Metāns ir vienkāršākais ogļūdeņradis. Tas ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa. Normālos apstākļos metāns ir bezkrāsaina, degoša gāze, bez smakas. Metānu (dabasgāzes sastāvā) plaši lieto kā kurināmo. Metānu lieto kā daudzu vielu rūpniecisko izejvielu, piemēram, ūdeņradis, metanols, etiķskābe, acetanhidrīds, acetilēns, halogēnmetāni (hloroforms, metilēnhlorīds, tetrahlorogleklis un hlormetāns).
Etāns ir ogļūdeņradis. Etāns ir otrs vienkāršākais alkāns (pēc metāna). Etāns normālos apstākļos ir bezkrāsaina gāze bez smaržas. Etāns ir sastopams naftā un dabasgāzē, no kā to arī iegūst. Etānu galvenokārt lieto par etilēna izejvielu.
Propāns ir trešais vienkāršākais alkāns. Tam nav izomēru. Propāns normālos apstākļos ir bezkrāsaina, viegli sašķidrināma gāze bez smaržas. Dažreiz tam piejauc saožamus sēra savienojumus (merkaptānus), lai varētu noteikt noplūdi. Propānu iegūst, pārstrādājot naftu un dabasgāzi. Propānu un smagākus ogļūdeņražus atdala no dabasgāzes pirms ievadīšanas augstspiediena cauruļvados, lai tie tur nesakondensētos.
Propānu plaši lieto par kurināmo. Tas ir viens no sašķidrinātās gāzes (LPG, propāns-butāns) komponentiem. Propānu lieto arī aerosolu baloniņos, freonu vietā, ir bijuši mēģinājumi propānu lietot arī par aukstumnesēju. Propānu var lietot arī par propēna un propanola izejvielām.
Butāns ir viegli sašķidrināma, degoša gāze. Tas ir alkāns, kam ir iespējami 2 izomēri - butāns (precīzāk, n-butāns) un izobutāns (2-metilpropāns, trimetilmetāns). Butānu plaši lieto par kurināmo (maisījumā ar propānu) un par ķīmisko izejvielu (maleīnskābes anhidrīda ražošanai). Butānu lielākoties iegūst no naftas, lai arī nelielus daudzumus var iegūt no dabasgāzes.
