"Rituāls ir noteikts veids, izstrādāta, izkopta forma, kā veicama kāda darbība. Parasti rituālam ir sakrāls (svēts) raksturs un jēga, reliģijā sakņots pamatojums."1
Senais cilvēks ar rituālu palīdzību apliecināja savu paļāvību un uzticību dieviem. "Tas nodrošināja katras darbības pareizību un izdošanos, garantēja drošību, aizsargāja pret naidīgiem spēkiem."1
Senajā sabiedrībā rituālu pārzināšana bija prestiža. Rituāli ļāva sajust pasaules vienotību, radīja pasaules kopainu.
No seniem laikiem līdz mūsdienām saglabājušies tādi rituāli kā kristības, kāzas, bēres. Senajam cilvēkam šie rituāli bija ļoti nozīmīgi.
Kristības
Kāzu rituāls Indijā
Vārda došanas rituāls . Uzskatīja, ka vārds nosaka cilvēka likteni, piederību ciltij. Līdz ar vārdu tika izvēlēts dzīvnieks, kas kļuva par šī cilvēka aizbildni. Reizēm cilvēka īsto vārdu neizpauda, jo baidījās, ka uz to var iedarboties ar maģijas palīdzību un nodarīt cilvēkam ļaunu.
Iniciācijas rituāls. Vēl viens rituāls, kas bija ļoti nozīmīgs senajam cilvēkam - iniciācijas jeb iesvētīšanas rituāls. Jaunietis tika pakļauts dažādiem izturības, pacietības, zināšanu pārbaudījumiem. Izturot šos pārbaudījumus, jaunietis kļuva par pilntiesīgu pieaugušo cilts locekli, ieguva tiesības kļūt par karavīru, dibināt ģimeni.
Iniciācijas rituāls Austrālijā
Bēres. "Vissvarīgākais rituāls senatnē bija bēres. No tā pareizas izpildīšanas bija atkarīgs mirušā turpmākais liktenis, tādēļ šim rituālam pievērsa īpašu uzmanību. Bieži lielākais sods bija neapbedīšana. Smagākā necieņas izrādīšanas un naida forma - ienaidnieka līķa apgānīšana."1
Senajam cilvēkam pastāvēja vēl cita veida rituāli, kas saistīti ar cilvēka ikdienas dzīvi. "Gandrīz pirms katra svarīga pasākuma (medībām, ēku būves, jaunas dzīvesvietas meklējumiem) cilvēks lūdza garu pasaules labvēlību. Parasti tas notika upurējot - kaut ko vērtīgu sadedzinot, lai tas nonāk neredzamajā garu pasaulē.
Upurēšana Indijā, kāzu ceremonijas laikā
Īpašajā laikā visiem mirušo gariem tika noliktas dāvanas - ēdiens, rotas, ziedi.
Dažus rituālus cilvēks veica viens pats, bet citos piedalījās visi apmetnes iedzīvotāji. Tos parasti vadīja rituālu pārzinātāji - priesteri.
Priesteris veic upurēšanas rituālu. Indija.
Daži rituāli notika īpašās vietās - pie lieliem akmeņiem, veciem kokiem.
Dažkārt cilvēki izgatavoja garu skulptūras un tās apsedza ar jumtiem. Tā sāka veidoties pirmās dievu pielūgšanas celtnes jeb tempļi."2
Papildinformācija: