Par tīrām vielām sauc vielas, kas sastāv no viena veida molekulām vai atomiem.
Dabā ideāli tīras vielas nepastāv.
Par praktiski tīrām vielām sauc vielas, kas satur tik niecīgu piemaisījumu daudzumu, ka šie piemaisījumi nemaina vielas īpašības.
Praktiski tīras vielas
  • Cukurs
    800px-Sugar_2xmacro.png
     
  • Zelts
    zelts.png
     
  • Sudrabs
    sudrabs.png
     
      
  • Skābeklis
    o2.png
     
 
Piemaisījumi maina vielu fizikālās un mehāniskās īpašības. Viena no metodēm, ar kuras palīdzību organiskajā ķīmijā pārbauda iegūtās vielas tīrību, ir mērot tās kušanas temperatūru. Jo kušanas temperatūra iegūtajai vielai precīzāk sakrīt ar kušanas temperatūru literatūras avotos, jo tīrāka viela ir iegūta. Vēl viena metode, kā pārbaudīt iegūtās vielas tīrību, ir pārbaudot vielas gaismas laušanas koeficientu — šo metodi var pielietot šķidrām vielām. Jo precīzāk sakrīt izmērītais koeficients ar literatūras datiem, jo tīrāka viela ir iegūta. Piemaisījumi var mainīt vielas mehāniskās īpašības, piemēram, oglekļa daudzums dzelzs sakausējumos nosaka metāla plastiskumu.
Par maisījumu sauc vielas, kas sastāv no vairāku veidu molekulām.
Dabā pastāv vairāku vielu maisījumi.
Piemērs:
Benzīns:
450px-Gasoline_in_mason_jar.png
 
Nafta:
can-oil-be-recycled.png
Vielu maisījumi dabā pastāv, jo dabā ir ļoti liela vielu daudzveidība. Praktiski nav iespējami, ka dabā eksistētu tikai tīras vielas, jo, dabas spēku un citu faktoru ietekmē, vielas savā starpā sajaucas un veido maisījumus. Piemēram, iedomājamies, ka upē ir tīrs ūdens un gultnē ir tikai smiltis, tad, ūdenim tekot, radīsies šo divu vielu maisījums.