Smilts ir drupu iezis ar minerālu kvarcu, silīcija dioksīdu jeb kramskābi kā galveno sastāvdaļu. Šie mazie, noapaļotie kvarca graudiņi radušies, sairstot granītam. Saules, ūdens, temperatūras maiņas un ogļskābās gāzes iedarbībā granīts sairst šķembās un zvirgzdos, kas satur tās pašas sastāvdaļas, ko granīts, proti:
- kvarcu,
- laukšpatu,
- vizlu,
- ragmani un dažas sīkākas sastāvdaļas.
Smiltīs atrodas vairāk vai mazāk piemaisījumu. Ja smiltīs ir visvairāk kvarca graudiņu, bet piemaisījumu 1-2%, tad tādu smilti dēvē par kvarca smilti, un rūpniecībā tā ir vērtīgs materiāls. Parasti smiltī ir māla, kaļķu un dzelzs oksīdu piemaisījumi, un tā kļūst rūpniecības vajadzībām mazvērtīga. Šādu smilšu ir ļoti daudz gan jūrmalas, gan iekšzemes kāpās. Visbaltāko, tīrāko kvarca smilti izlieto stikla, porcelāna un fajansa rūpniecībā.
Baltā smilts, kurai rūpniecībā ir liela nozīme, Latvijā sastopama šādās vietās:
- Kuldīgas rajonā – Kurzemē,
- Dienvidrietumu Kurzemē, Nīgrandas, Nīkrāces, Rudbāržu apkārtnē, Dzeldas un Šķērveles upju baseinā,
- Ropažu – Valmieras rajonā gar dzelzceļu, sevišķi Bālē,
- Krāslavas apkārtnē pie Daugavas,
- Lilastes – Inčukalna apkārtnē,
- Siguldas Katlapjos.
Grants ir irdens vai rupjgraudains nogulumiezis, kas radies iežu dēdēšanas procesā. Tas sastāv no noapaļotiem iežu vai reizēm arī minerālu drumslām.
Drumslu diametrs svārstās no 5 līdz 70 mm. Galvenie grants veidi ir aluviālā, marīnā un fluvioglaciālā grants. Arī Latvijā ir sastopamas visu galveno ģenētisko grants tipu iegulas. Granti izmanto ceļu būvdarbiem, pabērumiem zem ēku pamatiem un betona izgatavošanai. Granti galvenokārt patērē ceļiem, uzbērumiem, javām un betonam. Ievērojami grants krājumi ir Ogres Kangaros, kas apmēram 18 km garumā vijas gar dzelzceļu no Ogres līdz Lielvārdei.
Attēlā: Grants