Teorija

Totēmisms, animisms
Tā pat, kā visām kultūrām, arī Latvijas teritorijā dzīvojošām pirmā reliģijas forma bija totēmisms. Šī reliģijas forma saistāma ar klejotāju - mednieku ciltīm (9.gadu tūkstotis pirms mūsu ēras). Animisms, cita reliģijas forma, sāk attīstīties ~ 4.-2.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
Totēmisms - cilvēka vai cilts saistība ar dzīvnieku, koku.
Cilvēks ticēja, ka cilts cēlusies no šī dzīvnieka, koka.
 
Uzskatīja, ka šis dzīvnieks (koks) pasargās cilti no visām nelaimēm, dos padomu, sniegs atbalstu grūtā brīdī. Par totēma dzīvnieku izvēlējās to, kurš dotajā reģionā bija visstiprākais. Latvijas teritorijā tas bija lācis, alnis, mežacūka. Totēma dzīvnieku nedrīkstēja nogalināt, jo tādējādi ciltij draudētu nelaimes - aizstāvja vairs nebūtu. Šo dzīvnieku nagu, zobu vai ilkni nēsāja kā amuletu (amulets parasti tika nēsāts kā piekariņš; uzskatīja, ka tas spēj pasargāt no visām nelaimēm, slimībām, burvestībām).
 
Totēmisms izpaužas arī koku kultā.
Svarīgi!
Ozols simbolizēja vīrieti, vīrišķo spēku, savukārt liepa - sievieti, sievišķo spēku.
ozols.jpg
 
liepa1.jpg
 
Tādējādi tiek norādīts uz duālismu - viss pasaulē ir pa pāriem ( uz duālismu norāda arī pazīstamā Ķīnas kultūras zīme "iņ-jaņ" - vīrišķais spēks-sievišķais spēks). Vēlākos laikos visus darbarīkus, kurus izmantoja vīrietis, darināja no ozola, bet tos, kurus izmantoja sieviete - no liepas.
Animisms - uzskats, ka jebkuram priekšmetam vai dabas parādībai ir dvēsele.
Svētvietas
Lai veiktu dažādus reliģiskos rituālus, upurētu, lūgtu pēc palīdzības augstākajiem spēkiem, arī atgūtu veselību, senais cilvēks devās uz īpašu, svētu vietu (kulta vietu), kuru tā arī dēvēja - svētvieta. Svētvieta parasti atradās nomaļus no apdzīvotām vietām. Tā varēja būt birzs, atsevišķi augošs koks, liels akmens, ala, purvs, avots, ezers, upe. Pastāv teorija, ka šajās vietās virmoja īpaša, spēcīga enerģētika. Vienkopus šādus akmeņus un akmeņu krāvumus var apskatīt Pokaiņu mežā, Dobeles rajonā.
 
Copy of P1010025.JPG
Grēku nožēlas vieta
 
Copy of P1010034.JPG
Laulību akmens
 
Copy of P1010033.JPG
Vīru akmens
 
Dievi, dievības
Dažādu debess, zemes un likteņdievu pielūgšana saistās ar bronzas laikmetu (1500.-500.g.p.m.ē.). Dievību darbību sfēra atkarīga no cilvēku pamatnodarbošanās - lai cilvēkam veiktos darbi, piemēram, zemkopībā, tad jāgriežas pēc atbalsta pie dievības, kura atbild par šo sfēru.
 
Savā ziņā mitoloģijā var iepazīt tās attiecības, kas valda sabiedrībā; uzskata, ka sabiedrībā dominē tās dzimtes pārstāvis, kura kārtas pārstāvji dievu pulkā ir visvairāk. Latviešu mitoloģijā ir ļoti daudz sieviešu kārtas dievības.
Svarīgi!
Katrai dievībai ir sava darbības sfēra, kuru tā pārstāv.
Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija lopkopība un zemkopība, tad ļoti daudz dievību atbildēja par šīm sfērām. Par dievībām, to nozīmi, cilvēku attiecībām ar tām ļoti daudz var uzzināt no latviešu tautasdziesmām.
Svarīgi!
Katrai dievībai ir savi simboli, zīmes, kā to attēlot.
Senais cilvēks uzskatīja, ka, ja vēlas piesaistīt konkrētu spēku, tad šī spēka simbolizējošā zīme jāattēlo uz priekšmeta. No šejienes radās tradīcija dāvināt rakstainus, adītus cimdus, kuru rakstos ieadīti dažādu dievību simboli. Tādējādi dāvinātājs novēl dāvanas saņēmējam veiksmi konkrētā jomā.
 
Māra
Māru uzskata par Pasaules Māti, tādēļ bieži vien dēvē arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti,Meža māti, Veļu māti (viņa atbild par visām šīm sfērām). Šī dievība simbolizē materiālo pasauli, zemi. Māra ir auglības dieviete, tādēļ sievietes lūdza palīdzību Mārai. Uzskatīja, ka Māra atbild arī par govīm, pienu (senlatvieši nodarbojās ar lopkopību, tādēļ šī dievība bija ļoti nozīmīga. Pateicībā cilvēki pacienāja ar pienu zalkti, kurš simbolizē Māru).
 
Māru simbolizē vairākas zīmes.
 
scan0022.jpg
Viena no tām ir krustukrusts - taisns krusts, kuram visi četri gali vēlreiz pārkrustoti.
 
scan0023.jpg
Nākamā zīme - taisna līnija, kas simbolizē zemi, kā arī trijstūris ar virsotni uz leju - zemes simbols.
 
scan0024.jpg
Līklocis simbolizē ūdeni.
 
scan0025.jpg
Māras zīme ir arī zalktis (ticēja, ka Māra cilvēkiem parādās zalkša izskatā).
 

Dievs
 
Dievs simbolizē debesis. Viņš ir visa radītājs, kārtības uzturētājs - viss pasaulē notiek pēc viņa gribas. Dievs cilvēkiem dod svētību, palīdz viņiem, soda par pārkāpumiem. Pēc nāves cilvēks dosies pie Dieva.
 
Dievu simbolizē trijstūris. Tā kā Dievs atrodas debesīs, tad trijstūra virsotne norāda viņa atrašanās vietu, darbības sfēru ( arī sengrieķu kultūrā debess simbols ir trijstūris). Otra Dieva zīme ir krusts.
 
scan0042a.jpg scan0041a.jpg scan0046a.jpg
Dieva simbols cimdu rakstos
 
c5.JPG
Dievs, Māra
 
c2.JPG
Dievs, Māra, Saule
 
c24.JPG
Dievs, Māra, Saule
 
c28.JPG
Dievs, Māra, Saule
 

Laima
 
Tā pat, kā citās kultūrās, arī senajiem latviešiem bija trīs likteņdieves - Laima, Dēkla un Kārta.
  • Laima lemj cilvēka mūža gaitu, cilvēka likteni, pavada cilvēku visu viņa mūžu.
  • Dēkla lemj likteni jaundzimušajam bērnam, piedalās arī precību kārtošanā.
  • Kārta kārto cilvēka likteni.
 
Laimu simbolizē Laimas krusts. Šāda zīme pazīstama visās indoeiropiešu tautās. Tā simbolizē laimi, svētību, veiksmi.
scan0032a.jpg
 
Otra Laimas zīme ir skujiņa.
scan0038a.jpg scan0040a.jpg scan0039a.jpg
   
Saule
Tā ir viena no senākajām dievībām. Saule dod siltumu, pateicoties saulei, var izaugt laba raža. Tā kā vietējo cilšu pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tad viņi pielūdza Sauli, lai iegūtu tās labvēlību. Saule rūpējās par cilvēkiem, īpaši par bāreņiem.
 
Sauli simbolizē aplis. No šīs formas laika gaitā radušies dažādi stilizēti varianti - rozetes, četrstūrainās sauleszīmes.
 
scan0004.jpg scan0006.jpg scan0013.jpg
scan0005.jpg scan0012.jpg scan0014.jpg
 
Kopā ar Saules zīmi bieži vien attēlo arī Saules koka (Austras koka) zīmi. Citās kultūrās to dēvē par Pasaules koku. Tas uzskatāmi pasauli sadala trīs sfērās: pazeme (koka saknes), virszeme (stumbrs) un debesis (lapotne).
scan0024a.jpg
 
Saules simbols cimdu rakstos. 
 
c25.JPG
Saule, Laima, Māra
 
c27.JPG
Saule, Māra
 
Mēness. Visi zemnieku darbi bija atkarīgi no mēness fāzēm - ja tās ievēroja, tad laba raža un izdošanās bija garantēta (darbus nedrīkstēja uzsākt vecā, dilstošā mēnesī, jo tad tie neizdosies, tas pats attiecās uz stādīšanu, sēšanu u.t.t.).
meness.JPG
 
Senlatvieši ticēja, ka katram cilvēkam ir sava zvaigzne, kura parādās pie debesīm cilvēkam piedzimstot un nomirstot. Krītošu zvaigzni uzskatīja par aizgājēja dvēseli. Pēc zvaigznēm cilvēks orientējās naktī; tā kā pulksteņu vēl nebija, tad zvaigznes palīdzēja noteikt laiku.
zvaigznes.JPG
 
Pērkons. Šis dievs atbild par laika apstākļiem - par lietu. Tā kā senie latvieši nodarbojās ar zemkopību, tad šis dievs viņiem bija ļoti nozīmīgs (ja ilgstoši nelīs lietus, izkaltīs zāle - lopiem nebūs barības, nokaltīs stādījumi - nebūs ražas).
 
Jumis. Atbild par auglību, labklājību, bagātību. No Jumja bija atkarīgs ražas apjoms, bet no ražas apjoma - saimes labklājība. Rudenī, pēc ražas novākšanas, Jumim ziedoja daļu no novāktās ražas. Tā kā dzīvība sākas no pāra, tad Jumja simboli satur divu vienādu elementu pāri.
scan0053a.jpg
 
Iesākumā Ūsiņš bija gaismas dievība. Arī pavasara atnākšanu saistīja ar Ūsiņu. Bet vēlāk šī dievība tiek pieminēta kā bišu un zirgu aizgādnis (sākotnējās nozīme zināmā mērā saglabājas - pavasarī mostas bites, zirgi uzsāk darba cēlienu, kas ilgs līdz rudenim).
scan0059a.jpg
 
Ūsiņa simbols cimdu rakstos
c14.JPG c15.JPG c16.JPG
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
Latvijas kultūras vēsture/Inga Sarma. - Rīga: RaKa, 2003. - 180 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 28.-34.lpp.
Attēli:
http://www.viss.lv/dati/kempja_ozols/ozols_sm.JPG
http://dziedava.lv/daba/ciblas_pag/psk_liepa_290710.jpg
Foto no I.Rožkalnes personīgā arhīva
Latviešu rakstainie cimdi/Mirdza Slava. - Rīga, Zinātne, 1990. - 176 lpp.