Par ģermāņu tautām uzskata vāciešus, angļus, holandiešus, dāņus, zviedrus, norvēģus un īslandiešus. Šī ir radniecīgu tautu grupa, kas pieder indoeiropiešu valodu saimei.
Attēlā - ģermāņi
Mūsu ēras 1. gadsimtā ģermāņi apdzīvoja teritorijas Eiropā starp upēm Reinu un Vislu, Donavas dienvidu pusē, Baltijas un Ziemeļu jūras ziemeļu krastos, kā arī Skandināvijas dienviddaļā.
Attēlā - ģermāņu izplatība laika gaitā:
- teritorija, iekrāsota sarkanā krāsā, apdzīvota 750. g. p.m.ē.,
- oranžā krāsā: 750. g. p.m.ē. - mūsu ēras sākums,
- smilšu krāsā: 100. g. m.ē.,
- zaļā krāsā - pēc 100. g. m.ē..
Seno ģermāņu mīti visprecīzāk saglabājušies Skandināvijā, kuru zinātnieki uzskata par ģermāņu tautu rašanās vietu. Attiecīgi skandināvu mīti veido priekšstatu par visu seno ģermāņu mītu pasauli, ģermāņu mītu motīvus plaši izmanto vācu un skandināvu kultūrās.
Mītu avoti
Skandināvu mītus saglabājis īslandiešu rakstnieks, skalds Snorri Sturlusons (1178-1241). Skalds - seno skandināvu dzejnieks - dziesminieks. Skaldi savus sacerējumus izpildīja bez muzikālā pavadījuma. Šie sacerējumi saturēja vēsturiska rakstura informāciju.
Attēlā - Snorri Sturlusons
Snorri Sturlusons pierakstīja skandināvu nostāstus - sāgas un izveidoja no tām seno valdnieku vēsturi, kuru nodēvēja par "Zemes loku". Vēsturiskie apraksti vēsta par senajiem norvēģu valdniekiem no 9. gadsimta līdz 1177. gadam, tie stāsta par dzīvi Ziemeļeiropā vikingu laikā, par skandināvu valstu izveidi.
Attēlā - "Zemes loka" lappuse
Vēl Snorri Sturlusons uzrakstījis pamācību dzejniekiem "Jaunākā Eda", kas datējama ar 1220. gadu. Šajā darbā apvienojas gan dzejošanas pamācības, gan arī mīti.
Attēlā - "Jaunākās Edas" titullapa, īslandiešu manuskripts, 18. gadsimts
"Jaunākā Eda" sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā vēstīts par to, ka zviedru valdnieks Gilvi sapnī nonāk dievu valstībā un uzzina pasaules radīšanas noslēpumus, uzzina visu par skandināvu dievu panteonu. Otrajā daļā vēstīts par skandināvu milzi un jūras karali Ēgiru, kurš sarunājas ar dzejas dievu Brāgi. Dzejas dievs Ēgiram stāsta par skaldu dzejas vispārīgajiem principiem. Trešajā daļā tiek apskatīta dzejas metrika, minēti daudzveidīgi piemēri. "Jaunākā Eda" līdz mūsdienām saglabājusies septiņos manuskriptos, kuri tapuši laika posmā no 1300. gada līdz 1600. gadam.
Pasaules uzskats
Skandināvi uzskatīja, ka pasauli veido 9 mazākas pasaules: āsu (galveno dievu) pasaule Āsgarda, vānu (auglības, jūras un pārticības dievu) pasaule Vānheima, albu jeb elfu pasaule Alfheima, uguns pasaule Mūspelheima, cilvēku pasaule Midgarda (Viduszeme), milžu pasaule Jotunheima, mirušo pasaule (veļu valstība Hēla), rūķu pasaule un salnas milžu pasaule (Nīflheima, tā atradās vistālāk ziemeļos).
Visas šīs pasaules vieno gigantisks osis - pasaules koks Igdrasils.
Attēlā - pasaules koks Igdrasils
Igdrasila zaros atrodas Āsgarda, vānu un albu pasaules. Igdrasila zaros sēž ērglis. Šī koka pazarē atrodas svētnīca, kalve un laukums, kurā notiek dievu sapulces.
Tā stumbrs iet cauri Midgardai (Viduszemei), ap kuru atrodas milžu pasaule Jotunheima. Viduszemi norobežo okeāns, kurā dzīvo milzīga čūska, kas apvijusies ap šo zemi un mutē satvērusi savu asti. Okeāna, kurš apskalo Viduszemi, malā dzīvo milži. Debesis kā lielu vāku tur četri punduri. Viduszeme bija cieši saistīta ar citām pasaulēm. Sakarus ar dievu pasauli nodrošināja, izmantojot dažādus reliģisko rituālus. Dievi noteica cilvēku rīcības un uzvedības normas, kuras cilvēkiem bija jāievēro.
Igdrasila saknes sniedzas līdz mirušo valstībai, salnas milžu pasaulei un uguns pasaulei. Zem Igdrasila saknēm atrodas dvēseļu valstība, kurā dzīvo dvēseles, mirušas no vecuma vai slimībām. Šeit valda aukstums, bads un trūkums. Šeit dzīvo arī punduri - cvergi, kas sargā bagātības.
Zem vienas no koka saknēm atrodas liktens avots Urds, pie kura dzīvo trīs nornas - mitoloģiskas būtnes, liktens dievietes, kuras attēlo kā trīs dažāda vecuma sievietes - Urda (ļoti veca sieviete, pagātne, liktenis), Verdandi (vidēja vecuma sieviete, tagadne) un Skulda (jauna sieviete, nākotne).
Attēlā - nornas
Nornas auž likteņa audeklu. Katra cilvēka dzīve ir viens pavediens šajā audeklā. Pavediena garums nosaka cilvēka mūža ilgumu. Nornu audeklā tiek ieausti arī dievu dzīves pavedieni. Nornas ir spēcīgākas par dieviem, kuriem pār nornām nav varas. Nornas katru dienu aplaista Igdrasila saknes.
Zem otrās saknes atrodas gudrības jeb Mīmira avots. Mīmirs - milzis, kurš sargā šo gudrības avotu un neļauj nevienam padzerties šī avota ūdeni.
Zem trešās saknes atrodas Hvērgelmīrs - pazemes straume salnas milžu pasaulē Nīflheimā. No Hvērgelmīra iztek citas pazemes upes.
Salnas milžu pasaulē Nīflheimā Igdrasila saknes grauž pūķis Nidhjegs.
Attēlā - Nidhjegs grauž Igdrasila saknes
Viņš dzīvojot mirušo ķermeņu krastā un spīdzinot mirušos. Nidhjegam esot mūžīgs strīds ar ērgli. Vāvere Ratatoska skraida pa Igdrasila stumbru un nodod ērglim apvainojumus no pūķa Nidhjega.
Attēlā - Igdrasils, ērglis, pūķis, vāvere un četri brieži
Igdrasila mizu ēd četri brieži, kas simbolizē četrus vējus.
Papildinformācija