Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu atdzesē strauji, un tam nepagūst izveidoties tā kristāla struktūra.
Stikls ir caurspīdīgs, izturīgs, maz dilstošs, ķīmiski inerts un bioloģiski neitrāls materiāls, ko var izveidot ar ļoti gludu un vienmērīgu virsmu. Tomēr tas ir trausls un viegli plīst asās šķembās.
Attēlā: moldavīts - dabīgais stikls, kas veidojies meteorīta trieciena rezultātā.
Stikla veidi
Laminētais stikls - drošības stikls, kas pasargā no nevēlamas iekļūšanas telpās, jo plīstot stikla lauskas paliek pie PVB plēves. Tas sastāv no divām un vairāk stikla loksnēm, savstarpēji sastiprinātām ar plēvi. Plēve tiek ievietota starp stikla loksnēm. Tas ir izmantojams it visur, kur nepieciešams paaugstinātas drošības stikls, samazinot līdz minimumam cilvēka dzīvību apdraudošus faktorus un traumas, stiklam saplīstot.
Armētais stikls - drošības stikls ar ievalcētu metāla armatūru, kas nodrošina stikla loksnes viengabalainību; izmantojams rūpnīcu, cehu, pagrabu, liftu šahtu, balkonu logu un ārdurvju iestiklošanai.
Rūdītais stikls - viens no drošības stikliem, kas perfekti iztur krasas temperatūras maiņas un ir piecas reizes izturīgāks par parasto lokšņu stiklu. Stiklam plīstot, sadrūp mazos gabaliņos, tādējādi traumas varbūtība ir samazināta līdz minimumam.
Stikla ražošana Latvijas teritorijā
Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 17. gadsimtā arī Kurzemes un Zemgales hercogiste izvērsa plašu stikla ražošanu, Kurzemes preces un izstrādājumi iekaroja Eiropas tirgu. 1939. gadā Latvijā bija 7 stikla fabrikas, kurās strādāja 1600 nodarbināto. 1989. gadā Latvijā tika saražots 3850000 logu stikla. Tolaik lielākie stikla ražošanas uzņēmumi bija "Latvijas stikls" un "Līvānu stikla fabrika". Jau vairākus gadus arī Ventspilī ražo stikla izstrādājumus. Latvijā ar stikla šķiedras ražošanu nodarbojas uzņēmums "Valmieras stikla šķiedra".