Teorija

Elektrolītu ūdens šķīdumu koligatīvās īpašības
Skaitli, kas rāda, cik reižu elektrolīta šķīduma kāda no koligatīvajām īpašībām ir lielāka par tādas pašas koncentrācijas neelektrolīta šķīduma attiecīgo koligatīvo īpašību sauc par izotonisko koeficientu.
 
i=πelπneeli=ΔTvirš.elΔTvirš.neel.=ΔTkr.elΔTkr.neel.
 
πelunπneel. attiecīgi ir elektrolītu un neelektrolītu osmotiskais spiediens.
ΔTvirš.elunΔTvirš.neel attiecīgi ir elektrolītu un neelektrolītu šķīdumu viršanas temperatūra.
ΔTkr.elunΔTkr.neel attiecīgi ir elektrolītu un neelektrolītu šķīdumu sasalšanas temperatūra.
 
πel.=icsRTΔpel=ip0χBΔTvirš.el=iKebbBΔTkr.el.=iKkr.bB
 
Stipro elektrolītu šķietamo disociācijas pakāpi α raksturo ar attiecību starp šķietami disociējušo daļiņu daudzumu un izšķīdušo daļiņu - formulu daudzumu.
 
α=nšķietnizšķ
Bezgalīgā atšķaidījumā α = 1 un i = max.
 
Izotoniskais koeficients i un disociācijas pakāpe α ir savstarpēji saistīti lielumi:
 
α=i1k1
Atsauce:
A.Buiva "Vispārīgā ķīmija vidusskolām" Zvaigzne ABC, 1997. 153 - 160 lpp.