Teorija

Iepriekšējās nodaļās jūs iepazināties ar dažādām neorganiskajām vielām un to klasifikāciju. Taču jau dabasmācībā, bioloģijā, mājturībā, cilvēka anatomijā un fizioloģijā, kā arī no dzīves pieredzes jūs esat guvuši zināšanas par cilvēka uzturā nepieciešamām vielām, piemēram, par glikozi, cieti, cukuru, taukiem un olbaltumvielām. No ikdienas pieredzes jūs jau pazīstat etiķskābi, askorbīnskābi, dabasgāzi, benzīnu, gumiju, dažādas plastmasas, vilnas dziju, kokvilnas diegus un sintētisko šķiedru izstrādājumus. Minētās vielas un vēl daudzas citas vielas pieder pie organiskajām vielām.
 
augli.png
Augļos ir organiska viela - cukurs
 
Līdz 19. gs. sākumam zinātnieki uzskatīja, ka organiskās vielas veidojas tikai dzīvajos organismos īpaša dzīvības spēka ietekmē. Tāpēc bija izveidojies vielu iedalījums neorganiskajās un organiskajās vielās, bet ķīmiju iedalīja neorganiskajā un organiskajā ķīmijā. Taču vēlāk zinātnieki pārliecinājās, ka organiskās vielas var iegūt arī laboratorijā no neorganiskajām vielām. Pierādīja arī, ka organiskās vielas var pārvērsties neorganiskajās vielās. 19. gs. vidū konstatēja, ka visās organiskajās vielās ietilpst elements ogleklis. Tāpēc organisko ķīmiju sāka saukt par oglekļa savienojumu ķīmiju.
Svarīgi!
Viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ ķīmiju iedala neorganiskajā un organiskajā ķīmijā, ir tāds, ka visu organisko vielu molekulās ietilpst elements ogleklis. Turpretī nevar nosaukt nevienu elementu, kas ietilptu bez izņēmuma visās neorganiskajās vielās.
Oglekļa(IV) oksīdu, oglekļa(II) oksīdu, ogļskābi, karbonātus un dažus citus savienojumus, kuros ietilpst ogleklis, to īpašību dēļ tomēr bija jāuzskata par neorganiskām vielām.
 
Mūsdienās ir sintezētas ne tikai daudzas organiskās vielas, kuras sastopamas dabā, bet arī tādas, kuru dabā nav, piemēram, visskaistākās krāsvielas, efektīvas ārstniecības vielas pret visādām slimībām, dažādi polimēri, no kuriem izgatavo plastmasas, kas ir gan vieglas kā vate, gan cietas kā tērauds, kā arī mākslīgās un sintētiskās šķiedras, no kurām ražo viskrāšņākos audumus.
 
Pazīstamo organisko vielu skaits jau pārsniedz 13 miljonus un strauji pieaug. Turpretī izpētīto neorganisko savienojumu skaits nav pat viens miljons. Tik liels organisko vielu skaits, kā arī to atšķirība no neorganiskajām vielām īpašību ziņā ir tie svarīgie iemesli, kuru dēļ organisko ķīmiju apskata atsevišķi no neorganiskās ķīmijas.
 
Gluži dabiski rodas jautājums: kādēļ organisko vielu ir tik daudz. Organisko vielu daudzveidība ir saistīta ar to, ka oglekļa atomi var savienoties cits ar citu un veidot dažādas oglekļa atomu virknes.
Svarīgi!
Ogleklis organiskajos savienojumos ir četrvērtīgs elements.
Tāpēc oglekļa atomu savienošanos virknēs var attēlot šādi:
parastāssaites taisnā virkne.png
 
Pie oglekļa atomu brīvajām saitēm pievienojas citu elementu atomi vai atomu grupas, piemēram, ūdeņraža atomi:
taisnavirkne,necikliskie.png
 
Daudzos savienojumos oglekļa atomi veido taisnas virknes, kā, piemēram, pentāna molekulā. Citos savienojumos oglekļa atomi var veidot sazarotas virknes.
 
taisnavirkne,necikliskie.png
sazarotavirkne.png
Taisna virkne
Sazarota virkne
   
Atsauce:
http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Augli-un-ogas/276595
R.Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 171-172 lpp