Teorija

Reālisms
Reālisms ir viens no mākslas virzieniem, populāriem 19.gadsimta Eiropā.
"Reālisti uzskatīja, ka emocijas var radīt nepareizu priekšstatu par pasauli un tajā notiekošajiem procesiem. Reālisti nodevās dzīves vērošanai, kas tuvāka ir klasicisma mākslai. Taču atšķirībā no klasicisma, kas centās dabu "uzlabot", reālisms pievērsās tipiskajam.
Svarīgi!
Reālisti nemeklēja ideālo skaistumu, jo skaisto saskatīja visur, izņemot brutālajā un varmācīgajā."1
"Reālisma straujo uzplaukumu franču mākslā veicināja tas, ka Francija tolaik ieņēma vadošo vietu visas Eiropas sabiedriski politiskajā dzīvē. Šeit bija gan plaši izplatījusies demokrātiskā kustība, gan lielu spēku sasniedzis proletariāta protesta vilnis, 1830.gada revolūcija, 1848.gada revolūcija, 1871.gadā nodibinātā Parīzes Komūna - visi šie notikumi bija saistīti tieši ar Franciju. Tie nevarēja nesatraukt franču mākslinieku prātus. Sabiedriski politisko notikumu ietekmē gaisa romantiskās ilūzijas, pieauga interese par sociālo tematiku"2
 
"Francijā reālisms izpaudās gan gleznotāju, gan grafiķu daiļradē. Starp 1830. un 1848.gadu ainavisti pievērsās dabas tēlojumam. Izveidojās t.s. Barbizonas skola.
 
Barbizonas skola 
Barbizona bija neliels ciemats netālu no Fonteblo meža, kas kļuva par mākslinieku iemīļotu vietu gleznošanai brīvā dabā. Barbizonas skolas veidošanās un attīstība bija būtiska franču 19.gadsimta ainavu glezniecībā."1
Svarīgi!
Barbizonas skola nebija skola tradicionālajā izpratnē - tā bija gleznotāju kopa, kas strādāja vienkopus. Barbizonas ciematiņā 19.gadsimta 30.-40.gados pulcējās grupa ainavistu, kuri studēja dabu, teorētisko pamatojumu aizgūstot no Holandes 17.gadsimta ainavistiem, kā arī no 19.gadsimta angļu ainavistiem, it īpaši Dž. Konstebla.
ruso-barbizonas ainava.jpg
T.Ruso "Barbizonas ainava"
"Barbizonas skola bija savdabīga, tā kalpoja par patvērumu tiem, kas bēga no jaunās civilizācijas un urbanizācijas. Neskartā lauku vide nomierināja, un radās darbi, kas patiesībā bija īsti dabas portreti. Barbizonieši atklāja, ka, izmantojot sīkus tīras krāsas triepienus, mazinās kolorīta piesātinātība, bet palielinās gaismas intensitāte. Šo principu savos darbos vēlāk izmantoja impresionisti."1 Izcilākais Barbizonas skolas pārstāvis ir Teodors Ruso.
Teodors Ruso (1812-1867)
Svarīgi!
Ruso uzskata par Barbizonas skolas izveidotāju. Šo mākslinieku interesēja viss spēcīgais, kas redzams dabā.
Viņš gleznoja lielus, spēcīgus ozolus ar krāšņām lapotnēm, spēcīgiem stumbriem ("Ozoli",1852). Savos darbos Ruso kokus rūpīgi grupēja kompozīcijās gan gleznas malās, gan centrā. Parasti koki tiek gleznoti spožas saules apspīdēti vai arī vakarā, kad koku silueti izceļas uz vakara debesu fona. Ruso lielu uzmanību pievērsa materialitātes attēlojumam.
ruso-makskernieks.jpg
"Makšķernieks"
 
ruso-ozoli.jpg
"Ozoli"
Žans Batists Kamils Koro (1796-1875)
"Koro vairāk interesēja noskaņa, nevis konkrēts dabasskats. Koro dabu skatīja plašāk nekā barbizonieši. Viņš atveidoja pelēcīgu dienu, miglainu rītu, vējā raustītas koku lapotnes, līdz virtuozitātei izkopjot kolorītu, kurā dominēja sidrabaini pelēkie toņi."1
koro.jpg
Ž.B.K.Koro
Koro par galveno māksliniecisko izteiksmes līdzekli uzskatīja gaismu.
Svarīgi!
Viņa ainavas ir emocionālas, ar dabas tēlu palīdzību mākslinieks pauž savas emocijas. Ainavas šķiet domīgas, sapņainas.
koro,venecija.jpg
"Venēcija"
koro1.jpg
koro2.jpg
Svarīgi!
Koro gleznojis arī portretus, pārsvarā attēlojot jaunas meitenes, kuras lasa vai ir sapņainas, aizdomājušās ("Sieviete ar pērli", 1868-1870).
koro-meitene ar perli.jpg
"Sieviete ar pērli"
koro-sieviete,kas lasa.jpg
"Meitene, kas lasa"
Žans Fransuā Milē (1814-1875)
Svarīgi!
Milē bija zemnieka dēls, tādēļ viņa darbos atklājas zemnieka ikdienas tēmas.
"Milē dzīvoja Barbizonā. Daiļrades sākumā viņu neinteresēja tīrā ainava. Milē gleznoja zemniekus viņu dabiskajā vidē. Milē darbos jūtama nostaļģija, tajos nebija ne mazākā mājiena uz industrializāciju, - zemnieku figūras izkārtotas mierīgi un iejūtīgi gleznotā ainavā ("Aitu gane", "Vārpu lasītājas", 1857)."1
mile.jpg
Ž.F.Milē
 
mile-varpu lasitajas.jpg
"Vārpu lasītājas"
mile-maizes cepeja.jpg
"Maizes cepēja"
19.gadsimta 60.gados Milē sāk gleznot ainavas - uzartus laukus, ciema nomales, vientuļas mežmalas.
Onorē Domjē (1808-1879)
Svarīgi!
Mākslinieku interesēja cilvēki no ikdienas dzīves, visi personāži ņemti no reālās dzīves. Domjē simpatizēja vienkāršajai tautai, bet nosodīja valdošās aprindas, to politiku.
domje.jpg
O.Domjē
"Domjē vairāk pazīstams kā grafiķis, kurš daudz strādājis karikatūras un satīras jomā. 1831.gadā žurnālā "Caricature" tika iespiests Domjē zīmējums "Gargantija" , kas izsmēja karali Luiju Filipu. Par to Domjē uz pusgadu nonāca cietumā, taču šī karikatūra padarīja viņu slavenu. Domjē bija lielisks zīmētājs, kura nedaudz nervozā līnija, prasme uztvert būtisko liecināja par viņa aizraušanos ar tēlniecību. Mākslinieka darbos jūtama groteskas klātbūtne, taču tā nekad nekļuva par pašmērķi.
domje-gargantija.jpg
"Gargantija"
Pirmā glezna "Republikas alegorija" (1848) atklāja viņa gleznotāja talantu. Domjē glezniecība tāpat, kā grafika, bija cieši saistīta ar dzīvi un tās izpausmēm.
Svarīgi!
Viņš lietoja tumšus krāsu triepienus uz gaiša fona, tādējādi izceļot figūru plastiskumu ("Veļas mazgātāja", 1863)."1 Domjē savās gleznās izmanto īpašu principu - pirmais plāns atrodas tumsā, fons ir gaišs.
domje -veljas mazgataja.jpg
"Veļas mazgātāja"
"Domjē daiļrade ietekmēja gan laikabiedrus, gan vēlāko paaudžu māksliniekus (Manē, Degā, Monē, van Gogu), kā arī fovistus un vācu ekspresionistus.
Gistavs Kurbē (1819-1877)
Kurbē daudz mācījās no Velaskesa, F.Halsa un Rembranta. Kurbē centās aptvert visus žanrus, sākumā tuvodamies romantiķiem. Pat tad, kad viņš kļuva par pārliecinātu reālistu, Kurbē neaizmirsa savas romantiskās noskaņas.
kurbe.jpg
G.Kurbē
1846.gads kļuva par pavērsienu mākslinieka daiļradē.
Svarīgi!
Rembranta darbi rosināja viņu pievērsties reālām lietām un notikumiem.
Viņa "Akmeņu skaldītāji" (1849) un "Apbedīšana Ornānā" (1850) kļuva par notikumu tālaika mākslā.
kurbe-akmenju skalditaji.jpg
"Akmeņu skaldītāji"
Skatītājus šokēja Kurbē glezniecības vienkāršība. Viņus satrauca Salonā izstādīto "Peldētāju" (1853) nepiedienīgais kailums. Gatavojoties lielajai 1855. gada izstādei, Kurbē gleznoja "Mākslinieka darbnīcu", ko pats nosauca par "reālo alegoriju".
Šī kompozīcija padarīja Kurbē ne tikai par noteikta virziena, bet arī filozofijas gleznotāju. "1 Šī glezna atklāja mākslinieka skatījumu uz dzīvi.
kurbe-gleznotaja darbnica.jpg
"Mākslinieka darbnīca"
Gleznas centrā attēlots pats mākslinieks, bet viņam visapkārt - tie, kas sniedz iedvesmu. Kreisajā pusē attēlotais cilvēks simbolizē vienkāršos ļaudis, franču tautu, labajā pusē sagrupēti gleznotāja draugi, inteliģences pārstāvji, bet māksliniekam līdzās, pie molberta, atrodas kails modelis.
Gistavs Kurbē gleznojis figurālas kompozīcijas, portretus, ainavas, klusās dabas.
kurbe-zili kurbe.jpg
"Žilī Kurbē"
 
kurbe-pludmale normandijaa.jpg
"Pludmale Normandijā"
Atsauce:
1. Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām/Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 1999. - 270 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 2195.-221.lpp.
2. Vispārīgā mākslas vēsture, 4.daļa/Skaidrīte Cielava. - Rīga, Zvaigzne ABC. - 239 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 61.-76.lpp.
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Th%C3%A9odore_Rousseau_001.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Th%C3%A9odore_Rousseau_002.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Th%C3%A9odore_Rousseau_003.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Camille_Corot-Nadar.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Venise,_La_Piazetta_%28Camille_Corot%29.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Corot.villedavray.750pix.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Jean-Baptiste-Camille_Corot_012.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Camille_Corot_-_Woman_with_a_Pearl.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Jean-Baptiste-Camille_Corot_031.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Jean-FrancoisMillet%28Nadar%29.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Millet_Gleaners.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Jean-Fran%C3%A7ois_Millet_%28II%29_005.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Honore_Daumier-Nadar.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Honor%C3%A9_Daumier_-_Gargantua.jpg
http://es.wikipedia.org/wiki/Archivo:Honor%C3%A9_Daumier_016.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Gustave_Courbet.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Gustave_Courbet_018.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Courbet_LAtelier_du_peintre.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Gustave_Courbet_-_Z%C3%A9lie_Courbet.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Courbet.jpg