Metālu reakcijas ar skābēm
Šīs reakcijas notiek dažādi un visas skābes var iedalīt divās grupās:
a) Metālu reakcijas ar skābēm, kur oksidētājs ir jons.
Skābju ūdens šķīdumos kā oksidētājs darbojas jons.
Pieņem, ka skābju šķīdumos ūdeņraža redoks potenciāls E=0 V, kaut gan patiesībā tas ir atkarīgs no šķīduma pH.
Teorētiski ar šiem šķīdumiem var reaģēt tie metāli, kuru redoks potenciāli ir negatīvi.
Arī šajās reakcijās reakcijas produkta šķīdība var būtiski ietekmēt reakcijas norisi.
b) Metālu reakcijas ar skābēm, kuru anjoni ir oksidētāji.
Šādu skābju anjoni ir spēcīgāki oksidētāji nekā joni. Šajās reakcijās veidojas metālu joni un dažādi anjonu reducēšanās produkti.
Reakcijas ar koncentrētu
No jona var veidoties . To,kurš no šiem reducēšanās produktiem veidosies, nosaka vairāki faktori:
-metāla aktivitāte,
-temperatūra,
-skābes koncentrācija.
Jo metāls ir aktīvāks, jo skābes reducēšanās produkti ir ar zemākām pakāpēm.
Svarīgi!
Koncentrēta sērskābe pasivē (nereaģē) Al, Fe, Ni, Cr, veicinot oksīdu kārtiņas veidošanos.
Reakcijas ar koncentrētu un atšķaidītu
Var veidoties .
Iespējami šādi jona reducēšanās vienādojumi:
Ar koncentrētu slāpekļskābi un mazaktīviem metāliem galvenokārt veidojas slāpekļa savienojumi ar augstākām oksidēšanās pakāpēm, ar aktīvākiem metāliem un atšķaidītu slāpekļskābi - ar zemākām oksidēšanās pakāpēm, bet citos gadījumos - ar videjām oksidēšanās pakāpēm.
| Skābe | Metāls | Kas rodas |
| Koncentrēta | 1) Al, Cr, Fe, Ni, Au, Pt, Ir, Ta 2) Mazakivie metāli: Cu, Ag, In, Pb u.c. 3) Aktīvie metāli: Li, Na, K, Ca u.c. | 1) nereaģē 2) 3) |
| Atšķaidīta | 1) Mazaktīvie metāli: Cu, Ag 2) Aktīvie metāli: Li, Na, K, Ca, Mg, kā arī Zn un Fe | 1) NO 2) |