Teorija

Svarīgi!
"Civilizāciju veidošanās aizsākās ar to, ka cilvēks sāka nodarboties ar lopkopību un zemkopību, tas ir, ražot sev pārtiku.
Šāds apvērsums cilvēces dzīvē sākās jaunākajā akmens laikmetā neolītā.
 
neolita civilizacijas.gif
Neolīta perioda civilizācijas Eiropā
 
Zemkopība un lopkopība nodrošināja cilvēkus ar pietiekami lielām ražām, lai zemnieki varētu uzturēt citu profesiju pārstāvjus (amatniekus, priesterus, ierēdņus, karavīrus) un valsti. Savukārt, lai pārvaldītu valsti, saskaņotu dažādu profesiju pārstāvju darbību, iekārtotu labākus laukus, radās vajadzība pēc rakstīšanas, aprēķiniem, likumiem - visa, kas raksturo civilizāciju.
 
egipte.jpg
Senā Ēģipte. Govju slaukšana
 
egipte2.jpg
Senā Ēģipte. Zemes apstrādāšana
 
Lopkopību un zemkopību stipri ietekmē dabas apstākļi. Ne visur labus laukus un pļavas var iekopt ar akmens darbarīkiem. Tāpēc daļā pasaules civilizācija sāka veidoties tad, kad tika ieviesti bronzas darbarīki, bet lielākajā daļā, tikai ieviešoties dzelzs darbarīkiem.
 
Akmens laikmets
Svarīgs jautājums zemkopjiem bija augsnes auglības saglabāšana. Pēc zināma laika augsne iztērē savu spēku un ražas samazinās. Visvieglāk saglabāt augsnes auglību bija applūstošajās upju ielejās - tur katru gadu upe mēslo laukus ar atnestajām dūņām. Līdz ar to senākās akmens laikmeta civilizācijas radās pie upēm, kuras appludina plašas palienes, - pie Tigras un Eifratas Divupē un pie Nīlas Ēģiptē.
 
tigra-eifrata.png
Tigra un Eifrata
 
nila.png
Nīla
  
Bronzas laikmets
Bronzas laikmetā no upju ielejām civilizācijas sasniegumus pārņēma kaimiņu tautas Palestīnā, Mazāzijā, Persijā, Grieķijā. Jauna civilizācija izveidojās Ķīnā Huanhē ielejā un Indas ielejā Indijā. Indas ielejas civilizācija gan gāja bojā, un viena no bojāejas hipotēzēm ir tāda, ka ielejas augsne zaudēja auglību.
 
huanhe.jpg
Huanhe
 
indas civilizacija1.jpg
Indas ielejas kultūra - Mohendžodaro kultūra
 
Amerikas civilizāciju veidošanās laiks saskan ar bronzas laikmetu Eiropā, tikai te metālus izmantoja maz. Vidusamerikas upju ielejās radās olmeku civilizācija.
 
olmeki.png
Olmeku apdzīvotā teritorija
 
olmeki1.jpg
Bazalta galva. Olmeki
 
Dienvidamerikā sāka veidoties civilizācijas, kuras iekopa laukus kalnu terasēs. Viena no senākajām bija Čavinas civilizācija.
 
chavina.png
Čavinas civilizācija
 
chavina1.jpg
Valdnieka zelta kronis. Čavinas civilizācija
 
Dzelzs laikmets
Dzelzs laikmetā Eiropā spēcīgu civilizāciju radīja grieķi un romieši. Indijā civilizācija atdzima Gangas ielejā.
 
Viduslaiki
Nozīmīgs civilizāciju attīstības posms bija viduslaiki. Šajā laikā civilizācija pārņēma lielāko daļu pasaules un izveidojās tāda civilizāciju sistēma, kādu mēs pazīstam šodien.
 
Eiropā un Tuvajos Austrumos, izmantojot grieķu, romiešu un kristīgās baznīcas tradīcijas, izveidojās divi civilizācijas reģioni - Rietumeiropas (valdošās bija Romas katoļu baznīcas tradīcijas) un Austrumeiropas (valdošās bija pareizticīgo baznīcas tradīcijas).
 
Arābijas pussalā radās musulmaņu civilizācija, kas strauji izplatījās Āzijā un Āfrikas ziemeļu daļā.
 
Indijas civilizācijas tradīcijas izplatījās kaimiņu zemēs līdz pat Kambodžai un Vjetnamas dienvidu daļai. Ķīnas civilizācijas tradīcijas pārņēma Japāna, Koreja, Vjetnama, Indonēzija.
 
Amerikā olmeku un Čavinas civilizāciju tradīcijas iepazina un papildināja arvien jaunas tautas. Vidusamerikā uzplauka acteku, Dienvidamerikā - inku impērijas.
 
inki.png
Inku apdzīvotās teritorijas
 
inki1.jpg
Maku Pikču - inku pilsēta ar tempļiem, terasveida laukiem
 
Jaunie laiki
Jaunie laiki pasaules vēsturē iezīmējās ar to, ka Rietumeiropas iedzīvotāji atklāja ceļu uz Ameriku un Tālo Austrumu zemēm. Līdz ar to sākās strauja Rietumeiropas civilizācijas ietekmes paplašināšanās. Tas bija pamats Amerikas seno civilizāciju bojāejai, bet Austrumeiropas, musulmaņu, indiešu un ķīniešu civilizācijas pārņēma daudzas rietumeiropiešu tradīcijas."1
   
civilizacijas.png
Mūsdienu civilizāciju karte
 
Civilizāciju bojāeja
Civilizācijas pastāv un pēc laika iet bojā. Par bojāejas iemesliem ir vairākas teorijas. Piemēram, vācu filozofs Osvalds Špenglers (1880-1936) uzskatīja, ka civilizācija ir cilvēku grupa, kura cenšas īstenot savas idejas. Tā līdzinās dzīvam organismam, kurš piedzīvo vairākas attīstības stadijas, kuras Špenglers salīdzina ar gadalaikiem: pavasaris (ideju rašanās laiks), vasara (ideju īstenošanas laiks), rudens (visas idejas jau ir realizētas) un ziema (apjukuma iestāšanās, civilizācijas bojāeja).
 
Savukārt amerikānis Džareds Daimonds (1936) uzskata, ka civilizācijas bojāejas iemesli ir daudz, piemēram, nelabvēlīgas izmaiņas augsnē, klimata izmaiņas, resursu izsīkums, karš, neveiksmīgas sabiedrības organizācijas formas.
 
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
1.Kulturoloģija/Agnese Ērgle, Vilnis Purēns, Inese Sviestiņa. - Rīga: RaKa, 2009. - 300 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 45.-48.lpp.
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:European_Middle_Neolithic.gif
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Egyptian_Domesticated_Animals.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Maler_der_Grabkammer_des_Sennudem_001.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Tigr-euph.png
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Nile-en.svg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Yellowrivermap.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Mohenjodaro_Sindh.jpeg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Olmec_Heartland_Overview_4.svg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Mexico.Tab.OlmecHead.01.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Chavin-small.png
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Krone_kuntur_wasi.JPG
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Inca-expansion.png
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Machu_Picchu,_Peru.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Civilizations_map.png