Teorija

Vielu masas nezūdamība
   Ir pierādīts, ka nekas pats no sevis nerodas un nepazūd. Par piemēru var ņem naudu - tā no nekā nerodas un nekur nepazūd, ja to neiztērē. Lai nauda rastos ir jāpadara darbs, bet lai to iztērētu ir kaut kas jāpērk.
   To pašu var attiecināt arī uz ķīmiju, ja mēs ņemam izejvielas - tās ir vielas, no kurām ķīmiskas reakcijas gaitā rodas jaunas vielas, kas ķīmiskas reakcijas gaitā patērējās, un no kurām iegūstam ķīmiskās reakcijas produktus - tās ir vielas, kuras iegūst ķīmiskas reakcijas gaitā, tad var secināt, ka arī ķīmijā nekas pats no sevis nerodas un nepazūd.
   Īsumā masas nezūdamību var formulēt šādi - uz pasaules nekas pats no sevis nevar rasties un pats no sevis nevar izzust, vielas var pārvērsties savstarpējās ķīmiskās pārvērtībās (reakcijās), bet nevar rasties pašas no sevis, kā arī vielas var mainīties, ja uz tām iedarbojās ar pietiekamu lielu enerģiju.
  
Piemērs:
   Piemēram, sēra degšanā var redzēt, ka sērs sadeg (reaģē ar gaisā esošo skābekli) un veidojas sēra dioksīds (balti dūmi):
S+O2toSO2
 
   No tā var secināt, ka sēra dioksīds pats no sevis nav radies un sērs tāpat kā skābeklis nav pazudis, bet gan abas vielas ir piedalījušās ķīmiskā reakcijā izveidojot sēra dioksīdu.