Teorija

Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Svarīgi!
Blīvumu parasti apzīmē ar grieķu burtu ρ (ro) un aprēķina pēc formulas 
 ρ=m/V, kur
m- vielas masa kilogramos(gramos, tonnās)
V- Tilpums, mēra litros(mililitros, litros)
SI sistēmā blīvuma pamatmērvienība ir kg/m3. Vēl lieto arī vienības kg/l, g/ml un g/cm3.
Blīvumu var noteikt eksperimentāli vai arī pētot dažādus informācijas avotus.
 
Metālus, kuru blīvums ir mazāks par 5 g uz cm3 sauc par vieglajiem metāliem:
Piemērs:
viegliemet.png
Ja metāla blīvums ir lielāks par 5 g uz cm3 to uzskata par smago metālu:
Piemērs:

smagiemet.png
 
Vielas blīvums ir atkarīgs no temperatūras, paaugstinoties temperatūrai, parasti blīvums samazinās. Tas ir saistīts ar termisko izplešanos, kad nemainoties masai palielinās tilpums.
 
Porainām un pulverveida (gabalveida) cietvielām izšķir:
   Vielas blīvums - sausas vielas tilpuma vienības masa (bez porām un tukšumiem). Vienas un tās pašas vielas dažādām kristāliskajām fāzēm gan var būt atšķirīgi blīvumi. Parasti ar blīvumu, kādai vielai saprot tieši šo.
   Materiāla blīvums  - sausa materiāla tilpuma vienības masa dabiskā stāvoklī (kopā ar porām un tukšumiem).
   Materiāla bēruma blīvums - dispersu materiālu masas attiecība pret bēruma tilpumu (kopā ar starpgraudu tukšumiem). Šo lieto, lai iemērītu beramas vielas pēc tilpuma. Šis parasti ir mazāks par materiāla blīvumu, jo materiāla blīvums raksturo tikai atsevišķus porainos materiāla gabalus, bet ne starpgraudu tukšumus starp tiem.
Gabalveida materiālu blīvums ir atkarīgs no to mitruma. Daudzi pulverveida materiāli no gaisa spēj adsorbēt ievērojamu daudzumu ūdens, tas palielina blīvumu.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Bl%C4%ABvums