Teorija

Darba paņēmieni ķīmijas laboratorijā
Karsēšana
Karsēšana eksperimentu laikā tiek veikta, lai paātrinātu ķīmisko reakciju - ir vielas, kas istabas temperatūrā reaģē ļoti lēnām ,praktiski nav novērojamas ķīmiskās reakcijas pazīmes, karsējot process ievērojami paātrinās un reakcijas pazīmes ir skaidri saskatāmas. Ir reakcijas, kuras notiek tikai paaugstinātā temperatūrā, piemēram, kālija permanganāta sadalīšanās. Karsēšana tiek pielietota arī citiem specifiskiem mērķiem, pēc nepieciešamības. Karsēšana visbiežāk tiek veikta virs spirta lampiņas liesmas vai gāzes liesmas izmantojot gāzes degli.
Lietojot spirta degli, jāievēro, ka nedrīkst pārnēsāt degošu spirta degli, kā arī nedrīkst aizdedzināt vienu degli ar otru. Tas jāizdara ar sērkociņu.
karsēšana.png
Tiek sildīta mēģene ar šķīdumu virs spirta lampiņas.
Filtrēšana
Filtrēšana tiek veikta, lai atdalītu nogulsnes no šķīduma un vēlāk attiecīgi nogulsnes vai šķīdums tiek lietots tālākiem eksperimentiem.
filtrēšana.png
Nogulsnes paliek filtrā un tīrs
šķīdums uzkrājās vārglāzē
Šķīdināšana
Šķīdināšana ir cietas vielas sajaukšana ar šķīdinātāju, kā rezultātā cietā viela kļūst par šķīdumu, piemēram, vārāmā sāls tiek šķīdināta ūdenī, rodas bezkrāsains šķīdums. Iegūtie šķīdumi tiek izmantoti tālākām reakcijām, piemēram, mēģeņu reakcijās, lai novērotu krāsu maiņu.
Vielu šķīdība ir atkarīga no tās īpašībām, šķīdinātāja īpašībām un apstākļiem, kādos veic šķīdināšanas procesu.
Dažām vielām šķīdība ūdenī ir ierobežota. Cietas vielas šķīdību visbiežāk var palielināt, ja šķīdumu karsē, bet dažu gāzu šķīdību palielina, šķīduma temperatūru samazinot vai arī paaugstinot spiedienu.
Jāatceras, ka, jaucot šķīdumus (šķidras vielas) kopā, lielāka blīvuma šķīdumi (šķidrumi) jāpievieno mazāka blīvuma šķīdumiem (šķidrumiem). Piemēram, pagatavojot skābju šķīdumus, skābi lej ūdenī, bet ne otrādi!
Turklāt, šķīdinot cietas vielas, tās vispirms ievieto kolbā.
šķīdināšana.png
Sasmalcināšana
Sasmalcināšana tiek izmantota, lai paātrinātu ķīmisko reakciju, piemēram, šķīduma pagatavošanu, vārāmās sāls mazi kristāli šķist ūdenī labāk nekā lielie vārāmās sāls ''kluči''.
Cieto vielu var sasmalcināt ar rokām vai mehāniski. Nelielus vielu daudzumus var sasmalcināt ar rokām, bet, ja vielas ir vairāk kā 100 g, lietderīgāk to sasmalcināt mehāniski.
Sasmalcinot cietos materiālus ar rokām, nelielu daudzumu cietās vielas ieber piestā, ar piestalu veic sasmalcināšanu, berzējot to pret piestas pamatni. Piestu pietur ar roku, lai tā neapgāztos.
smalcināšana.png
Piestā tiek smalcināts sērs.
Svēršana
Svēršana tiek veikta, lai būtu precīzi zināma vielas masa, šo masu tālāk var izmantot dažādu nepieciešamo aprēķinu veikšanai. Šobrīd laboratorijās pārsvarā izmanto elektroniskos svarus, kuru precizitāte ir 2 cipari aiz komata, bet ir svari, kuri precizitāte ir 5 un vairāk cipari aiz komata.
svēršana.png
Šādi vai līdzīga veida svari tiek
izmantoti ķīmisko vielu svēršanai
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/VM_K_8/index.html
http://kimijas-sk.lv/old/izzinas_materiali/kimijas_rokasgramata/laboratorijas_darbu_tehnika/