Teorija

Karsēšana eksperimentu laikā tiek veikta, lai paātrinātu ķīmisko reakciju — ir vielas, kas istabas temperatūrā reaģē ļoti lēnām, praktiski nav novērojamas ķīmiskās reakcijas pazīmes, karsējot process ievērojami paātrinās un reakcijas pazīmes ir skaidri saskatāmas. Ir reakcijas, kuras notiek tikai paaugstinātā temperatūrā, piemēram, kālija permanganāta sadalīšanās. Karsēšana tiek pielietota arī citiem specifiskiem mērķiem, pēc nepieciešamības. Karsēšana visbiežāk tiek veikta virs spirta lampiņas liesmas vai gāzes liesmas, izmantojot gāzes degli.
 
Lietojot spirta degli, jāievēro, ka nedrīkst pārnēsāt degošu spirta degli, kā arī nedrīkst aizdedzināt vienu degli ar otru. Tas jāizdara ar sērkociņu.
 
karsēšana.png
Attēlā: Tiek sildīta mēģene ar šķīdumu virs spirta lampiņas.
 
Filtrēšana tiek veikta, lai atdalītu nogulsnes no šķīduma un vēlāk attiecīgi nogulsnes izmantotu vai ja šķīdums tiek lietots tālākiem eksperimentiem.
 
filtrēšana.png
Attēlā: Nogulsnes paliek filtrā un tīrs šķīdums uzkrājās vārglāzē. 
 
Šķīdināšana ir cietas vielas sajaukšana ar šķīdinātāju, kā rezultātā cietā viela izšķīst un par daļu no šķīduma, piemēram, vārāmā sāls tiek šķīdināta ūdenī un rodas bezkrāsains šķīdums. Iegūtie šķīdumi tiek izmantoti tālākām reakcijām, piemēram, mēģeņu reakcijās, lai novērotu krāsu maiņu.
 
Vielu šķīdība ir atkarīga no tās īpašībām, šķīdinātāja īpašībām un apstākļiem, kādos veic šķīdināšanas procesu.
 
Dažām vielām šķīdība ūdenī ir ierobežota. Cietas vielas šķīdību visbiežāk var palielināt, ja šķīdumu karsē, bet dažu gāzu šķīdību palielina, šķīduma temperatūru samazinot vai arī paaugstinot spiedienu.
 
Jāatceras, ka, jaucot šķīdumus (šķidras vielas) kopā, lielāka blīvuma šķīdumi (šķidrumi) jāpievieno mazāka blīvuma šķīdumiem (šķidrumiem). Piemēram, pagatavojot skābju šķīdumus, skābi lej ūdenī, bet ne otrādi!
Turklāt, šķīdinot cietas vielas, tās vispirms ievieto kolbā.
 
šķīdināšana.png
Attēlā: cietas vielas šķīdināšana.
 
Sasmalcināšana tiek izmantota, lai paātrinātu ķīmisko reakciju, piemēram, šķīduma pagatavošanu, vārāmās sāls mazi kristāli šķīst ūdenī labāk nekā lielie vārāmās sāls ''kluči''.
 
Cieto vielu var sasmalcināt ar rokām vai mehāniski. Nelielus vielu daudzumus var sasmalcināt ar rokām, bet, ja vielas ir vairāk kā 100 g, lietderīgāk to sasmalcināt mehāniski.
 
Sasmalcinot cietos materiālus ar rokām, nelielu daudzumu cietās vielas ieber piestā un ar piestalu veic sasmalcināšanu, berzējot to pret piestas pamatni. Piestu pietur ar roku, lai tā neapgāztos.
 
smalcināšana.png
Attēlā: Piestā tiek smalcināts sērs. 
 
Svēršana tiek veikta, lai būtu precīzi zināma vielas masa, tad šo masu tālāk var izmantot dažādu nepieciešamo aprēķinu veikšanai. Šobrīd laboratorijās pārsvarā izmanto elektroniskos svarus, kuru precizitāte ir 2 cipari aiz komata, bet ir svari, kuri precizitāte ir 5 un vairāk cipari aiz komata.
  
svēršana.png
Attēlā: Šādi vai līdzīga veida svari tiek izmantoti ķīmisko vielu svēršanai.
 
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/VM_K_8/index.html
Atsauce:
http://kimijas-sk.lv/old/izzinas_materiali/kimijas_rokasgramata/laboratorijas_darbu_tehnika/