Teorija

Dolomīts
Dolomīts ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem. No minerāla dolomīta sastāv tāda paša nosaukuma monominerāls iezis. Ķīmiski dolomīts sastāv no kalcija karbonāta un magnija karbonāta, tā formula ir CaMg(CO3)2 un to var uzskatīt par dubultā sastāva minerālu, kas sastāv no kalcīta CaCO3 un magnezīta MgCO3. Mālainu dolomītu sauc par dolomītmerģeli.
Dolomīta nosaukums cēlies no franču ģeologa Deoda de Dolomjē (Déodat de Dolomieu, 1750—1801) uzvārda.Dolomīti ir ieži, kas sastāv no ogļskābā kalcija un ogļskābā magnija.
dolomits.png
 
Pēc ārējā izskata ne vienmēr var droši izšķirt dolomītus no kaļķakmeņiem. Vienkāršs atšķiršanas vieds ir sālsskābe. Uzpilinot kaļķakmenim sālsskābi, redzamas putas, akmens vārās, izdalās ogļskābā gāze.
Dolomītu, kas satur 54% CaCO3 un 46% MgCO3, sauc par normaldolomītu. Dabā tas sastopams samērā reti.
Atkarībā no māla piemaisījuma daudzuma izšķir :
• dolomītu ar 0 – 5% māla un
• dolomītmerģeli ar 10 – 25% māla.
 
Veidošanās
Dolomīts veidojas sedimentācijas procesos izžūstošos ezeros vai lagūnās, kā arī hidrotermālos procesos; mēdz uzkrāties biezos slāņos. Dolomīta ieži daudz retāk mēdz saturēt organismu atliekas vai fosilijas, salīdzinot ar kaļķakmeņiem.
 
Īpašības
Dolomīta iezi pēc izskata praktiski nav iespējams atšķirt no kaļķakmens. Dolomīts luminiscē spilgtā oranžsarkanā krāsā, apstarojot to ar katodstariem. Pulvera veidā raksturīga reakcija ar 10% sālsskābes šķīdumu.
Ģipšakmens
Ģipšakmens ir viens no vērtīgākajiem Latvijas zemes dzīļu resursiem, jo Eiropā tā izplatība ir ierobežota. Latvijā ģipšakmens izplatīts galvenokārt Rīgas un Bauskas apkārtnē. Tā kvalitāte tiek vērtēta pēc CaSO4x2H2O satura - jo tas ir augstāks, jo augstāka arī izejvielas klase. Zemākas kvalitātes ģipšakmeni izmanto cementa ražošanai, augstākas - dažādiem ģipsi saturošiem būvizstrādājumiem, bet tīru selenītu - medicīnas ģipša iegūšanai. Pašreiz ģipšakmeni iegūst Sauriešu atradnē, bet Salaspils atradni gatavo ieguves uzsākšanai. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca.gipsakmens.png
 
Atsauce:
 R:, Norden AB, 2001, 161. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
Ģeoloģija. Doc. A. Indāna redakcijā. R:, Zvaigzne, 1979, 112. lpp.
http://bauskasdzive.diena.lv/news/media.html?xml_id=905&m_type=photos
http://mapx.map.vgd.gov.lv/g3inflv/noveroumi/1.htm
http://www.lu.lv/par/strukt/muzejs/geologijas/