Teorija

Stikla ražošana
Svarīgi!
Stiklu ražo no baltajām smiltīm (SiO2) un citiem izejmateriāliem - kaļķiem, dolomīta, sodas, un stikla lauskām.
Utilizētais stikls tiek izmantots arvien vairāk, tāpēc pirms partijas apstrādes nepieciešama pamatīga šķirošana un tīrīšana, lai to atbrīvotu no netīrumiem. Utilizētā stikla izmantošana samazina gan izejmateriālu, gan enerģijas patēriņu.
 
Ražojot speciālo un tehnisko stiklu, (kausējumam) tiek pievienots svina oksīds (līdz 32 % svara), potašs, cinka oksīds un citi metālu oksīdi. Apstrādē izmantojamo vielu vidū ir arsēna trioksīds, antimona oksīds, nitrāti un sulfāti. Metālu oksīdi un sulfīdi tiek izmantoti krāsas maiņai.
 
Visplašāk izmantotā stikla kausējamā krāsns ir nepārtrauktas reģenerācijas tipa krāsns ar sānu vai gala atverēm, kas savieno ķieģeļu piebūvi ar kausētavas iekšpusi. Piebūve ietaupa degvielu, darbojoties kā siltuma apmaiņas mehānisms – degvielas sadegšanas produkti silda ienākošo sadedzināmo gaisu. Kausēto stiklu uzlabo (siltuma apstrāde) un pēc tam presē, pūš, velk, rullē vai pludina atkarībā no paredzamā gala produkta. Bojātos/ saplīsušos produktus (stikla lauskas) atkārtoti izmanto (ražošanas) procesā.
 
Vissvarīgākā degviela stikla kausēšanas krāsnīm ir dabas gāze, šķidrais naftas kurināmais un sašķidrinātā naftas gāze. Tiek izmantota arī elektrība (bieži vien iekārtotā papildu apsildes sistēmā). Nepieciešamās enerģija apjoms svārstās no 3,7 līdz 6.0 kJ uz metrisko tonnu saražotā stikla (kJ/t).
Stikla ražošanai tīrus oksīdus lieto ļoti reti.
stikla krasns.png
Stikla kausējamā krāsns
 
Kā izejvielas izmanto vielas, kas karsējot sadalās un veido stikla masu:
 
  •  smiltis SiO2- silīcija (IV) oksīds,
  •  kaolīnu Al2O32SiO22H2O - mālu sastāvdaļa,
  •  potašu K2CO3 - kālija karbonāts,
  •  krītu CaCO3 - kalcija karbonāts,
  • Čīles salpetri NaNO3 - nātrija nitrāts,
  •  sodu NaHCO3 - nātrija hidrogēnkarbonāts ,
  •  nātrija sulfātu Na2SO4 - nātrija sulfāts.
 
Izejvielām pievieno arī stikla lauskas. Tiek izmantotas gan stikla lauskas, kas rodas ražošanas procesā, gan lauskas, kas iegūtas, šķirojot atkritumus.
stikla raz.png 
 
STIKLA SKIRNES.png
 
Krāsainais stikls
 
Krāsainu stiklu iegūst izejvielu masai piejaucot dažādu metālu oksīdus:
 
•  Cr2O3- krāso stiklu zaļgandzeltenu,
• CuO – zilgani zaļu,
• NiO – brūnu līdz violetu,
• CoO – zilu, 
• MnO2 – violetu,
•  SeO2 un CdS – dzeltenu.
 
Piejaucot stiklam nedaudz zelta vai vara putekļu, iegūst stiklu rubīnsarkanā krāsā. Sudraba daļiņas krāso stiklu dzeltenu.
 
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=540.html
http://old.vpvb.gov.lv/ippc/bat/bat_pb/lstikls.htm
http://www.travelnews.lv/?view=view_images&g_uid=3001&img_id=47105