2. Pirmā veida elektrods

Par pirmā veida elektrodu sauc metālu, kurš iegremdēts savu jonu šķīdumā.

Pirmā veida elektrodi ir, piemēram, Cu plāksnīte  ${\mathit{CuSO}}_4$ šķīdumā, Ag plāksnīte ${\mathit{AgNO}}_3$ šķīdumā utt. Pirmā veida elektrodus mēdz apzīmē šādi $\left.\mathit{Cu}\right|{\mathit{CuSO}}_4$, $\left.\mathit{Ag}\right|{\mathit{AgNO}}_3$utt., ar vertikālu svītriņu parādot robežvirsmu starp cieto fāzi (metālu) un šķīdumu.

 

 

Elektroda potenciāls pirmā veida elektrodā veidojas šādi:

Uz metāla plāksnītes virsmas vienlaicīgi notiek divi pretēji procesi:

1. Metāla joni, kas atrodas metāla virsmas ārējā slānī, polāro ūdens molekulu iedarbībā var hidratēties un pāriet šķīdumā:

Šiem joniem atbilstošie elektroni paliek metāla plāksnītē, tādēļ šāda procesa rezultātā plāksnīte iegūst negatīvu lādiņu un potenciālu.

2. Metāla joni, kuri sāls sastāvā atrodas šķīdumā, savukārt no šķīduma var tuvoties plāksnītes virsmai, kur tie saņem elektronus, un tad metāla veidā izgulsnējas uz plāksnītes virsmas:

${\mathit{Me}}^{n+}+{\mathit{ne}}^{-}\to \mathit{Me}$
Tā kā otrā procesa rezultātā metāla plāksnītei pievienojas pozitīvi lādētas daļiņas (metāla joni), šis process piešķir plāksnītei pozitīvu lādiņu.

 

Iegremdējot metālu šķīdumā, vienlaicīgi sākas abi procesi un pēc kāda laika starp tiem iestājas līdzsvars. Līdzsvara stāvoklis ir atkarīgs gan no metāla aktivitātes, gan no tā jonu koncentrācijas šķīdumā.

 

 

Ūdeņraža elektrods sastāv no platīna plāksnītes, kas iegremdēta $H^{+}$ jonus saturošā (parasti $H_2{\mathit{SO}}_4$) šķīdumā, kuram cauri burbuļo gāzveida $H_2$. Platīna virsma ir speciāli apstrādāta un viegli piesātinās ar ūdeņradi. Ar ūdeņradi piesātinātajai platīna plāksnītei elektroķīmiski ir tādas īpašības kā plāksnītei, kas veidota no gāzveida ūdeņraža. Šī
iemesla dēļ ūdeņraža elektrods nosacīti pieskaitāms pie pirmā veida elektrodiem. Ūdeņraža elektroda elektroķīmiskā reakcija ir šāda:
$1/2H_2-e^{-}\to H^{+}$ t.i., ūdeņradis, kas atrodas platīna virsmā, var atstāt uz platīna plāksnītes savus elektronus un ūdeņraža jonu veidā pāriet šķīdumā (tiešais process), vai arī ūdeņraža joni no šķīduma, pienākot pie Pt plāksnītes virsmas, iegūst no tās elektronus un ūdeņraža molekulu veidā piesaistās Pt virsmai.