Pārvērtības, kurās viena viela pārvēršas citā vielā ar jaunām īpašībām, sauc par ķīmiskām pārvērtībām, piemēram, rūsēšana, trūdēšana, pūšana. Tādas pārvērtības ar vielu var notikt tikai vienu reizi.
Ķīmiskās īpašības: vielas spēja pārvērsties par citām vielām vai reaģēt ar tām.
Piemēri: vielas spēja degt, eksplodēt, apsūbēt, pūt, rūsēt.
Ķīmiskās pārvērtības: rodas jaunas vielas ar citām īpašībām.
Piemēri: degšana, apsūbēšana, pūšana, rūsēšana.
Dzelzs gaisā iedarbojas ar skābekli un veidojas rūsa. To sauc par rūsēšanu. Ja dzelzs atrodas mitrumā, rūsēšana notiek ātrāk. Lai samazinātu rūsēšanu, jāpanāk, lai gaiss nepieskaras dzelzij. To var panākt, piemēram, detaļu nokrāsojot vai ieeļļojot.
Noteikti esi novērojis, ka augļi ar laiku kļūst brūni, mīksti un maina smaržu. Šo procesu sauc par pūšanu. Tā ir ķīmiska pārvērtība, kuru izraisa baktērijas. Dabā pūšana ir nepieciešama, lai sadalītos bojā gājušie organismi, atbrīvojot vielas un vietas jaunajiem organismiem.
Vēsā laikā baktēriju iedarbībā notiek vielu, piemēram, lapu un koksnes sairšana, ko sauc par trūdēšanu.
Arī rūgšana ir ķīmiska pārvērtība. Mīklai rūgstot, izdalās ogļskābā gāze, tāpēc mīklā veidojas daudz burbulīšu un palielinās tās apjoms.
Arī degšana ir ķīmiska pārvērtība. Daudzas vielas (koks, benzīns, akmeņogles u.c.) degot izdala ogļskābo gāzi.