Vielu stehiometrija
Svarīgi!
Izmantojot stehiometrisko vienādojumu, ja zināms kaut vienas vielas daudzums, var izskaitļot pārējo vielu (gan izejvielu, gan produktu) teorētiskos daudzumus.
Vielu ķīmiskās formulas
Molekulārās formulas jeb bruto formulas apraksta savienojumā esošo atomu attiecības jeb moldaļas.
Piemēram, metāna molekula sastāv no viena oglekļa atoma, kas saistīts ar četriem ūdeņraža atomiem. Šāda savienojuma ķīmiskā formula izskatās sekojoši:
Struktūrformulas sevī ietver arī informāciju par savienojumu saišu tipiem un telpisko izkārtojumu.
Empīriskās formulas ir vienkāršs to veidojošo atomu relatīvā skaita attiecību atainojums.
Empīriskās formulas lieto jonu savienojumiem, piemēram, , makromolekulām -. Empīriskā formula neataino izomērismu, struktūru, atomu absolūto skaitu. Termins „empīrisks” šeit attiecas uz elementu satura analīzi, kuras rezultātā būtībā tiek noteikts relatīvais katra elementa procentuālais saturs ķīmiskajā savienojumā.
Teorētiskais un praktiskais reakcijas produktu iznākums un reakcijas teorētisko iznākumu limitējošais reaģents
Teorētisko iznākumu aprēķina pēc tā izejvielas reaģenta, kura daudzums, atbilstoši stehiometriskajam vienādojumam, salīdzinājumā ar citu vielu daudzumiem ir vismazākais.
Piemērs:
Piemēram, reakcijai ir zināms, ka reaģēja 10 grami vielas A un 5 grami vielas B, tad vielas C teorētisko iznākumu aprēķinās izmantojot vielas B daudzumu, jo tās daudzums ir mazāks par vielas A masu.