Teorija

Neorganiskā ķīmija
Neorganiskā ķīmija pēta ķīmiskos elementus, to veidotās vienkāršās vielas un savienojumus.
Neorganisko savienojumu daudzveidība:
Diborāna molekula ar īpašām trīscentru saitēm1.png
Cēzija hlorīda kristāls ar regulāru struktūru2.png
Ciklopentadienildzelzs karbonila dimērs - metālorganisks savienojums. Tiem piemīt kā organisku, tā neorganisku savienojumu īpašības.
3.png
Polidimetilsiloksāns jeb silikons, ko lieto krūšu implantiem
4.png
Grubsa katalizators, par kura atklāšanu Roberts Grubss saņēma 2005. gada Nobela prēmiju ķīmijā
5.png
Ceolīti, kurus izmanto kā molekulāros sietus
6.png
Vara (II) acetāts - viela ar neparastām diamagnētiskām īpašībām
7.png
Organiskā ķīmija
Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas (oglekli saturošas vielas)  un to reakcijas.
Par organiskām vielām netiek uzskatīti karbonāti, karbonili, karbīdi, cianāti, cianīdi un rodanīdi (cianosulfīdi). Visas organiskās vielas satur oglekli, taču ne visas oglekli saturošās vielas ir organiskās vielas. Ogleklis ir izplatītākais elements, kas spēj veidot stabilas ķīmiskās saites ar citiem oglekļa atomiem.
Organiskās ķīmijas likumi:
1. Par vērtību sauc elementu atomu spēju pievienot vai aizvietot noteiktu skaitu ūdeņraža atomu vai vienvērtīga elementa atomu.
2. Ogleklis organiskajos savienojumos ir četrvērtīgs
   
Organiskos savienojumus iedala: 
Cikliskie savienojumi
cikliskie.png
Benzola gredzens
Necikliskie savienojumi
taisnavirkne,necikliskie.png
Propāns
Necikliskie savienojumi iedalās 2 grupās:
 
Taisnās virknes
taisnavirkne,necikliskie.png
Sazarotās virknessazarotavirkne.png
Organiskajos savienojumos starp oglekļa atomiem var būt:
Vienkāršas saites
parastāssaites taisnā virkne.png
Divkāršas saites
dubultāsaite.png
Trīskāršās saites
trīsksaite.png
Atsauce:
 http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Inorganic-montage.png