6. Arhitektūra Latvijā 19./20.gs.mijā

Rīgas Birža

Lielā Ģilde

Rīgas ostai bija nepieciešams pievadīt dzelzceļa līniju, tāpēc 1856.gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas cietokšņa nojaukšanu. Veco pilsētas aizsardzības vaļņu nojaukšanas un jaunā pilsētas apbūves plāna autors bija Rīgas galvenais arhitekts Johans Felsko (1813-1902).

Johans Felsko

Pēc veco pilsētas nocietinājumu nojaukšanas (1883) aizsarggrāvi pārveidoja par pilsētas kanālu, bijušo Smilšu bastionu - par Bastejkalnu, ap kuru tika izveidoti apstādījumi.

Rūpniecības uzņēmumu būvniecība Rīgā izvērsās bijušajās priekšpilsētās - Sarkandaugavā, Grīziņkalnā, kā arī ostas un dzelzceļa līnijas tuvumā - Vecmīlgrāvī, Čiekurkalnā. 19.gadsimta beigās uzcēla vairākus desmitus lielu ražošanas uzņēmumu - vagonbūves rūpnīcu "Fēnikss" (1895-1898; arhitekts K.Felsko), elektrotehnisko rūpnīcu "Unions" (1890-1900; arhitekts H.Šēls) un citus. Tika uzcelts Pontonu tilts pār Daugavu (1892-1896; inženieris Ā.Agte).

Rūpnīca "Unions" (vēlāk - rūpnīca "VEF")

Rūpniecības ēku būvēm izmantoja galvenokārt pelēki dzeltenos ķieģeļus, atsevišķos gadījumos fasādes veidojot dažādu vēsturisku stilu formā.

Sabiedrisko ēku arhitektonisko veidolu būtiski ietekmēja Berlīnes un Pēterburgas arhitektūras jaunākās tendences, jo šos objektus projektēja galvenokārt Vācijas un Pēterburgas arhitekti. Laikposmā no 1866. līdz 1869.gadam tika uzcelta Rīgas Politehnikuma pirmā kārta (arhitekts G.Hilbigs). Politehnikums veidots monumentālās, romānikai tuvās būvformās, ar plašiem pusaploces logiem. 

Rīgas Politehnikums (tagad - Latvijas Universitāte)

19.gadsimta otrās puses arhitektūrā populāri bija gotikas stilizējumi, kurā izmantoja sarkanos ķieģeļus (šādi celtas lielākā daļa tā laika Latvijas luterāņu baznīcu). Gotikas formas izmantojis J.Felsko Vecajā Ģertrūdes baznīcā (1865-1869), Anglikāņu baznīcā (1852-1859) un Mazās Ģildes ēkā (1864-1866).

Vecā Ģertrūdes baznīca

Anglikāņu baznīca

Mazā Ģilde

19.gadsimta otrajā pusē Latvijā strādāt sāka pirmie akadēmiski izglītotie latviešu arhitekti. Ievērojamākais no viņiem - Jānis Baumanis (1834-1891)

Jānis Baumanis

Aleksandra ģimnāzija (tagad - Mūzikas akadēmija)

Apgabaltiesas nams (tagad - Augstākā tiesa)

J.Baumanis uzcēlis vairāk nekā 70 liela apjoma ēku, no kurām vienpadsmit - sabiedriska rakstura, piemēram, Aleksandra ģimnāzijas ēku (tagadējā Mūzikas akadēmija), Apgabaltiesas namu (Augstākā tiesa).
J.Baumanis allaž meklēja jaunus tehniskus un konstruktīvus risinājumus saviem projektiem. Ceļot 3.vispārējo dziesmu svētku estrādi, viņš izmantoja tolaik neparastu liellaiduma koka konstrukciju. Ēku pārsegumiem viņš sāka lietot viegla metāla konstrukcijas. Fasāžu apdarē J.Baumanis parasti izmantoja renesanses un klasicisma formas.

Otrs vecākais latviešu arhitekts ir Kristaps Morbergs (1844-1928). K.Morbergs ieguva izglītību privātajās studijās Rīgas Politehnikumā un vēlāk devās uz Berlīni studēt būvakadēmijā. 19.gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados K.Morbergs uzcēla daudzstāvu dzīvojamo namu Rīgā. Fasāžu apdarē K.Morbergs visvairāk izmantojis Florences un Venēcijas palaco un franču renesanses elementus. 19.gadsimta beigās Rīgā parādījās pirmās jūgendstila iezīmes. Sākotnēji tas bija dekoratīvais jūgendstils, kas vēl cieši saistīts ar eklektisma arhitektūru; mainīts tiek tikai iepriekšējais dekors. Vēlāk Latvijā attīstās vairāki citi jūgendstila virzieni. Fasāžu dekoratīvajā noformējumā dažādi vēsturisko stilu motīvi sajaukušies ar jūgendstila tēmām (ģeometriskie ornamenti, ziedu vītnes, lauvas, sfinksas, sieviešu kailfigūras). Arhitektu darbība jaunajā stilā saistās galvenokārt ar daudzstāvu īres namu būvniecību. Viena no pirmajām Rīgā uzceltajām jūgendstila ēkām ir dzīvojamais nams Audēju ielā 7/9 (arhitekts A.Ašenkampfs; 1899).
20.gadsimta sākumā jūgendstila galvenā uzmanība pievērsta nevis dekoram, bet gan būvmasu kārtojumam, telpiskajam strukturējumam, ārsienu fakturējumam un krāsu risinājumam. Ap 1907.gadu Rīgā izplatās vertikālisma tendences, ko panāk, veidojot šauras un augstas logailas, profilētas joslas, kuras stiepjas cauri vairākiem stāviem un stūra torņu izvirzījumiem ar smailiem noslēgumiem."1

Konstantins Pēkšēns (1859-1928)
Viņa projektiem raksturīga mākslinieciska daudzveidība un izteiksmība, kas panākta ar pašu ēku apjomiem un jumtu veidojumiem. Rotājumiem arhitekts izmantojis abstraktas ģeometriskas līnijas.

Konstantins Pēkšēns

Ēkas Smilšu ielā 2 dekors

20.gadsimta sākuma jūgendstila arhitektūrā vērojami pirmie mēģinājumi veidot savu vietējo būvniecības stilu ar nacionālām iezīmēm (nacionālais romantisms). Latviešu nacionālā romantisma arhitektūra iedvesmu smēlās latviešu tautas koka celtniecībā un radošus impulsus guva Somijas 20.gadsimta sākuma arhitektūrā.

Eižens Laube (1870-1967)
Viens no nacionālā romantisma aizsācējiem. Viņa atstātais mantojums ir ļoti bagātīgs - aptuveni 200 realizētu projektu. Bez daudzajiem dzīvojamajiem namiem Rīgā uzceltas arī citas sabiedriski nozīmīgas ēkas.

Eižens Laube

Ēka Alberta ielā 11

Ēka Brīvības ielā 47

Vilhelms Bokslafs (1858-1945)
Viņš projektējis gan eklektiska stila, gan jūgendstila, gan nacionālā romantisma manierei tuvas ēkas.

Vilhelms Bokslafs	Eklektisms (Biržas komercskola, tagad - Mākslas akadēmija)	Nacionālais romantisms (Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca)
Jūgendstils Jauniela 25/29