Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Svarīgi!
Blīvumu parasti apzīmē ar grieķu burtu \(\rho\) (ro) un aprēķina pēc formulas , kur
\(m\) - vielas masa kilogramos (gramos, tonnās),
\(V\) - tilpums, mēra litros (mililitros, litros).
\(m\) - vielas masa kilogramos (gramos, tonnās),
\(V\) - tilpums, mēra litros (mililitros, litros).
Blīvumu var noteikt eksperimentāli vai arī pētot dažādus informācijas avotus.
Metālus, kuru blīvums ir mazāks par \(\mathrm{5\ g}\) uz \(\mathrm{cm^3}\), sauc par vieglajiem metāliem.
Piemērs:
Piemērs:
Vielas blīvums ir atkarīgs no temperatūras, piemēram, paaugstinoties temperatūrai, parasti blīvums samazinās. Tas ir saistīts ar termisko izplešanos, kad, nemainoties masai, palielinās tilpums.
Porainām un pulverveida (gabalveida) cietvielām izšķir:
-
Vielas blīvums - sausas vielas tilpuma vienības masa (bez porām un tukšumiem). Vienas un tās pašas vielas dažādām kristāliskajām fāzēm gan var būt atšķirīgi blīvumi. Parasti ar blīvumu kādai vielai saprot tieši šo.
-
Materiāla blīvums - sausa materiāla tilpuma vienības masa dabiskā stāvoklī (kopā ar porām un tukšumiem).
-
Materiāla bēruma blīvums - dispersu materiālu masas attiecība pret bēruma tilpumu (kopā ar starpgraudu tukšumiem). To lieto, lai iemērītu beramas vielas pēc tilpuma. Parasti tas ir mazāks par materiāla blīvumu, jo materiāla blīvums raksturo tikai atsevišķus porainos materiāla gabalus, bet ne starpgraudu tukšumus starp tiem.
Gabalveida materiālu blīvums ir atkarīgs no to mitruma. Daudzi pulverveida materiāli no gaisa spēj adsorbēt ievērojamu daudzumu ūdens, tas palielina blīvumu.