārvaldi.
Evrisfejs pavēlēja Hēraklam atnest šo jostu, kuru Arejs uzdāvināja savai meitai Hipolitei, lai, savukārt, uzdāvinātu to savai meitai Admetai.
 
Hērakls, pēc jūrasbrauciena, ieradās Femiskiras ostā. Hipolite vēlējās labprātīgi atdot savu jostu Hēraklam. Taču iejaucās Hēra, kura pārvērtās par amazoni un pavēstīja citām amazonēm, ka Hērakls grasās aizvest viņu valdnieci. Amazones, ar ieročiem rokās, traucās uz Hērakla kuģi. Izcēlās cīņa, kurā Hērakls nogalināja Hipoliti un ieguva viņas jostu.
 
10. Atveda uz Mikēnām Gēriona govis.
  
Gērions - milzis, kurš dzīvoja Erifija salā. Šim milzim bija trīs rumpji, trīs galvas, sešas rokas, sešas kājas un spārni. Grieķi uzskatīja, ka Erifija sala atrodas pasaules rietumu malā, tālu pāri okeānam. Gērionam piederēja milzīgs ganāmpulks sarkanas krāsas govju.
 
Atvest Gēriona govis uz Mikēnām bija ļoti sarežģīts uzdevums. Vispirms Hēraklam vajadzēja nokļūt pasaules okeāna rietumu pusē. Kad Hērakls, pēc ilgiem ceļojumiem, nonāca Erifija salā, viņam nācās cīnīties ar Gēriona suni un ganu. Kad Hērakls uzveica savus pretiniekus un dzina govis uz laivu, viņu panāca Gērions un Hēraklam nācās stāties pretī milzim.
 
82.jpg
Attēlā - Hērakls cīnās ar Gērionu.
  
Uzvarējis kaujā, Hērakls aizveda govis no Erifija salas, bet viņam vajadzēja rūpēties par to, lai šos dzīvniekus neskartus un pilnā skaitā nogādātu Mikēnās. Vienai govij tomēr izdevās aizbēgt no Hērakla un iejukt valdnieka Eriksa ganāmpulkā. Rezultātā Hēraklam nācās cīnīties ar šo valdnieku, lai atgūtu savu govi. Pēc Hērakla uzvaras atkal iejaucās Hēra, kura uzsūtīja visam govju ganāmpulkam trakumsērgu. Dzīvnieki aizskrēja katrs uz savu pusi. Hēraklam nācās pielikt daudz pūļu, lai ganāmpulku savāktu vienkopus un nogādātu valdniekam Evrisfejam, kurš šos dzīvniekus upurēja Hērai.
 
11. Ieguva Hesperīdu dārza zelta ābolus.
  
Hesperīdas - nimfas, vakara zvaigznes Hespera un nakts Ņuktas meitas. Par hesperīdām dēvēja vakara nimfas un saulrieta zeltītās gaismas nimfas. Viņas rūpējās par svētlaimīgo dārzu, kas atradās tālajā pasaules rietumu nostūrī, līdzās Atlasa kalniem Ziemeļāfrikā. Šajā dārzā auga ābele ar zelta āboliem. Dieviete Hēra ābeli lika sargāt čūskveidīgajam drakonam Ladonam, jo šis drakons nekad neiemiga.
 
89.jpg
Attēlā - hesperīdas, drakons un zelta āboli.
 
Tā kā divus varoņdarbus Evrisfejs neieskaitīja, tad šis varoņdarbs bija viens no papildus uzdevumiem. Hēraklam bija jādodas uz Hesperīdu dārzu un jānozog zelta āboli. Viņš nogalināja drakonu, ieguva zelta ābolus un aizveda tos Evrisfejam. Evrisfejs ļoti sadusmojās, jo Hērakls paveica darbu, kuru Evrisfejs uzskatīja par nepaveicamu.
 
12. Atveda no Mirušo valstības trīsgalvaino suni Cerberu.
  
Cerbers - trīsgalvains suns, kurš sargāja izeju no Mirušo valstības, neļaujot mirušajiem atgriezties dzīvo cilvēku pasaulē. Šim dzīvniekam bija čūskas aste, krēpes no čūsku galvām, un lauvas nagi.
 
91.jpg
Attēlā - Hērakls un Cerbers.
 
Kad Hērakls saņēma Evrisfeja uzdevumu notvert un atvest Cerberu, viņš devās uz Eleisīnām, lai uzzinātu - kā iekļūt Mirušo valstībā un iznākt no tās dzīvam. Atēna un Hermejs palīdzēja Hēraklam nokļūt Mirušo valstībā, savukārt Hestija palīdzēja tikt garām Haronam.
 
Hērakls satika Aīdu un lūdza atļauju aizvest Cerberu uz dzīvo cilvēku pasauli. Aīds piekrita, tikai ar norunu, ka Hērakls pieveiks Cerberu, neizmantojot ieročus. Hērakls pievārēja Cerberu un aizveda parādīt Evrisfejam. Ieraudzījis briesmīgā izskata dzīvnieku, valdnieks lūdza Hēraklu nogādāt Cerberu atpakaļ uz Mirušo valstību, par ko solīja atbrīvot Hēraklu no kalpošanas. Hērakls aizveda Cerberu uz slepenu birzi, kas piederēja Dēmetrai. Trīsgalvainais suns no turienes aizbēga un atgriezās Mirušo valstībā, lai turpinātu sargāt tās izeju uz dzīvo cilvēku pasauli.
 
90.jpg
Attēlā - Hērakls  atvedis Cerberu pie Evrisfeja.
 
Pēc kalpošanas Evrisfejam Hērakls pievienojās Jāsonam un argonautiem, kuri devās meklēt zelta aunādu.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 133.-134.lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ahillejs
https://lv.wikipedia.org/wiki/Hīrons
https://lv.wikipedia.org/wiki/Agamemnons
https://lv.wikipedia.org/wiki/Hērakls
https://en.wikipedia.org/wiki/Cerberus
https://en.wikipedia.org/wiki/Labours_of_Hercules
Attēli:
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B9#/media/File:Thetis_Peleus_Cdm_Paris_539.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Achilles#/media/File:Peter_Paul_Rubens_181.jpg
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B5%D0%BD%D1%82%D0%B0%D0%B2%D1%80#/media/File:Jean-Baptiste_Regnault_001.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Achilles#/media/File:Triumph_of_Achilles_in_Corfu_Achilleion.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Heracles#/media/File:Herakles_snake_Musei_Capitolini_MC247.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Nemean_lion#/media/File:Pieter_paul_rubens,_ercole_e_i_leone_nemeo,_02.JPG
https://de.wikipedia.org/wiki/Hydra_%28Mythologie%29#/media/File:Hercules_slaying_the_Hydra.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Stymphalian_birds#/media/File:Mosaico_Trabajos_H%C3%A9rcules_%28M.A.N._Madrid%29_06.jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Kerynitische_Hirschkuh#/media/File:AdolfSchmidt_Herkules_besiegt_die_goldbekr%C3%B6nte_Hirschkuh.jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Erymanthischer_Eber#/media/File:Tuaillon,_Herkules_und_Eber,_Berlin_Luetzowplatz.jpg
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%B2%D0%B3%D0%B8%D0%B9#/media/File:Mosaico_Trabajos_H%C3%A9rcules_%28M.A.N._Madrid%29_05.jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Kretischer_Stier#/media/File:Mosaico_Trabajos_H%C3%A9rcules_%28M.A.N._Madrid%29_07.jpg
https://de.wikipedia.org/wiki/Datei:Mosaico_Trabajos_H%C3%A9rcules_%28M.A.N._Madrid%29_08.jpg
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%BE%D0%BD#/media/File:Heracles_Geryon_Louvre_F55.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Hesperides#/media/File:Frederic_Leighton_-_The_Garden_of_the_Hesperides.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Cerberus#/media/File:Herakles_Kerberos_Louvre_F204.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Cerberus#/media/File:Herakles_Kerberos_Eurystheus_Louvre_E701.jpg