Teorija

Par ģermāņu tautām uzskata vāciešus, angļus, holandiešus, dāņus, zviedrus, norvēģus un īslandiešus. Šī ir radniecīgu tautu grupa, kas pieder indoeiropiešu valodu saimei.
 
2.jpg
Attēlā - ģermāņi
 
Mūsu ēras 1. gadsimtā ģermāņi apdzīvoja teritorijas Eiropā starp upēm Reinu un Vislu, Donavas dienvidu pusē, Baltijas un Ziemeļu jūras ziemeļu krastos, kā arī Skandināvijas dienviddaļā.
 
1.png
Attēlā - ģermāņu izplatība laika gaitā:
  • teritorija, iekrāsota sarkanā krāsā, apdzīvota 750. g. p.m.ē.,
  • oranžā krāsā: 750. g. p.m.ē. - mūsu ēras sākums,
  • smilšu krāsā: 100. g. m.ē.,
  • zaļā krāsā - pēc 100. g. m.ē..
 
Seno ģermāņu mīti visprecīzāk saglabājušies Skandināvijā, kuru zinātnieki uzskata par ģermāņu tautu rašanās vietu. Attiecīgi skandināvu mīti veido priekšstatu par visu seno ģermāņu mītu pasauli, ģermāņu mītu motīvus plaši izmanto vācu un skandināvu kultūrās.
 
Mītu avoti
Skandināvu mītus saglabājis īslandiešu rakstnieks, skalds Snorri Sturlusons (1178-1241). Skalds - seno skandināvu dzejnieks - dziesminieks. Skaldi savus sacerējumus izpildīja bez muzikālā pavadījuma. Šie sacerējumi saturēja vēsturiska rakstura informāciju.
 
4.jpg
Attēlā - Snorri Sturlusons
 
Snorri Sturlusons pierakstīja skandināvu nostāstus - sāgas un izveidoja no tām seno valdnieku vēsturi, kuru nodēvēja par "Zemes loku". Vēsturiskie apraksti vēsta par senajiem norvēģu valdniekiem no 9. gadsimta līdz 1177. gadam, tie stāsta par dzīvi Ziemeļeiropā vikingu laikā, par skandināvu valstu izveidi.
 
3.jpg
Attēlā - "Zemes loka" lappuse
 
Vēl Snorri Sturlusons uzrakstījis pamācību dzejniekiem "Jaunākā Eda", kas datējama ar 1220. gadu. Šajā darbā apvienojas gan dzejošanas pamācības, gan arī mīti.
 
5.jpg
Attēlā - "Jaunākās Edas" titullapa, īslandiešu manuskripts, 18. gadsimts
 
"Jaunākā Eda" sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā vēstīts par to, ka zviedru valdnieks Gilvi sapnī nonāk dievu valstībā un uzzina pasaules radīšanas noslēpumus, uzzina visu par skandināvu dievu panteonu. Otrajā daļā vēstīts par skandināvu milzi un jūras karali Ēgiru, kurš sarunājas ar dzejas dievu Brāgi. Dzejas dievs Ēgiram stāsta par skaldu dzejas vispārīgajiem principiem. Trešajā daļā tiek apskatīta dzejas metrika, minēti daudzveidīgi piemēri. "Jaunākā Eda" līdz mūsdienām saglabājusies septiņos manuskriptos, kuri tapuši laika posmā no 1300. gada līdz 1600. gadam.
 
Pasaules uzskats
Skandināvi uzskatīja, ka pasauli veido 9 mazākas pasaules: āsu (galveno dievu) pasaule Āsgarda, vānu (auglības, jūras un pārticības dievu) pasaule Vānheima, albu jeb elfu pasaule Alfheima, uguns pasaule Mūspelheima, cilvēku pasaule Midgarda (Viduszeme), milžu pasaule Jotunheima, mirušo pasaule (veļu valstība Hēla), rūķu pasaule un salnas milžu pasaule (Nīflheima, tā atradās vistālāk ziemeļos).
 
Visas šīs pasaules vieno gigantisks osis - pasaules koks Igdrasils.
 
10.jpg
Attēlā - pasaules koks Igdrasils
 
Igdrasila zaros atrodas Āsgarda, vānu un albu pasaules. Igdrasila zaros sēž ērglis. Šī koka pazarē atrodas svētnīca, kalve un laukums, kurā notiek dievu sapulces.
 
stumbrs iet cauri Midgardai (Viduszemei), ap kuru atrodas milžu pasaule Jotunheima. Viduszemi norobežo okeāns, kurā dzīvo milzīga čūska, kas apvijusies ap šo zemi un mutē satvērusi savu asti. Okeāna, kurš apskalo Viduszemi, malā dzīvo milži. Debesis kā lielu vāku tur četri punduri. Viduszeme bija cieši saistīta ar citām pasaulēm. Sakarus ar dievu pasauli nodrošināja, izmantojot dažādus reliģisko rituālus. Dievi noteica cilvēku rīcības un uzvedības normas, kuras cilvēkiem bija jāievēro.
 
Igdrasila saknes sniedzas līdz mirušo valstībai, salnas milžu pasaulei un uguns pasaulei. Zem Igdrasila saknēm atrodas dvēseļu valstība, kurā dzīvo dvēseles, mirušas no vecuma vai slimībām. Šeit valda aukstums, bads un trūkums. Šeit dzīvo arī punduri - cvergi, kas sargā bagātības.
 
Zem vienas no koka saknēm atrodas liktens avots Urds, pie kura dzīvo trīs nornas - mitoloģiskas būtnes, liktens dievietes, kuras attēlo kā trīs dažāda vecuma sievietes - Urda (ļoti veca sieviete, pagātne, liktenis), Verdandi (vidēja vecuma sieviete, tagadne) un Skulda (jauna sieviete, nākotne). 
 
7.jpg
Attēlā - nornas
 
Nornas auž likteņa audeklu. Katra cilvēka dzīve ir viens pavediens šajā audeklā. Pavediena garums nosaka cilvēka mūža ilgumu. Nornu audeklā tiek ieausti arī dievu dzīves pavedieni. Nornas ir spēcīgākas par dieviem, kuriem pār nornām nav varas. Nornas katru dienu aplaista Igdrasila saknes.
 
Zem otrās saknes atrodas gudrības jeb Mīmira avots. Mīmirs - milzis, kurš sargā šo gudrības avotu un neļauj nevienam padzerties šī avota ūdeni.
 
Zem trešās saknes atrodas Hvērgelmīrs - pazemes straume salnas milžu pasaulē Nīflheimā. No Hvērgelmīra iztek citas pazemes upes.
 
Salnas milžu pasaulē Nīflheimā Igdrasila saknes grauž pūķis Nidhjegs.
 
13.png
Attēlā - Nidhjegs grauž Igdrasila saknes
 
Viņš dzīvojot mirušo ķermeņu krastā un spīdzinot mirušos. Nidhjegam esot mūžīgs strīds ar ērgli. Vāvere Ratatoska skraida pa Igdrasila stumbru un nodod ērglim apvainojumus no pūķa Nidhjega.
 
11.png
Attēlā - Igdrasils, ērglis, pūķis, vāvere un četri brieži
 
Igdrasila mizu ēd četri brieži, kas simbolizē četrus vējus.
 
Igdrasils turpina pastāvēt tikai tādēļ, ka nornas to aplaista ar liktens avota ūdeni.
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. - il.: 136.-137.lpp.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ģermāņi
https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunākā_Eda
https://lv.wikipedia.org/wiki/Skandināvu_mitoloģija
https://lv.wikipedia.org/wiki/Igdrasils
https://lv.wikipedia.org/wiki/Nornas
https://lv.wikipedia.org/wiki/Nidhjegs
Attēli:
https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%A2erm%C4%81%C5%86i#/media/File:Ancient_German_Family.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Snorri_Sturluson#/media/File:Snorre_Sturluson-Christian_Krohg.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Jaunākā_Eda#/media/File:Edda.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Yggdrasil#/media/File:The_Ash_Yggdrasil_by_Friedrich_Wilhelm_Heine.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Norns#/media/File:Nornorna_spinner_%C3%B6dets_tr%C3%A5dar_vid_Yggdrasil.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/N%C3%AD%C3%B0h%C3%B6ggr#/media/File:Nidhogg.png
https://de.wikipedia.org/wiki/Yggdrasil#/media/File:AM_738_4to_Yggdrasill.png