7. Ogļhidrāti

Ogļhidrāti ir plaši izplatīti dabā, un tiem ir liela nozīme dzīvo organismu bioloģiskajos procesos. Pie ogļhidrātiem pieder, piemēram, vīnogu cukurs jeb glikoze ${{{\mathrm{C}}_6\mathrm{H}}_{12}\mathrm{O}}_6$ un cukurbiešu un cukurniedru cukurs jeb saharoze ${{{\mathrm{C}}_{12}\mathrm{H}}_{22}\mathrm{O}}_{11}$.

 

Ogļhidrātus tā nosauca tādēļ, ka, izpētot pirmos šīs grupas savienojumus, izrādījās: tie sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa, pie tam ūdeņraža un skābekļa attiecība ir tāda pati kā ūdenī, t. i., 2:1. Tāpēc ogļhidrātus varēja uzskatīt it kā par oglekļa hidrātiem - savienojumiem ar ūdeni ${\mathrm{C}}_n{\left({\mathrm{H}}_2\mathrm{O}\right)}_n$.

 

Glikoze un fruktoze ir svarīgi savienojumi, kas viegli uzņemami un ko cilvēka organisms izmanto par enerģijas avotu. Šīm vielām ir liela nozīme cilvēka organisma vielmaiņas procesos.
Glikozi plaši izmanto konditorejas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, spoguļu un askorbīnskābes (C vitamīna) ražošanā. Glikozei ir liela nozīme vīna ražošanā un spirta rūpniecībā. Tam savukārt ir būtiska nozīme citās ķīmiskās ražošanas jomās.

 

  

Saharoze ${{{\mathrm{C}}_{12}\mathrm{H}}_{22}\mathrm{O}}_{11}$ sastopama cukurbietēs (16-22%) un cukurniedrēs (14-26%), kā ari citos augos - kļavu, bērzu, palmu sulā, dažādos augļos u. c.

Agrāk Latvijā cukuru ražoja no cukurbietēm. Latvijā darbojās trīs cukurfabrikas - Jelgavā, Krustpilī un Liepājā. Lai no cukurbietēm iegūtu cukuru, cukurbietes mazgā, sagriež skaidiņās un apstrādā ar karstu ūdeni. Tajā izšķīst gandrīz visa saharoze. Tad uz šo šķīdumu iedarbojas ar kalcija hidroksīdu. Rodas kalcija saharāts. Uz iegūto kalcija saharātu iedarbojas ar oglekļa(lV) oksīdu. Nogulsnes filtrē un no šķīduma centrifugējot atdala cukuru. Pēc centrifugēšanas pāri paliek tumši brūns šķidrums - melase, ko izmanto spirta, maizes rauga un citronskābes ražošanai.

 

  

Pašlaik Anglijā vairāk izmanto brūno cukuru. Šis cukurs ir vērtīgāks par balto cukuru, jo satur arī citas uzturā nepieciešamas vielas. Parasto cukuru iegūst, to vienreiz centrifugējot. Tas satur pat nedaudz melases.

  

Cietes molekulformula ir ${\left({{{\mathrm{C}}_6\mathrm{H}}_{10}\mathrm{O}}_5\right)}_n$. Ciete galvenokārt atrodas graudos, augļos, dārzeņos. Kartupeļu bumbuļos (atkarībā no šķirnes) tās saturs ir 20-30%, graudos - 70-80%.

Ciete augos rodas fotosintēzes procesā, pie tam vispirms rodas glikoze, bet no tās - ciete:

 

Latvijā cieti iegūst galvenokārt no kartupeļiem. Tos nomazgā, sasmalcina, iegūto masu skalo, tad nostādina, žāvē un iegūst cieti - kartupeļu miltus. Cieti izmanto pārtikas rūpniecībā.

 

 

Cieti var viegli pierādīt ar joda šķīdumu spirtā. Uzpilinot kartupeļa vai baltmaizes šķēlītei pilienu joda šķīduma spirtā, rodas zils krāsojums.