Teorija

Svarīgi!
"Reliģijai bija galvenā loma Ēģiptes kultūrā. Tā caurauž visas dzīves jomas un ietekmē valsts varu, politiku, tiesu, zinātni, priekšstatus par pasauli un cilvēku ikdienu. Bez reliģijas izpratnes nav novērtējams spilgtākās Ēģiptes mākslas parādības."1
Dievi
Ēģiptiešu mitoloģijai raksturīgs liels dievu skaits. Viens no dieviem, kuru ēģiptieši pielūguši visvairāk, ir Saules dievs Ra jeb Re (vēl citi nosaukumi - Atums, Atums-Ra).
 
ra saules laivā.jpg
Ra saules laivā
 
Ļoti daudzos mītos stāstīts par Saules dieva cīņu ar haosu, tumsas spēkiem. Vispār Sauli var uzskatīt par vienu no Dieva simboliem Ēģiptē, jo tā vislabāk raksturo Dieva klātbūtni - tā gan silda un apgaismo zemi, veicina auglību, gan izkaltē un pārvērš zemi par tuksnesi. Interesanti, ka ēģiptieši nošķīra sauli kā debesu spīdekli no Saules - dieva. Kad ēģiptieši vēlējās rakstos pieminēt sauli kā debesu spīdekli, viņi lietoja rakstu zīmi - apli, bet, kad vēlējās pieminēt Sauli kā dievu, tad izmantoja citu rakstu zīmi - apli ar karogu.
 
Senajā Ēģiptē pastāvēja uzskats, ka pasauli radījis Dievs. Viņš radījis arī pats sevi no tukšuma. Tā kā Ēģiptes pastāvēšanas laikā dievus reizēm pārdēvēja, tad Dievu - pasaules radītāju apzīmē dažādi - Ptahs, Hepri, Atums - Ra, Amons - Ra, tos varēja pielūgt arī kā atsevišķus dievus.
 
ptahs.png
Ptahs
hepri.png
Hepri
 
  
Īpaši populārs bija Hors (tulkojumā - augstums, debesis), bieži vien lietoja nosaukumu Ra-Hors, kas nozīmēja "saule augstumos".
 
Dievu skaits Ēģiptē bija liels. "Bija lokālie jeb vietējie dievi katrai pilsētai vai novadam un centrālie jeb visas Ēģiptes dievi. Reizēm vietējie dievi kļuva par visas Ēģiptes dieviem, piemēram, Tēbu dievs Amons."1
 
Katrs dievs atbildēja par savu cilvēka dzīves sfēru, katru dievu simbolizēja tā svētais dzīvnieks.
 
amons.png
Amons
basteta2.jpg
Basta jeb Basteta
hatora.png
Hatora
maata.png
Maata
sehmeta.png
Sehmeta
tots.png
Tots
  
Tabulā daži no Senās Ēģiptes dieviem. 
 
DievsDarbības sfēraSvētais dzīvnieks
AmonsSaules dievsauns
Anubisspazemes dievs, mirušo aizbildnisšakālis
Apissauglības dievsmelns vērsis ar baltām zīmēm
Bastaprieka un līksmes, auglības dievietekaķis, lauvu māte
Gebszemes dievs 
Hatoradebesu dievietegovs
HepriSaules dievsskarabejs
Horsaugstuma, debesu dievsvanags, piekūns
Izīdaauglības, ūdens un vēja dievietegovs
Maatataisnības, patiesības dievietestrausa spalva
Montskara dievsvanags
Nutadebesu dieviete 
Ozīrissauglības dievs, aizkapa pasaules valdnieks 
RaSaules dievspiekūns
Setstukšuma, negaisa dievssavvaļas suns
Sehmetakara, saules tveices dievietelauvu māte
Tefnutavalgmes dievietelauvu māte
Totsgudrības dievspaviāns, ibiss
 
Mīts par Ozīrisu un Izīdu
"Ozīriss ir Saules dieva pēcnācējs, kas cēlies no debesīm - Nutas - un zemes - Geba. Kopā ar viņu rodas Izīda, Sets un Neftīda.
 
 
oziris.png
Ozīriss
izida.png
Izīda
sets.png
Sets
 
Ozīriss sevī it kā apvieno kā zemi, tā debesis un kļūst par pirmo zemes valdnieku
. Viņš ir pirmais, kas ievieš lauksaimniecību, kopj auglīgus laukus, rada kultūru. Ozīriss ir ne tikai Ēģiptes, bet visas pasaules  valdnieks, kas izplata civilizāciju. Viņa jaunākais brālis Sets apskauž Ozīrisu.
 
Mītā Sets Ozīrisu nogalina un sacērt gabalos, tādējādi Ozīriss kļūst par pirmo būtni, kas piedzīvojusi nāvi. Taču Izīda atrod brāli un salasa viņa ķermeni pa gabaliem, un Anubiss (mirušo valstības sargs) tos salīmē ar sveķiem kopā, tādējādi izveidojot pirmo mūmiju.
 
anubis.png
Anubiss
 
anubis1.jpg
Anubisu simbolizējošais dzīvnieks - šakālis
 
Ozīrisa dēls Hors atriebj tēvu un nežēlīgā divkaujā uzvar Setu. Taču Sets izrauj Horam aci. Var noprast, ka šī acs bijusi tā, no kuras asarām radīts cilvēks.
 
Tomēr pēc cīņas dievi piespiež Setu atdot Horam aci, kurš ar tās palīdzību atdzīvina Ozīrisu. No tā laika jebkurš upuris Ēģiptē tiek uzskatīts par Hora aci, kas dod mūžīgo dzīvi pēc nāves.
 
hors.png
Hors
 
hora acs.png
Hora acs
 
Jaunā - mūžīgā dzīve tādējādi, pēc šī mīta loģikas, tiek panākta ar lielas cīņas palīdzību. Ļaunais tiek uzvarēts ar milzīgu piepūli un upuriem. Cilvēkam jau dzīves laikā jāpiedalās šajā cīņā, veicot labus darbus. Tikai tā var nopelnīt laimīgu pēcnāves dzīvi.
 
Katru gadu Ēģiptē tika svinēti Ozīrisa svētki. Tie ievadīja Nīlas plūdus. Ozīrisa nāve un atdzimšana simbolizēja dabas pārvērtības un auglību. Nīlas uzplūdu laikā svētkos zemē ieraka Ozīrisa figūras, kas bija izgatavotas no miežu graudiem, vai sarkofāgus, pilnus ar zemi, kurā iestādīta labība.
 
oziris2.jpg
Asnu diedzēšana
 
Zaļo asnu uzdīgšana simbolizēja dieva un līdz ar viņu visas dabas atdzīvošanos. Plūdi dažreiz tika uzskatīti par Izīdas asarām, kas sakrājušās, apraudot Ozīrisu."1
 
Dzīvnieku kults
"Izplatīts bija dzīvnieku kults. Katrā no novadiem bija īpaši iemīļoti dzīvnieki, kurus pielūdza. Tiem nesa upurus, un tos bija aizliegts medīt. Fajūmas oāzē, piemēram, svēti bija krokodili. Mazus krokodilus audzēja tempļu dīķos, speciāli baroja ar medus pīrāgiem un pēc nāves mumificēja."1
Pasaules radīšanas mīti
Par pasaules radīšanu vēsta vairāki mīti, kuri radušies dažādās Ēģiptes pilsētās.
 
1. Heliopoles mīts. Ra-Atums radīja pats sevi no pirmatnējā okeāna, bet pēc tam tika radīti arī pārējie dievi. Pirmie tika radīti Šu (tukšums) un Tefnuta (valgme), kuri pēcāk radīja Nutu (debesis) un Gebu (zemi). Jāpiemin, ka Ēģiptē zeme ir vīrietis, bet debesis - sieviete. No Nutas un Geba radās pārējie dievi - Ozīriss, Izīda, Sets un Neftīda.
 
2. Memfisas mīts. Šis mīts vēsta, ka pasaule radusies ar Dieva vārda palīdzību; sirds izdomājusi šīs lietas un mēle tos izteikusi. Pasaule, dievi, cilvēki, lietas ir šo vārdu iemiesojumi.
 
3. Hermopoles mīts. "No pirmatnējā okeāna Nuna pacēlies uzkalns Ben-bens. Tā virsotnē izaudzis brīnumains lotosa zieds, no kura radies dievs Ra. Tas savukārt radījis pārējos dievus un cilvēkus."1
 
Cilvēka radīšana
Ēģiptieši uzskatīja, ka cilvēks radīts pēc Dieva līdzības. Vienā no mītiem teikts, ka cilvēks radies no Dieva asarām. Tā kā asaras nāk no acs, tad tas norāda uz cilvēka īpašo stāvokli. "Kādā senā ēģiptiešu papirusā teikts, ka Dievs visu radījis cilvēkam - gan zemi, gan debesis, gan augus, gan dzīvniekus. Cilvēka dēļ tiek satriekts pat ūdens nezvērs - haosa un nekārtības simbols. Pasaule radīta cilvēkam, cilvēks ir pasaules centrs.
 
Ēģiptē, atšķirībā no citām tā laika tautām un valstīm, nebija raksturīga cilvēku upurēšana."1
 
Cilvēks
Senajā Ēģiptē uzskatīja, ka cilvēks sastāv no vairākām daļām:
  1. Ķermenis sah. Ķermeni arī pēc nāves uzskatīja par svētu, tādēļ to mumificēja.
  2. Dzīvības spēks ba. Dzīvības spēku var uzskatīt par cilvēka dvēseli. Hieroglifos to attēloja kā putnu ar cilvēka galvu. Tas norādīja uz to, ka dvēsele spēj pārvietoties arī pēc nāves. Dzīvības spēka pēc nāves atdalās no cilvēka. Mirušā atdzīvošanās iespējama tikai tad, kad ba atgriežas atpakaļ ķermenī.
ba.png
Dzīvības spēks ba
3. gars jeb cilvēka dubultnieks ka.
Ka saistīja cilvēku ar dievišķo pasauli. To attēloja kā divas pret debesīm paceltas rokas. Bieži vien mirušā vārdu rakstīja starp šīm paceltajām rokām. Ka saturēja visas cilvēka īpašības, tas mirušo valstībā stājās tiesas priekšā, lai atbildētu par dzīves laikā padarīto.
 
4. dvēsele, kas pēc nāves ieguvusi dievišķo pilnību ah.
Šo dvēseli attēloja kā ibisu.
 
5. cilvēka vārds ren.
 
6. cilvēka ēna šai.
Ēna pavada cilvēku visās dzīves gaitās, tā ir cilvēka darbības lieciniece.
Mirušo tiesa
Ēģiptieši uzskatīja, ka cilvēkam jādzīvo saskaņā ar dievišķo kārtību. Lai arī pasaulē notika daudz netaisnības, tomēr ēģiptieši ticēja, ka taisnība uzvarēs. Tas gan notiks tikai pēc cilvēka nāves, kad tiks objektīvi izvērtēti cilvēka dzīves laikā paveiktie darbi. Lai iegūtu laimīgu mūžīgo dzīvi pēc nāves, jāsavalda savas iegribas reālajā pasaulē. "Pēc ēģiptiešu uzskatiem, labais cilvēks ir tas, kurš ir reliģiozs, bet sliktais tas, kurš neievēro paražas, negodā dievus, pārkāpj valdnieka norādījumus. Tomēr līdztekus normatīvajai ētikai ēģiptieši pazinuši arī dziļi individuālu personiskā pienākuma un mīlestības ētiku. Tā kā cilvēks, pēc ēģiptiešu domām, bija Dieva mīļais bērns, tad labvēlība, tuvākā mīlestība un miermīlība bija augstākie tikumi. Maata - patiesīguma, taisnības princips, ko personificēja dieviete Maata, noteica arī attiecības starp cilvēkiem. Tas nozīmēja žēlsirdību kopienas locekļu starpā, palīdzību vājākajiem, slimajiem."1 Cilvēkam irdota rīcības brīvība - sekot Dieva norādījumiem vai tos pārkāpt. Cilvēka labie darbi liecinās par viņu tiesas dienā.
 
Dvēseles tiesāšana aprakstīta "Mirušo grāmatā".
Pēc cilvēka nāves dvēsele iziet cauri mirušo valstības vārtiem un nonāk tiesas zālē. Tajā atrodas visi nozīmīgie dievi, kuri uzklausa dvēseles dzīves stāstu. Cilvēka ēna šai un dzīvības spēks ba uzskaita visu dzīves laikā padarīto. Dievietes Izīda, Nuta un Neftīda mirušo parasti aizstāv.
oziris3.jpg
Mirušo tiesa
 
Tiesas laikā notiek pārbaude ar atbildēm uz jautājumiem. Tos uzdod 42 gari, kuri katrs pārstāv par kāda noziegumu veidu. Dvēsele atbild - vai ir veikts kāds no šiem noziegumiem. Pēc pārrunām dvēsele tiek svērta. Zīmējumā tā tiek attēlota kā sirds, kura likta vienā svaru kausā, bet kā pretsvars likta patiesība (to pārstāv dieviete Maata), kuru simbolizē putna spalva. Sirdij jābūt tik tīrai un vieglai, kā putna spalvai.
sirds svershana.jpg
Sirds svēršana
 
Dvēseles, kuras neiztur šo pārbaudījumu, tiek pazudinātas uz mūžiem. Tās aprij briesmīgais nezvērs Amts, kas attēlots kā pusnīlzirgs, puslauva ar krokodila galvu.
gramata1.jpg
Dvēseles svēršana, nezvērs Amts
 
Savukārt, ja cilvēks bijis patiess un izturējis šo pārbaudījumu, viņš nonāk Ozīrisa priekšā, kurš pieņem dvēseli mirušo valstībā. Apskaidrotais cilvēks iegūst vārdu ah.
Aizkapa dzīve, augšāmcelšanās
Svarīgi!
Senajā Ēģiptē ticēja, ka cilvēks pēc nāves augšāmcelsies gan fiziski, gan garīgi.
Tādēļ lielu uzmanību veltīja cilvēka ķermeņa saglabāšanai pēc nāves. Tika veikta cilvēka balzamēšana. Taču gadījumam, ja mūmija būs slikti saglabājusies, līdzās mūmijai kapenēs novietoja mirušā skulpturālo  atveidu, kas noderēs, kad notiks mirušā ķermeņa atjaunošana.
 
Ēģiptieši uzskatīja, ka mirušo valstība atrodas rietumu debesu pusē. Par aizkapa valstību pastāvēja dažādi uzskati. Viens no tiem norādīja, ka aizkapa valstība atšķirsies no ikdienas, tur būs nepazīstamas lietas un priekšmeti. Šo priekšstatu cilvēkam bija grūti izprast. Cits priekšstats pauda, ka aizkapa dzīve ir laicīgās dzīves turpinājums, kur cilvēks nodarbojas ar to pašu, ar ko ikdienā, tikai labākā, pilnīgākā formā. Šāds priekšstats vairāk bija tuvs plašākām tautas masām. Pastāvēja arī uzskati, ka tādas pēcnāves dzīves nemaz nepastāv, tādēļ dzīves laikā jāizbauda viss, ko tā cilvēkam spēj sniegt.
Papildinformācija
Atsauce:
1. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, 1.daļa/Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 1998. - 404 lpp. - izmantotā literatūra: 105.-116.lpp.
Atsauce:
Attēli:
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Ra_Barque.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Ptah_standing.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Khepri.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Amun.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Wadjet_N5139_mp3h8831.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Hathor.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Maat.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Sekhmet.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Thoth.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Standing_Osiris_edit1.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Isis.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Set.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Anubis_standing.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Tutanhkamun_jackal.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Horus_standing.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Eye_of_Horus.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Osiris-nepra.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Ba_bird.svg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:BD_Hunefer.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Sesostris%27_boook_of_the_dead,_Papyrusmuseum_Wien.jpg
Atsauce:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Weighing_of_the_heart3.jpg