Teorija

Vienkāršas vielas
Vienkārša viela ir viela, kas sastāv no viena ķīmiskā elementa atomiem.
Vienkāršas vielas nevar sadalīt sīkākās sastāvdaļās ar ķīmiskām metodēm.
Bieži vienkāršas vielas sauc tāpat kā attiecīgos ķīmiskos elementus, piemēram, skābeklis apskatāms gan kā noteikts atomu veids, gan viela – kā bezkrāsaina gāze.
o2.png
Skābeklis ir vienkārša viela, jo sastāv tikai no skābekļa atomiem.
Daudzi ķīmiskie elementi veido vairākas vienkāršās vielas - šo parādību sauc par alotropiju, ogleklis veido ogli, grafītu, dimantu. Šādām vienkāršām vielām mēdz būt savi nosaukumi (ozons, dimants), vai arī tie atvasināti no attiecīgā elementa nosaukuma (pelēkā alva, sarkanais fosfors, monoklīnais sērs).
Fosfora alotropiskie savienojumi:
p alantropija.png
 
Svarīgi!
Vienkāršas vielas pamatā iedala metālos un nemetālos,
taču daudzām vielām piemīt gan metālu, gan nemetālu īpašības. Metāliem izteiktāk piemīt metāliskā saite, bet nemetāliem - kovalentā saite. Krasu robežu šeit nevar novilkt. Jo vairāk pa kreisi un uz  leju elements atrodas periodiskajā sistēmā, jo vairāk tam piemīt metāliskas īpašības.  
Svarīgi!
Tipiskākie metāli ir s elementi - sārmu un sārmzemju metāli, kā arī d un f elementi - pārejas metāli, lantanīdi, aktinīdi.
Vairāk pa labi atrodas p elementi, kuriem raksturīgas ķēžveida (plastiskais sērs), slāņveida (grafīts, melnais fosfors) un telpiskas (dimants) nemetāliskas struktūras. Vielām, kas atrodas Mendeļejeva tabulas labajā pusē, raksturīgāki ir molekulu kristālrežģi (baltais fosfors, jods) un atomu kristālrežģi (sasaldēts argons). Normālos apstākļos tās bieži ir gāzes.
 
Saliktas vielas
Par saliktām sauc vielas, kas sastāv no vairākiem atomu veidiem.
h2omolekula.png
Piemērs:
Ūdens molekula sastāv no 2. ūdeņraža un 1. skābekļa atoma.
Atsauce:
http://www.historyoftheuniverse.com/?p=o2.htm
http://science.widener.edu/
http://lv.wikipedia.org/wiki/Vienk%C4%81r%C5%A1a_viela