Teorija

Rūpniecības piesārņojums
 
Rūpniecības un ražošanas atkritumi, kas radušies ražošanas procesā vai būvniecībā, ēku renovācijas vai nojaukšanas rezultātā. Tie ir būvmateriālu pārpalikumi un bojātie materiāli – betons, koksne, metāli, ģipša paneļi, eļļas, ķimikālijas un jumta apdares materiāli.
Tie var saturēt arī videi un cilvēka veselībai bīstamas vielas, bet nepareizi apglabāti rada augsnes piesārņojumu un nokrišņu rezultātā piesārņo pazemes ūdeņus. Rūpniecības procesā rodas daudz bīstamo atkritumu.
pies.png
Rūpniecība spēcīgi piesārņo gaisu
 
Bīstamie atkritumi
Ar terminu bīstamie atkritumi mēs saprotam atkritumus, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām.
Atkritumu bīstamību nosaka atkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Kā bīstami tiek klasificēti toksiski, viegli uzliesmojoši vai sprāgstoši, oksidējoši, kancerogēni, kodīgi, kā arī mutagēni vai infekciozi atkritumi.
 
Bīstamie atkritumi negatīvi ietekmē cilvēku veselību vai vidi, ja tos nepareizi apsaimnieko – neatbilstoši uzglabā, pārstrādā vai noglabā. Tādēļ bīstamie atkritumus ir jāatdala no pārējiem, jo, nokļuvuši kopējā atkritumu plūsmā, bīstamie atkritumi var izraisīt nelaimes gadījumus (uzliesmojot, sprāgstot, izdalot toksiskas gāzes), kuros var ciest gan apkalpojošais personāls, gan apkārtējie iedzīvotāji un vide.
 
Bīstamie atkritumi var rasties gan uzņēmumu saimnieciskajā darbībā, gan sadzīvē.
 
Lielākā daļa no kopējā bīstamo atkritumu apjoma tiek radīta mašīnbūves, metāla apstrādes industrijā, ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā, enerģijas ieguves un pārstrādes uzņēmumos, veselības aprūpes jomā.
 
Nelielu bīstamo atkritumu daļu rada arī iedzīvotāji. Veiktie pētījumi liecina, ka bīstamie atkritumi veido 1-2% no kopējā iedzīvotāju radītā atkritumu daudzumu.
 
biistatrk.png
Dzīvsudraba spuldzes arī ir bīstamie atkritumi
 
Kur rodas bīstamie atkritumi?
Uzņēmumu saimnieciskajā darbībā rodas:
 
 Uzņēmumu saimnieciskajā darbībā rodas:
 
   • ražošanas notekūdens pārstrādes dūņas;
   • metālrūdīšanas duļķes un cietie atkritumi;
   • neorganiskās skābes un sārmus saturoši atkritumi;
   • lauksaimniecības, dārzkopības, medicīnas ražošanas, pārtikas sagatavošanas un apstrādes atkritumi;
   • ķīmiskās rūpniecības atkritumi;
   • kokapstrādes un papīra, kartona, celulozes, skaidu plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi;
   • ādu apstrādes un tekstilrūpniecības atkritumi;
   • organiskās sintēzes tehnoloģisko procesu atkritumi (plastmasas, mākslīgās šķiedras, krāsvielas, pigmenti, pesticīdi, farmaceitiskie preparāti, mazgāšanas, dezinficējošie un kosmētiskie līdzekļi);
   • pārklāšanas līdzekļu (krāsu, laku, stiklveida emalju), līmju, ķites, tepes un tipogrāfisko krāsu ražošanas, pārveidošanas, piegādes un izmantošanas atkritumi;
   • foto rūpniecības atkritumi;
   • termisko procesu neorganiskie atkritumi, nederīgas iekārtas un smalcināšanas atkritumi;
   • atstrādātas eļļas, par šķīdinātājiem izmantoto organisko vielu atkritumi;
   • baterijas un akumulatori.
 
Svarīgi!
Ja zivis, kuru ķermeņos ir uzkrājušies smagie metāli vai kādas citas indīgas vielas, izmanto barībai, var saindēties. Daudzas valstis atbrīvojas no atkritumiem, tos izvedot speciālās baržās un noslīcinot okeānā. Šādas rīcības sekas jau liek par sevi manīt.
Atsauce:
 
http://nekrize.lv/rupnieciba-pieaug/
http://www.nozare.info/ekonomiskas-spuldzes-parstradei-nodod-kutri/