Teorija

Sāļi
Par sāļiem sauc saliktas vielas, kas sastāv no metāliska elementa un skābes atlikuma.
 
Sāļi veidojās neitralizācijas reakcijās starp skābēm un bāzēm (kā arī starp metālisko elementu oksīdiem reaģējot ar skābēm vai skābajiem oksīdiem, kā arī metāliem reakcijās ar skābēm). To nosaukumus veido rakstot sākumā metāliskā elementa nosaukumu un pēc tam skābes atlikuma nosaukumu.
 
Skābes atlikumu nosaukumi ir šeit
 
Sāļu fizikālās īpašības ir ļoti dažādas, tiem ir atšķirīgas krāsas, agregātstāvoklis, cietība, šķīdība ūdenī.
 
Sāļus var iedalīt 3 grupās - normālie sāļi, skābie sāļi un bāziskie sāļi.
 
Normālie sāļi ir tādas vielas, kuru sastāvā ietilpst tikai metāliskais elements un skābes atlikums.
Piemērs:
 
CaCO3kalcijakarbonātsNaClnātrijahlorīdsFeSO4dzelzs(II)sulfāts
 
Skābie sāļi ir vielas, kuru sastāvā ietilps metāliskais elements un sāls atlikums, pie tam, pie skābes atlikuma ir palikuši saistīti ūdeņraža joni (var veidoties, ja ņem skābi pārākumā). Skābo sāļu nosaukumos pirms sāls atlikuma raksta hidrogēn (ja skābe ir zaudējusi 1 ūdeņraža atomu), dihidrogēn (ja skābe ir zaudējusi 2 ūdeņraža atomus).
Piemērs:
 
NaHSO4nātrijahidrogensulfātsCa(HCO3)2kalcijahidrogencarbonātsMg(H2PO4)2magnijadihidrogenfosfāts
 
Bāziskie sāļi ir vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu). Nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso (ja zaudētas ir 2 OH grupas).
Piemērs:
 
MgOHClmagnijahidroksohlorīdsFeOHSO4dzelzs(II)hidroksosulfāts(Al(OH)2)2Salumīnijadihidrokosulfīds
 
Sāļi ir ļoti izplatīti, tie atrodas gan minerālos, gan ūdeņos šķidrā veidā, daži ir ļoti gaistoši. Daži sāļi ūdenī sadalās, daži ir ļoti nestabili un pastāv ļoti īsu laiku.
 
Dubultsāļus, jauktos un kompleksos sāļus vēl neapskatīsimies.