Teorija

Agregātstāvoklis
Svarīgi!
Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.
 
Viela var atrasties četros dažādos agregātstāvokļos:
• cietā;
• šķidrā;
• gāzveida;
• plazmas stāvoklī. (dabā ļoti reti novērojama)
Cieta viela
Ja viela ir cietā stāvoklī, tad saka, ka tā ir cieta viela. Cietā agregātstāvoklī vielas atomi nepārvietojas, tie var tikai svārstīties ap līdzsvara stāvokli.
 
Šķidra viela
Ja viela ir šķidrā stāvoklī, tad saka, ka tas ir šķidrums. Šķidrais agregātstāvoklis ir pāreja starp cieto un gāzveida agregātstāvokli. Šeit molekulas var pārvietoties, taču tās parasti veido agregātus, kuru izmēri un kustīgums ir atkarīgi no temperatūras.
Gāzveida viela
Ja viela ir gāzveida stāvoklī, tad saka, ka tā ir gāze vai tvaiks. Gāzveida agregātstāvoklī vielas molekulas pārvietojas relatīvi lielā ātrumā un saduras cita ar citu.
Plazma
Plazma ir līdzīga gāzei, bet atšķirībā no gāzes, tā izstaro gaismu. Ikdienā plazmu var ieraudzīt uguns liesmā, plazmas televizoros un dienasgaismas spuldzēs.
  
Agregātstāvokļa maiņa
Viena un tā pati viela var pastāvēt jebkurā no trim minētajiem agregātstāvokļiem. Tas, kādā stāvoklī viela atrodas, ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, galvenokārt no temperatūras un spiediena. Vielas agregātstāvokļa atkarību no spiediena un temperatūras apraksta fāzu stāvokļa diagramma.
  
Vielas agregātstāvokļu pārejas:
• kušana un sasalšana - pāreja no cietā agregātstāvokļa šķidrajā (un atpakaļ);
• viršana un kondensācija - pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī (un atpakaļ);
• sublimācija un desublimācija - tieša pāreja no cietā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī (un atpakaļ).
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Agreg%C4%81tst%C4%81voklis