Teorija

Celuloze
Celuloze ir augu šūnapvalku galvenā sastāvdaļa.
Koksnē ir aptuveni 50 % celulozes un 20-35 % lignīna. Kokvilna ir gandrīz tīra celuloze. Celulozei molekulformula ir tāda pati kā cietei - (C6H10O5)n tikai celulozei n, t. i., posmu skaits, ir vēl lielāks nekā cietei.
celuloze.png
celulozes struktūrformula
Celulozes molekulas sastāv no savērptiem, savstarpēji saistītiem Vienādojuma attēls-glikozes atlikumiem. Celulozes pavedienveida molekulas veido garas šķiedras. To polimerizācijas pakāpe n ir no 300 līdz 3000. Šīs šķiedras savā starpā saistītas ar ūdeņraža saitēm.
cel.png

 Koksni izmanto ne tikai celtniecībā un par kurināmo. No tās iegūst celulozi, kas ir ļoti svarīga izejviela mākslīgā zīda, papīra, spirtu (metanola un etanola), kaučuka, etiķskābes un daudzu citu vērtīgu produktu ražošanai. No koksnes iegūst arī lignīnu.
Ogļhidrātiem ir ļoti liela nozīme cilvēka un dzīvnieku vielmaiņā.
Jau mutē gremošanas fermenti (ptialīns) uzsāk sarežģītāko ogļhidrātu, piemēram, cietes, pārvēršanu vienkāršajos ogļhidrātos - glikozē un fruktozē. Fermenti amilāze, maltāze, laktāze (izdala aizkuņģa dziedzeris un zarnu gļotādas šūnas) turpina šo darbību. Pēc uzsūkšanās asinīs glikoze vai nu tūdaļ iekļaujas tālākajā vielmaiņā, vai arī aknās un muskuļos uzkrājas glikogēna jeb dzīvnieku cietes veidā. Glikozes asimilācijai šūnās nepieciešams aizkuņģa dziedzera hormons insulīns, kas veicina tās iekļūšanu šūnā, izmantošanu un pārvēršanos glikogēnā.
 
Veidi kā efektīvi izmantot glikozes atlikumus
Pēc Dānijas parauga salmus varētu pārstrādāt briketēs. Tas nodrošinātu ar augstvērtīgu kurināmo visus Latvijas lauku iedzīvotājus.
Pašlaik Latvijas laukos daudz salmu paliek neizmantoti. Ja tos pārstrādātu augstvērtīgā papīrā, tas dotu miljoniem latu peļņas gadā.
Katrā nelielā kokzāģētavā gadā rodas tik daudz zāģu skaidu, ka no tām varētu iegūt vienu miljonu litru etanola C2H5OH , kas dotu pa 1 miljonam latu papildpeļņas.
 
Papīra ražošana
Svarīga celulozes pārstrādes nozare ir papīrrūpniecība. Papīru sākumā ražoja no linu lupatām. 19. gs otrajā pusē papīru sāka ražot no celulozes, bet vēlāk - tieši no koksnes.
Ražojot papīru no celulozes, celulozi izmērcē, saplucina un speciālās dzirnavās samaļ. Iegūto masu balina. Tad ļoti sasmalcināto papīrmasu lej uz gara, vibrējoša sieta, kuram cauri iztek ūdens, bet celulozes šķiedras izveido audumam līdzīgu slāni. Tālāk veltnis šo slapjo slāni noņem no sieta, tad to presē un žāvē starp karstiem cilindriem. Papīru satin ruļļos vai no tā gatavo papīra izstrādājumus.
Pasaulē ražo vairākus simtus papīra šķirņu. Izgatavojot katru no tām, sākotnēji celulozes masai pievieno katras papīra šķirnes ražošanai vajadzīgās vielas.
Papīru ražo arī, otro reizi pārstrādājot papīra atkritumus - makulatūru.
papiira raz.png
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Cellulose_Sessel.svg
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=530.html
http://www.bio.miami.edu/dana/226/226F07_3print.html
R.Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 194 lpp