Daudzas skābes - piemēram, sērskābe, slāpekļskābe, un sālsskābe - ir bezkrāsaini šķidrumi. Pazīstamas arī skābes, kas parastajos apstākļos ir cietas vielas (metafosforskābe , ortofosforskābe ). Lielākā daļa skābju šķīst ūdenī, taču ir arī izņēmumi, piemēram, silīcijskābe .
Visu ūdenī šķīstošo skābju īpašības ir šādas:
- Skābju iedarbībā indikatori, piemēram, lakmuss un metiloranžs, maina krāsu. Zilais lakmuss un metiloranžs kļūst sarkani, bet fenolftaleīns krāsu nemaina.
- Raksturīga skābju īpašība ir to mijiedarbība ar metāliem. Lai noskaidrotu, kā skābes reaģē ar dažādiem metāliem, jāņem vērā metālu aktivitātes rinda. Visi metāli, kas tajā atrodas pirms ūdeņraža, spēj to izspiest no skābēm. Izņēmums ir slāpekļskābe .
Attēlā: metālu aktivitātes rinda, visi elementi zilā un zaļā krāsā spēj izspiest ūdeņradi
Skābju svarīgākās ķīmiskās īpašības
Vielas, ar kurām skābes reaģē | Piemēri |
Indikatori | Zilais lakmuss skābēs kļūst sarkans |
Metāli - ja metālu aktivitātes rindā metāls atrodas pirms ūdeņraža, tad izdalās ūdeņradis un izdalās sāls. Izņēmums ir . | |
Bāziskie oksīdi - reakcijā rodas sāls un ūdens. | |
Bāzes - reakcijā rodas sāls un ūdens. | |
Daudzi sāļi - reakcijā rodas cits sāls un cita skābe. | |
Karsējot dažas skābes sadalās. |
Skābju izmantošana
Slāpekļskābi , sērskābi un ortofosforskābi lielos daudzumos izlieto minerālmēslu ražošanā. Piemēram, superfosfātu ražošanā. No slāpekļskābes iegūst dažādus nitrātus, ko izmanto galvenokārt par minerālmēsliem. Slāpekļskābi izmanto arī mākslīgo šķiedru, plastmasas un krāsvielu ražošanā.
Sālsskābi plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, plastmasu, medikamentu un citu vielu ražošanā, kā arī metālisko virsmu attīrīšanai pirms lodēšanas.