Teorija

Arhitektūra
Stili 19.gadsimta arhitektūrā Latvijā
19.gadsimta arhitektūrā dominēja trīs stili - eklektisms, jūgendstils un nacionālais romantisms.
Vairāk par eklektismu un jūgendstilu vari uzzināt šeit - eklektisms, jūgendstils
Eklektisms - vēsturiska arhitektūras stila atveidojums, stilu sajaukums jaunā redzējumā. Eklektisma arhitektūru veido tā sauktie neostili - neogotika, neorenesanse u.c.
Jūgendstils - mākslas un arhitektūras stils Eiropā un Amerikā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Jūgendstilam raksturīgas plūstošas, liektas līnijas, simetrijas un regularitātes noliegums. Fasāžu noformējumā bieži izmantots ornamentāls dekors ar augu un dzīvnieku motīviem. Jūgendstila ornaments ne tikai rotā ēku, bet arī piedalās tās iekšējās un ārējās kompozīcijas risinājumā.
Nacionālais romantisms - arhitektūrā izmanto latviešu nacionālās koka celtniecības elementus.
Eklektisms
"19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, augot pilsētām, Latvijā strauji attīstījās būvniecība. Līdz ar rūpniecības un tirdzniecības attīstību radās nepieciešamība izstrādāt jaunus pilsētas apbūves un plānojuma principus. Pilsētbūvniecībā veidojās ekonomiskās dzīves un administratīvie centri un labiekārtotu dzīvojamo namu kvartāli. Vienstāva un divstāva apbūves vietā parādījās daudzstāvu īres nami. Pie lielajiem rūpniecības rajoniem veidojās strādnieku nomales.
Līdz 19.gadsimta vidum Rīgā vēl bija saglabājusies viduslaiku pilsētai raksturīgā nocietinājumu sistēma. Jaunu ēku celtniecība vaļņu ieskautajā Iekšrīgā bija iespējama, vienīgi nojaucot veco apbūvi. Tā kā šāda būvniecība izmaksāja ļoti dārgi, 19.gadsimta vidū Rīgā tika uzceltas tikai divas lielas sabiedriskās ēkas - Biržas ēka (1853-1856; arhitekts H.Bose) un Lielās Ģildes nams (1855-1859; arhitekts K.Beine).
birza.jpg
Rīgas Birža
liela-gilde.jpg
Lielā Ģilde
Rīgas ostai bija nepieciešams pievadīt dzelzceļa līniju, tāpēc 1856.gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas cietokšņa nojaukšanu. Veco pilsētas aizsardzības vaļņu nojaukšanas un jaunā pilsētas apbūves plāna autors bija Rīgas galvenais arhitekts Johans Felsko (1813-1902).
felsko.JPG
Johans Felsko
Pēc veco pilsētas nocietinājumu nojaukšanas (1883) aizsarggrāvi pārveidoja par pilsētas kanālu, bijušo Smilšu bastionu - par Bastejkalnu, ap kuru tika izveidoti apstādījumi.

Rūpniecības uzņēmumu būvniecība Rīgā izvērsās bijušajās priekšpilsētās - Sarkandaugavā, Grīziņkalnā, kā arī ostas un dzelzceļa līnijas tuvumā - Vecmīlgrāvī, Čiekurkalnā. 19.gadsimta beigās uzcēla vairākus desmitus lielu ražošanas uzņēmumu - vagonbūves rūpnīcu "Fēnikss" (1895-1898; arhitekts K.Felsko), elektrotehnisko rūpnīcu "Unions" (1890-1900; arhitekts H.Šēls) un citus. Tika uzcelts Pontonu tilts pār Daugavu (1892-1896; inženieris Ā.Agte).
vef.jpg
Rūpnīca "Unions"
(vēlāk - rūpnīca "VEF")
uni.jpg

Rūpniecības ēku būvēm izmantoja galvenokārt pelēki dzeltenos ķieģeļus, atsevišķos gadījumos fasādes veidojot dažādu vēsturisku stilu formā.

Sabiedrisko ēku arhitektonisko veidolu būtiski ietekmēja Berlīnes un Pēterburgas arhitektūras jaunākās tendences, jo šos objektus projektēja galvenokārt Vācijas un Pēterburgas arhitekti. Laikposmā no 1866. līdz 1869.gadam tika uzcelta Rīgas Politehnikuma pirmā kārta (arhitekts G.Hilbigs). Politehnikums veidots monumentālās, romānikai tuvās būvformās, ar plašiem pusaploces logiem. 
lu.jpg
Rīgas Politehnikums (tagad - Latvijas Universitāte)
19.gadsimta otrās puses arhitektūrā populāri bija gotikas stilizējumi, kurā izmantoja sarkanos ķieģeļus (šādi celtas lielākā daļa tā laika Latvijas luterāņu baznīcu). Gotikas formas izmantojis J.Felsko Vecajā Ģertrūdes baznīcā (1865-1869), Anglikāņu baznīcā (1852-1859) un Mazās Ģildes ēkā (1864-1866).
vca gertryude.JPG
Vecā Ģertrūdes baznīca
anglikanju.jpg
Anglikāņu baznīca


maza gilde.jpg
Mazā Ģilde

19.gadsimta otrajā pusē Latvijā strādāt sāka pirmie akadēmiski izglītotie latviešu arhitekti. Ievērojamākais no viņiem - Jānis Baumanis (1834-1891)
Jānis_Baumanis.jpg
Jānis Baumanis
muzakad.JPG
Aleksandra ģimnāzija
(tagad - Mūzikas akadēmija)
augst tiesa.JPG
Apgabaltiesas nams
(tagad - Augstākā tiesa)
J.Baumanis uzcēlis vairāk nekā 70 liela apjoma ēku, no kurām vienpadsmit - sabiedriska rakstura, piemēram, Aleksandra ģimnāzijas ēku (tagadējā Mūzikas akadēmija), Apgabaltiesas namu (Augstākā tiesa).
J.Baumanis allaž meklēja jaunus tehniskus un konstruktīvus risinājumus saviem projektiem. Ceļot 3.vispārējo dziesmu svētku estrādi, viņš izmantoja tolaik neparastu liellaiduma koka konstrukciju. Ēku pārsegumiem viņš sāka lietot viegla metāla konstrukcijas. Fasāžu apdarē J.Baumanis parasti izmantoja renesanses un klasicisma formas.

Otrs vecākais latviešu arhitekts ir Kristaps Morbergs (1844-1928). K.Morbergs ieguva izglītību privātajās studijās Rīgas Politehnikumā un vēlāk devās uz Berlīni studēt būvakadēmijā. 19.gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados K.Morbergs uzcēla daudzstāvu dzīvojamo namu Rīgā. Fasāžu apdarē K.Morbergs visvairāk izmantojis Florences un Venēcijas palaco un franču renesanses elementus.
Jūgendstils
19.gadsimta beigās Rīgā parādījās pirmās jūgendstila iezīmes. Sākotnēji tas bija dekoratīvais jūgendstils, kas vēl cieši saistīts ar eklektisma arhitektūru; mainīts tiek tikai iepriekšējais dekors. Vēlāk Latvijā attīstās vairāki citi jūgendstila virzieni. Fasāžu dekoratīvajā noformējumā dažādi vēsturisko stilu motīvi sajaukušies ar jūgendstila tēmām (ģeometriskie ornamenti, ziedu vītnes, lauvas, sfinksas, sieviešu kailfigūras). Arhitektu darbība jaunajā stilā saistās galvenokārt ar daudzstāvu īres namu būvniecību. Viena no pirmajām Rīgā uzceltajām jūgendstila ēkām ir dzīvojamais nams Audēju ielā 7/9 (arhitekts A.Ašenkampfs; 1899).
aud7-9a.jpgaud7-9.jpg
20.gadsimta sākumā jūgendstila galvenā uzmanība pievērsta nevis dekoram, bet gan būvmasu kārtojumam, telpiskajam strukturējumam, ārsienu fakturējumam un krāsu risinājumam. Ap 1907.gadu Rīgā izplatās vertikālisma tendences, ko panāk, veidojot šauras un augstas logailas, profilētas joslas, kuras stiepjas cauri vairākiem stāviem un stūra torņu izvirzījumiem ar smailiem noslēgumiem."1
jug3.JPG
jug ornam.jpg
jug ornam1.jpg
jug15.jpg
jug10.jpg
jug6.jpg
jug14.jpgjug4.jpgjug11.jpg

Konstantins Pēkšēns (1859-1928)
Viņa projektiem raksturīga mākslinieciska daudzveidība un izteiksmība, kas panākta ar pašu ēku apjomiem un jumtu veidojumiem. Rotājumiem arhitekts izmantojis abstraktas ģeometriskas līnijas.
Konstantīns_Pēkšēns.jpg
Konstantins Pēkšēns
smilshu2,jugends,peksens.jpg
Ēkas Smilšu ielā 2 dekors
smilsu2,jug,peksens-2.JPG

Nacionālais romantisms
20.gadsimta sākuma jūgendstila arhitektūrā vērojami pirmie mēģinājumi veidot savu vietējo būvniecības stilu ar nacionālām iezīmēm (nacionālais romantisms). Latviešu nacionālā romantisma arhitektūra iedvesmu smēlās latviešu tautas koka celtniecībā un radošus impulsus guva Somijas 20.gadsimta sākuma arhitektūrā.

Eižens Laube (1870-1967)
Viens no nacionālā romantisma aizsācējiem. Viņa atstātais mantojums ir ļoti bagātīgs - aptuveni 200 realizētu projektu. Bez daudzajiem dzīvojamajiem namiem Rīgā uzceltas arī citas sabiedriski nozīmīgas ēkas.
laube.jpg
Eižens Laube
laube-nac romant2.JPG
Ēka Alberta ielā 11
laube-nac romant.JPG
Ēka Brīvības ielā 47

Vilhelms Bokslafs (1858-1945)
Viņš projektējis gan eklektiska stila, gan jūgendstila, gan nacionālā romantisma manierei tuvas ēkas.
Vilhelms_Bokslafs.jpg
Vilhelms Bokslafs



boksl.jpg
Eklektisms (Biržas komercskola,
tagad - Mākslas akadēmija)

dubultu baznica.jpgNacionālais romantisms
(Dubultu evaņģēliski
luteriskā baznīca)

bolsk3.JPG
Jūgendstils
Jauniela 25/29
boksl2.JPG


boksl1.JPG


Atsauce:
1. Latvijas kultūras vēsture/Inga Sarma. - Rīga: RaKa, 2003. - 180 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 124.-134.lpp.
Attēli:
http://travelnet.lv/obj_img/1/1/9/c_rigas-fondu-birzas.jpg
http://1.bp.blogspot.com/_EHbf-gkQ3Hc/SibepZ8PD5I/AAAAAAAAERc/WADmXGx_I8E/s720/liela-gilde.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/
http://www.bedre.lv/pic/izmant/bildes/234.jpg
http://www.russkije.lv/media/original/v/vef3.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Riga_polytechnikcum_university_of_latvia.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/e/e6/Gertrude_church_old.JPG
http://i.vietas.lv/userfiles/image_gal/big/2/image-11402.jpg
http://mw2.google.com/mw-panoramio/photos/medium/10871135.jpg
http://www.bing.com/images/search?q=aleksandra+%C4%A3imn%C4%81zija&view=detail&id=8B92387141C9BECC787183C850B2608BC56F30CB&first=1&FORM=IDFRIR
http://foto.lu.lv/HI-RES/arhiivs/2008/e_mai/CRW_5532.JPG
http://www.bing.com/images/search?q=aleksandra+%C4%A3imn%C4%81zija&view=detail&id=8B92387141C9BECC787183C850B2608BC56F30CB&first=1&FORM=IDFRIR
http://valoda.ailab.lv/kultura/riga/VecR03/b06.jpg
http://valoda.ailab.lv/kultura/riga/VecR04/b28.jpg
http://lh3.ggpht.com/_3kvcc1eG98o/SBZu6_3dw-I/AAAAAAAAB-c/1KOirnxHWVU/DSCF4002.JPG
http://www.rigatourism.lv/NR/rdonlyres/276F6FB0-6A9D-4CB1-B702-F903E4E79784/24528/riga43.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_RrU_4GrUAh8/SsX_EBsmR0I/AAAAAAAAAcE/cOO7b-znfwg/s400/Art+Nouveau+face,+Alberta+Iela+4,+Riga,+Latvia.jpg
http://baltictravelnews.com/images/DzesamaFotoMape/20091103-Jugendstils.jpg
http://www.svd.se/multimedia/dynamic/00630/4_630931q.jpg
http://www.rigatourism.lv/NR/rdonlyres/276F6FB0-6A9D-4CB1-B702-F903E4E79784/24528/riga43.jpg
http://www.citariga.lv/images/vietas/jugendstils3_b.jpg
http://www.latvians.com/en/Personal/Features-AlbertaIela/Picts/6030-14a-AlbertaIela-2a.jpg
http://www.riga.lv/NR/rdonlyres/732AB5FA-5790-4C3F-9F2B-61A103FFA6B8/368/alberta2a_1.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Konstant%C4%ABns_P%C4%93k%C5%A1%C4%93ns.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:2_Smil%C5%A1u_Street_Miss_Riga_fragment.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:2_Smil%C5%A1u_Street_facade_detail.JPG
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:E_Laube_2.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Alberta_iela_11_02.JPG
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Br%C4%ABv%C4%ABbas_iel%C4%81_47.JPG
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Vilhelms_Bokslafs.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Riga_makslas_akademija_academy_of_art.jpg
http://www.ltg.lv/attelilapam/dubultu_baznica/bilde2.jpg
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jauniela_25_29_03.JPG
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jauniela_25_29_05.JPG
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Jauniela_25_29_02.JPG