Teorija

Sāļi ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no metāliskiem elementiem un skābju atlikumiem.
Svarīgi!
Sāļu nosaukumus veido pēc šādas shēmas: Metāliskā elementa nosaukums + skābi veidojošā elementa latīniskā nosaukuma sakne + izskaņa
Izskaņa visbiežāk ir viens no šiem variantiem:
  1. Ja sāli veido skābekli nesaturošs skābes atlikums, tad izskaņa ir -īds, piemēram, hlorīds, sulfīds.
  2. Ja sāli veido skābekli saturoša skābe, kuras nosaukumā ir vārds "skābe", tad izskaņa ir -āts, piemēram, sulfāts, nitrāts.
  3. Ja sāli veido skābekli saturoša skābe, kuras nosaukumā ir vārds "paskābe", tad izskaņa ir -īts, piemēram, sulfīts, nitrīts.
  4. Ja sāls sastāva ietilpstošajam metāliskajam elementam savienojumos var būt vairākas vērtības, tad aiz metāliskā elementa nosaukuma to raksta ar romiešu ciparu iekavās, piemēram, dzelzs(II) sulfāts jeb FeSO4.
 
Svarīgākie sāļu iegūšanas paņēmieni
  
Vielas, kuras reaģē
Reakcijas
1. Skābes un metāli
2HCl+ZnZnCl2+H2
2. Skābie oksīdi reaģē ar sārmiem un bāziskajiem oksīdiem
SO2+Ca(OH)2CaSO3+H2O
3. Vienus sāļus pārvērš citos sāļos
Ca3PO42+3H2SO43CaSO4+2H3PO4
4. Metāli ar nemetāliem
2Fe+3Cl2t2FeCl3
 
Sāļu fizikālās īpašības
Sāļi ir cietas kristāliskas vielas dažādās krāsās. Sāļu šķīdība ūdenī ir dažāda. Daži sāļi, piemēram, visi nitrāti, labi šķīst ūdenī, bet citi, piemēram, kalcija karbonāts CaCO3 vai bārija sulfāts BaSO4, ir praktiski nešķīstoši. Sāļu šķīdība jāņem vērā, rakstot reakciju vienādojumus.
   
Atsauce:
G. Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 158-161 lpp.