Teorija

Par bāzēm sauc saliktas vielas, kuras sastāv no metāla, kas sasaistīts ar vienu vai ar vairākām hidroksīdgrupām.
To vispārīgā formula ir Me(OH)m, kur \(m\) ir indekss, kas vienāds ar metāla vērtību, bet \(\mathrm{Me}\) ir metāla elementa apzīmējums.
Piemērs:
\(\mathrm{NaOH}\) - nātrija hidroksīds
\(\mathrm{KOH}\) - kālija hidroksīds
\(\mathrm{Fe(OH)_2}\) - dzelzs (II) hidroksīds
 
Par sāļiem sauc savienojumus, kas sastāv no metāla un skābes atlikuma. Tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi.
To vispārīgā formula ir MemXn, kur \(\mathrm{Me}\) ir metāla elementa apzīmējums, \(X\) ir skābes atlikuma formula, un \(m\) un \(n\) ir indeksi, kuri ir atkarīgi no metāla un skābes atlikuma vērtībām.
Piemērs:
\(\mathrm{NaCl}\) - nātrija hlorīds
CaCO3 - kalcija karbonāts
NaHCO3 - nātrija hidrogēnkarbonāts
 
Par oksīdiem sauc saliktas vielas, kas sastāv no diviem ķīmiskajiem elementiem, pie tam viens no šiem elementiem ir skābeklis.
To vispārīgā formula ir XmOn, kur \(\mathrm{X}\) ir kāda ķīmiskā elementa simbols, bet \(m\) un \(n\) ir indeksi, kuru skaitliskā vērtība ir atkarīga no šī elementa vērtības.
Piemērs:
H2O - ūdeņraža oksīds jeb ūdens
SiO2 - silīcija oksīds
Al2O3 - alumīnija oksīds 
Par skābēm sauc saliktas vielas, kuras sastāv no ūdeņraža, kas spēj aizvietoties ar metāliem, un skābes atlikumu.
Skābes atlikums ir jons, kurš veidojas no skābes, atšķeļot ūdeņradi. Skābes atlikuma lādiņš vienmēr ir negatīvs, un tā vērtība sakrīt ar ūdeņražu skaitu, kas tiek atšķelts.
Ar skābju atlikumiem un to nosaukumiem var iepazīties šeit.
Piemērs:
\(\mathrm{HCl}\) - sālsskābe, ūdeņraža hlorīda jeb hlorūdeņraža šķīdums ūdenī
HNO3 - slāpekļskābe
H2SO4 - sērskābe
H3PO4 - fosforskābe