Teorija

Pazīstamākie ogļūdeņraži I
  
Metāns
  
Metāns (CH4) ir vienkāršākais ogļūdeņradis. Tas ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa. Normālos apstākļos metāns ir bezkrāsaina, degoša gāze, bez smakas. Metānu (dabasgāzes sastāvā) plaši lieto kā kurināmo. Metānu lieto kā daudzu vielu rūpniecisko izejvielu, piemēram, ūdeņradis, metanols, etiķskābe, acetanhidrīds, acetilēns, halogēnmetāni (hloroforms, metilēnhlorīds, tetrahlorogleklis un hlormetāns).
MET.png
  
Etāns
  
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis. Etāns ir otrs vienkāršākais alkāns (pēc metāna). Etāns normālos apstākļos ir bezkrāsaina gāze bez smaržas. Etāns ir sastopams naftā un dabasgāzē, no kā to arī iegūst. Etānu galvenokārt lieto par etilēna izejvielu.
ET.png
  
Propāns
Propāns (C3H8) ir trešais vienkāršākais alkāns. Tam nav izomēru. Propāns normālos apstākļos ir bezkrāsaina, viegli sašķidrināma gāze bez smaržas. Dažreiz tam piejauc saožamus sēra savienojumus (merkaptānus), lai varētu noteikt noplūdi. Propānu iegūst, pārstrādājot naftu un dabasgāzi. Propānu un smagākus ogļūdeņražus atdala no dabasgāzes pirms ievadīšanas augstspiediena cauruļvados, lai tie tur nesakondensētos.
 
Propānu plaši lieto par kurināmo. Tas ir viens no sašķidrinātās gāzes (LPG, propāns-butāns) komponentiem. Propānu lieto arī aerosolu baloniņos, freonu vietā, ir bijuši mēģinājumi propānu lietot arī par aukstumnesēju. Propānu var lietot arī par propēna un propanola izejvielām.
prop.png
  
Butāns
Butāns (C4H10) ir viegli sašķidrināma, degoša gāze. Tas ir alkāns, kam ir iespējami 2 izomēri - butāns (precīzāk, n-butāns) un izobutāns (2-metilpropāns, trimetilmetāns). Butānu plaši lieto par kurināmo (maisījumā ar propānu) un par ķīmisko izejvielu (maleīnskābes anhidrīda ražošanai). Butānu lielākoties iegūst no naftas, lai arī nelielus daudzumus var iegūt no dabasgāzes.
BUT.png
 
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Met%C4%81ns
http://lv.wikipedia.org/wiki/Prop%C4%81ns
http://lv.wikipedia.org/wiki/Et%C4%81ns