Teorija

Svarīgi!
Mīts tulkojumā no sengrieķu vārda mythos nozīmē vārds, stāstījums. Mitoloģiskā pasaules uztvere ir raksturīga visām kultūrām to attīstības sākumposmā.
Mīts ir vēstījums par to, kā izveidojusies pasaule, visas dzīvās radības, kas tajā mājo (arī cilvēki), kā radušies kalni, upes, ezeri, kas iemācījis cilvēkiem runāt, medīt, apstrādāt zemi, ievērot paražas.
Svarīgi!
Pasaules radītāji ir vai nu vairāki dievi vai viens Dievs. Mīti vēsta, kā no haosa radies pirmais dievu pāris, parasti tie bija debesis un zeme, kas vēlāk radījuši visu pārējo pasauli.
Dievu radītā pasaule ir sakrāla - svēta.
 
Kā piemēru mītam par pasaule radīšanu var minēt šo seno ēģiptiešu mītu: dievs Ra-Atums no pirmatnējā okeāna radīja pats sevi, pēc tam radīja pirmo dievu pāri - Šu (tukšumu, gaisu) un Tefnutu (valgmi, lietu).
 
atums.png
Atums
 
shu.png
Šu
 
tefnuta.gif
Tefnuta
  
Šie dievi savukārt radīja divus citus dievus - Nutu (debesis) un Gebu (zeme). Jāpiemin, ka ēģiptiešu mitoloģijā zeme ir vīrietis, bet debesis - sieviete. No šiem dieviem savukārt tika radīti pārējie seno ēģiptiešu dievi - Ozīriss, Izīda, Sets un Neftīda.
 
Par cilvēku seno ēģiptiešu mītos sacīts, ka cilvēks radies no zemes, viņš ir zemes sēkla, kas tiek iesēta debesīs jaunai, dievišķai dzīvei.
 
nuta.jpg
Nuta pārliekusies pār zemi un tās iemītniekiem
 
Cilvēks pats izdomāja mītus, cenšoties izskaidrot sevi, savu rīcību, apkārtējo pasauli, dabas parādības, dzīves ritumu u.t.t. Mīts sniedza atbildes uz visiem svarīgākajiem jautājumiem.
Svarīgi!
Mitoloģiskai domāšanai raksturīga absolūta ticība mīta vēstījumam. Cilvēks bija pārliecināts par to, ka mītā vēstītais ir patiesība.
"Mīts visu vērš dzīvu, apveltītu ar dvēseli, tā ietvaros viss iespējams. Vēstot par pasauli, tā tiek arī izskaidrota. Liktenim, nejaušībai, ciešanām atrodas pamatojums. Mītu pasaulē cilvēks vienmēr jūtas aprūpēts, viņš nav vientuļš un pamests."1
 
Cilvēkam raksturīga vēlme dzīvot ne tikai šajā brīdī, bet dzīvot mūžīgi. Senais cilvēks to mēģināja panākt, visu notiekošo ar sevi un ap sevi pielīdzinot mītā attēlotajiem notikumiem pasaules pirmsākumos.
 
Cilvēkam raksturīgas arī bailesizdarīt kaut ko tādu, ko vēl neviens nav darījis. Tādēļ senais cilvēks rīkojas tieši tā, kā tas sacīts mītos, uzskatot, ka tādā gadījumā viņa darbība būs rezultatīva.
 
Piemēram, Jaungvinejā kuģotāji, dodoties jūrā, iztēlojas sevi par mītisko varoni Aori. Viņi ģērbušies tieši tā pat, kā šis mītu varonis, tā pat nozieduši melnu seju, lieto tos pašus vārdus, dzied tās pašas dziesmas. Un tas viss tiek darīts ar mērķi uzvarēt jūru un laimīgi atgriezties mājās no jūrasbrauciena.
 
jaungvin.jpg
Jaungvinejas iedzīvotājs, Huli cilts pārstāvis
 
"Taču mītiskā pasaule nepazīst brīvību. Šeit tā nav nedz iespējama, nedz vajadzīga. Brīvība saistās ar risku, nedrošību, šaubām un paredz attīstīt individuālo pasauli. Mitoloģiskajā domāšanā cilvēks sevi mazāk izdala no apkārtējās sabiedrības. Nav attīstītu priekšstatu par personību, tās vienreizējību. Mitoloģiskais cilvēks ir līdzīgs bērnam."1
 
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
1. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, 1.daļa/Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 1998. - 404 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 25.-27., 106.lpp.
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Atum.svg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Shu.svg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Tefnut.gif
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Goddess_nut.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Huli_wigman.jpg