Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa.
Atoma kodols ir 100 000 reižu mazāks par atomu kopumā, bet tā masa ir apmēram 4000 reižu lielāka nekā atomā ietilpstošo elektronu masa. Atoma kodols sastāv no nukloniem, kurus savā starpā saista stiprā mijiedarbība. Nuklonu (protonu un neitronu) skaits kodolā nosaka ķīmiskā elementa tipu, pie kura pieder atoms.
Atomu kodoli ir kodolfizikas pētījumu objekts. Kodolu kā daļiņu ar noteiktu protonu un neitronu skaitu dažreiz dēvē par nuklīdu.
Atomu kodoli ir kodolfizikas pētījumu objekts. Kodolu kā daļiņu ar noteiktu protonu un neitronu skaitu dažreiz dēvē par nuklīdu.
Oglekļa atoma modelis
Oglekļa atoma kodola modelis sastāv no 6 protoniem un 6 neitroniem
Kā redzams ilustrācijā, oglekļa atoma kodols nesatur elektronapvalku.
Dažiem kodoliem ir savi vēsturiski izveidojušies nosaukumi:
• alfa daļiņa - hēlija-4 atoma kodols
• deitrons - smagā ūdeņraža (ūdeņraža-2 jeb deitērija) kodols
• tritons - pārsmagā ūdeņraža (ūdeņraža-3 jeb tritija) kodols
• deitrons - smagā ūdeņraža (ūdeņraža-2 jeb deitērija) kodols
• tritons - pārsmagā ūdeņraža (ūdeņraža-3 jeb tritija) kodols
Elementārlādiņu raksturojums:
