Teorija

Rakstība
"Šumeru rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas Divupes tautas, bija ķīļu raksts. Tas atšķiras no Ēģiptes hieroglifiem ar lielāku abstrakcijas pakāpi, zīmes ir shematiskākas, kaut arī var nojaust to izcelšanos no piktogrammām - dažādu lietu un parādību vienkāršotiem zīmējumiem.
 
kilji-attistiba.png
Ķīlraksta izveide no piktogrammas
 
kilji.jpg
Ķīlraksta paraugs
 
Par ķīļu rakstu to sauca tādēļ, ka zīmes sākumā uzvilka uz mitras māla plāksnītes, pēc tam iespieda padziļinājumus ar irbuļa palīdzību. Tādējādi izveidojās ķīlim līdzīga rakstu zīme.
 
kilis.jpg
Koka irbulis rakstīšanai
 
kilji-vestule1.png
Vēstule
 
Māla plāksnītes vēlāk apdedzināja. Arheoloģiskajos izrakumos atrastas veselas šādu māla plāksnīšu bibliotēkas."1
 
Senākā bibliotēka
Viena no šādām bibliotēkām ir Ašurbanipala bibliotēka Nīnivē.
 
ashurbanipals.jpg
Ašurbanipals kaujas laukā
 
ashurba1.jpg
Ašurbanipals - augstākais priesteris
Svarīgi!
Asīrijas valdnieks Ašurbanipals (685. - 627. g. p.m.ē.) izveidoja bibliotēku, kuru uzskata par senāko bibliotēku pasaules vēsturē.
Šajā bibliotēkā atradās tūkstošiem māla plāksnīšu ar dažādiem 7. gs. p.m.ē. teksta paraugiem no visas valsts. Ašurbanipala bibliotēkā informācija tika apkopota, sistematizēta un mērķtiecīgi uzglabāta.
 
Kolekcijā atradās vairāk nekā 20000 māla plāksnīšu ar ķīļrakstā pierakstītu tekstu, tai skaitā arī "Eposs par Gilgamešu".
 
Ķīļrakstus izdevās atšifrēt tikai 19. gs. otrajā pusē.
 
kilis-alfabets.png
Ķīlraksta zīmju atbilstība alfabētam
 
Literatūra
"Blakus mītiem un likumu krājumiem, tirdzniecības uzskaitēm un grāmatvedībai, Divupē jau agri parādās dažāda veida sacerējumi, kurus varam uzskatīt par daiļliteratūras sākumiem. Tāds, piemēram, ir polemisks sacerējums "Arkla strīds ar Kapli". Šajā tekstā galvenie personāži nav dievi, bet gan cilvēku radītie darbarīki - Kaplis un Arkls, kuri abi lepojas ar saviem nopelniem civilizācijas labā.
Svarīgi!
Divupē radies arī pirmais cilvēces vēsturē zināmais eposs. Tas ir slavenais stāsts par varoni Gilgamešu.
"Eposs par Gilgamešu"
Lai gan eposos darbojas dievi un tajos ir pārdomas par dievu un cilvēku attiecībām, likteņa nenovēršamību, tomēr galveno vietu ieņem cilvēks. Gilgamešs nav dievs, bet gan Urūkas pirmās dinastijas piektais valdnieks, kas valdījis 27.gs.p.m.ē. Gilgamešs ir ar neparastām spējām apveltīts varonis."1
 
kilraksts-gilgamesh.jpg
"Eposs par Gilgamešu". Māla plāksnīte no Ašurbanipala bibliotēkas.
 
Par Gilgamešu saglabājušies vairāki eposi. Viens no tiem vēsta, ka Gilgamešs bijis augstprātīgs un iedomīgs Urūkas valdnieks, kas ar savu kareivīgo dabu un alkām pēc slavas nomocījis gan pavalstniekus, gan dievus. Dievi nolemj sūtīt Gilgamešam pretinieku - Enkidu, lai viņš izaicinātu Gilgamešu uz divkauju. Taču abi varoņi sadraudzējas un dodas pasaulē veikt varoņdarbus.
 
Ceļojuma laikā Enkidu mirst - dieviete Ištara, dusmās par Gilgameša atraidīto mīlestību, sūta viņa draugam nāvi. Gilgamešam rodas pārdomas par dzīvi un nāvi, par savu likteni. Viņš dodas meklēt nemirstību.
 
Gilgamešam tiek atklāts noslēpums, ka okeāna dzelmē aug mūžīgās jaunības zieds. Gilgamešs to iegūst un vēlas aiznest uz Urūku, taču ziedu nozog čūska. Gilgamešam jāaizmirst sapnis par nemirstību.
 
Gilgamešs atgriežas mājās jau mainījies - tagad viņš ir cilvēks, kurš domā par apkārtējiem, rēķinās ar tiem, spēj uzupurēties citu labā.
 
"Eposa vadmotīvs - cilvēka nespēja līdzināties dieviem, jo nāve ir cilvēka liktenis un nāvē visi cilvēki kļūst līdzīgi. Vienīgā iespēja iegūt nemirstību ir ar saviem darbiem cilvēku labā šeit pat uz zemes palikt nākamo paaudžu atmiņā.
 
Svarīgs eposa motīvs ir draudzības kā cildenākā cilvēku savstarpējo attiecību veida slavinājums."1
 
gilga.jpg
Gilgamešs
 
 
Papildinformācija:
  
 
Atsauce:
1. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, 1.daļa/Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 1998. - 404 lpp. - izmantotā literatūra: 155.,172.,176.-177.lpp.
Attēli:
http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Datei:Keilschriften.png&filetimestamp=20090605221415
http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Datei:Cuneiform_inscriptions_from_Persepolis_by_Nickmard_Khoey.jpg&filetimestamp=20090210035647
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:BoutsDeBaton.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Amarna_Akkadian_letter.png
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Kinadshburn.JPG
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Assurbanipal_als_hogepriester.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Ugaritic_alphabet.png
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Library_of_Ashurbanipal_The_Flood_Tablet.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Hero_lion_Dur-Sharrukin_Louvre_AO19862.jpg