Teorija

Daudzas skābes - piemēram, sērskābe, slāpekļskābe, un sālsskābe - ir bezkrāsaini šķidrumi. Pazīstamas arī skābes, kas parastajos apstākļos ir cietas vielas (metafosforskābe HPO3, ortofosforskābe H3PO4). Lielākā daļa skābju šķīst ūdenī, taču ir arī izņēmumi, piemēram, silīcijskābe H2SiO3.
 
Visu ūdenī šķīstošo skābju īpašības ir šādas:
  1. Skābju iedarbībā indikatori, piemēram, lakmuss un metiloranžs, maina krāsu. Zilais lakmuss un metiloranžs kļūst sarkani, bet fenolftaleīns krāsu nemaina.
  2. Raksturīga skābju īpašība ir to mijiedarbība ar metāliem. Lai noskaidrotu, kā skābes reaģē ar dažādiem metāliem, jāņem vērā metālu aktivitātes rinda. Visi metāli, kas tajā atrodas pirms ūdeņraža, spēj to izspiest no skābēm. Izņēmums ir slāpekļskābe HNO3.
 
metakt.PNG
Attēlā: metālu aktivitātes rinda, visi elementi zilā un zaļā krāsā spēj izspiest ūdeņradi
   
Skābju svarīgākās ķīmiskās īpašības
  
Vielas, ar kurām skābes reaģē
Piemēri
Indikatori
Zilais lakmuss skābēs kļūst sarkans
Metāli - ja metālu aktivitātes rindā metāls atrodas pirms ūdeņraža, tad izdalās ūdeņradis un izdalās sāls. Izņēmums ir HNO3.
Zn+2HClZnCl2+H2
Bāziskie oksīdi - reakcijā rodas sāls un ūdens.
CaO+H2SO4tCaSO4+H2O
Bāzes - reakcijā rodas sāls un ūdens.
KOH+HClKCl+H2O
Daudzi sāļi - reakcijā rodas cits sāls un cita skābe.
ZnCl2+H2SO4tZnSO4+2HCl
Karsējot dažas skābes sadalās.
H2SiO3tH2O+SiO2
 
Skābju izmantošana
Slāpekļskābi HNO3, sērskābi H2SO4 un ortofosforskābi H3PO4 lielos daudzumos izlieto minerālmēslu ražošanā. Piemēram, superfosfātu ražošanā. No slāpekļskābes iegūst dažādus nitrātus, ko izmanto galvenokārt par minerālmēsliem. Slāpekļskābi izmanto arī mākslīgo šķiedru, plastmasas un krāsvielu ražošanā.
 
Sālsskābi plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, plastmasu, medikamentu un citu vielu ražošanā, kā arī metālisko virsmu attīrīšanai pirms lodēšanas.
 
Atsauce:
G. Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 154-155 lpp.