Teorija

Dažreiz nākas kāda šķīduma pagatavošanai izmantot citu, koncentrētāku šķīdumu, to atšķaidot. Praksē visbiežāk sastopas ar šādu situāciju, pagatavojot skābju šķīdumus. Pirms pagatavo šādu šķīdumu, ir jāaprēķina gan sākotnējā (koncentrētākā) šķīduma tilpums, gan ūdens tilpums, kas ir nepieciešams sākotnējā šķīduma atšķaidīšanai. Ja ir zināms šķīduma tilpums, ko vajadzētu pagatavot, šķīduma blīvums un izšķīdušās vielas masas daļa, tad rēķinot ir jāveic vairāki soļi.
  1. Zinot pagatavojamā šķīduma tilpumu un blīvumu, aprēķina tā masu.
  2. Zinot pagatavojamā šķīduma masu un izšķīdušās vielas masas daļu, aprēķina izšķīdušās vielas masu, kurai jāatrodas šai šķīdumā.
  3. Pievienojot ūdeni (vai kādu citu šķīdinātāju), izšķīdušās vielas masa nemainās. Tāpēc izšķīdušās vielas masa sākotnējā šķīdumā ir vienāda ar izšķīdušās vielas masu šķīdumā, ko vajadzētu pagatavot.
  4. Zinot izšķīdušās vielas masu sākotnējā šķīdumā un to, cik liela ir dotās vielas masas daļa, aprēķina sākotnējā šķīduma masu.
  5. Zinot sākotnējā šķīduma masu un blīvumu, aprēķina dotā šķīduma tilpumu.
  6. Atņemot no šķīduma, ko vajadzētu pagatavot, masas sākotnējā šķīduma masu, aprēķina ūdens masu, kas ir nepieciešama sākotnējā šķīduma atšķaidīšanai.
  7. Zinot ūdens masu un ūdens blīvumu, aprēķina ūdens tilpumu, kas ir nepieciešams dotā šķīduma pagatavošanai.

Atšķaidot skābju šķīdumus, jāatceras, ka koncentrētu skābes šķīdumu jālej ūdenī, nevis otrādi!
 
Materiālu izstrādāja M. Gorskis un A. Zaičenko