Teorija

Stikla ražošanā izmanto smiltis, sodu, kaļķakmeni kopā ar sasmalcinātu, jau samaltu stiklu. Izejvielas tiek dažādi apstrādātas, piemēram, smiltis tiek mazgātas, jo tām ir jābūt ļoti tīrām. Visas nepieciešamās sastāvdaļas tiek sajauktas noteiktās proporcijās. Sajauktais vielu maisījums tiek kausēts krāsnī. Stikla kausēšanas procesā tiek patērēts ļoti liels enerģijas daudzums, tāpēc šajā procesā ir svarīga enerģijas taupīšana. Ja izejvielām piejauc 10% stikla atkritumu, kopējais enerģijas patēriņš kausēšanas procesā samazinās par 2,5%. Stikla šķembas, kuras tiek piejauktas maisījumam, veicina siltuma pārvietošanos, tādā veidā samazinot enerģijas patēriņu. Tomēr, palielinot stikla šķembu īpatsvaru kausējamajā masā, nevar palielināt ietaupīto enerģijas daudzumu stikla kausēšanas procesā.
 
Viena tonna stikla lausku ļauj ražošanas procesā ietaupīt tonnu kvarca smilšu un 250 kilogramus sodas.
 
stiklar.png
Attēlā: Stikla pudeļu ražošana 20. gs. 70. gados
stiklaraz.png
 
Gatavu stiklu iespējams dažādā veidā apstrādāt, padarīt to izturīgu pret karstumu un izmantot daudzās nozarēs. Stiklu iespējams dzidrināt un izmantot lēcu ražošanā, piemēram, brillēs, tālskatos, digitālo kameru lēcās utt. Stiklam pagatavošanas procesā var pievienot vairākus oksīdus, lai padarītu stiklu krāsainu, iespējams iegūt praktiski visus krāsu toņus, iespējams iegūt arī spoguļstiklu.
 
Stiklu var iedalīt sīkāk.
stiklaskirnes.png
 
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=540.html
http://www.livani.lv/page/328